Pirmajā dienā uz XXVI Dziesmu un XVI Deju svētkiem pārdoti gandrīz 10 tūkstoši biļešu.
Paredzot, ka biļetes uz Dziesmu svētkiem nopirkt būs grūti, ne vienā vien tautas mākslas mīļotāju lokā tika spriests, ka nāksies stāvēt rindā jau labu laiku pirms biļešu kasu atvēršanas. Biļešu tirgošanas sākums bija paredzēts 3. martā pulksten 11. Jelgavas Kultūras namā pirmie biļešu gribētāji parādījās jau ap pulksten pusseptiņiem 2. marta vakarā. “Es biju domājusi ieņemt rindu, bet kultūras nama dežurants paskaidroja, ka vakarā kultūras namu slēgs ciet. Lai nākot no rīta, kad pulksten 6 atvērs,” “Ziņām” stāsta kāda jelgavniece. Nepatīkams bijis sievietes izbrīns 3. marta rītā ap pulksten 5, kad, pienākot pie kultūras nama, atklājies, ka tā durvis jau vaļā un foajē ir rinda, kurā pierakstījušies cilvēki piecdesmit… Tomēr arī viņa dabūja biļetes uz svētkiem un ar to bija apmierināta.
Deputāta kundze rāda priekšzīmi
Citāds stāsts bija deputātam Imantam Parādniekam, kurš ar savu draugu ģimenēm pie Jelgavas Kultūras nama kases bija pirmie. Viņš pirms došanās uz Jelgavu bija zvanījis pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājam Mintautam Buškevicam, lai uzzinātu, vai rinda pēc biļetēm būs kultūras nama iekštelpās. M.Buškevics skaidrojis, ka skatīsies pēc situācijas. Ja cilvēki jau iepriekšējā vakarā sastāsies rindā pie biļešu kases, tad kultūras namu neslēgs un rindā stāvētājus ārā neliks. Gaisa temperatūra tonakt noslīdēja zem mīnus desmit grādu atzīmes. Tā arī pirmie rindā stāvētāji, kas 2. marta vakarā ieradās pie kultūras nama kasēm uz palikšanu un kurus naktī “ārā nelika”, bija deputāta I.Parādnieka kundze ar draugu ģimenēm. Naktī viņiem līdzās rindu ieņēma vēl ap piecdesmit jelgavnieku, kā arī pilsētas viesu. Tie iekārtojās kultūras nama foajē klubkrēslos, laipni sarunājās, jokoja vai snauda.
Lai svētkos ģimene ir kopā
“Citus gadus pēc biļetēm uz Dziesmu svētkiem esam stāvējuši Rīgā uz ielas pie Dailes teātra. Te, Jelgavā, tiešām ciena cilvēkus. Ir silts, pieejamas tualetes, divas reizes bija atbraukusi pašvaldības policija,” “Ziņām” sacīja Saeimas deputāts I.Parādnieks. Viņa līdzbraucēji, pieļaujot, ka pie kultūras nama nāksies sildīties novietotajās automašīnās, bija paņēmuši no mājām segas.
Jaunsvirlaukas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Svirlauka” dalībnieks Juris Ūbelis “Ziņām” teica, ka laikus ieņēmis rindu, jo grib, lai viņa ģimene izbauda svētkus. “Dejojot dzīvei pazūd rutīna, rodas pozitīvas emocijas. Arī mūsu kolektīvā vēl ir gaidīti jauni dejotāji,” dejošanas burvību raksturo J.Ūbelis. Ar līdzīgu mērķi stiprināt ģimenes kopību šo nakti negulēja būvtēlnieks Romāns Nordens: “Sieva koros dzied jau vairāk nekā trīsdesmit gadu. Taču tas laiks, kad koristi saviem ģimenes locekļiem varēja dabūt biļetes uz ģenerālmēģinājumu, ir aizgājis.” R.Nordens stāsta, ka Dziesmu un deju svētki viņā ir kopš bērnības, jo dzīvojis Tukumā, nepilnu kilometru no Durbes estrādes. Tur 80. gados rīkoti arī rajona Dziesmu un deju svētki. “Imants Kokars reiz teica, ka Dziesmu svētki ir patriotisma pote uz pieciem gadiem (tagad četriem), kas dzīvi dara skaistāku. Tam es pilnībā piekrītu,” tā R.Nordens.
Vidējās paaudzes deju kolektīva “Lielupe” dejotājs informācijas tehnoloģiju lietpratējs Rolands Rozentāls, kas arī bija rindā, iepriekšējos svētkos abi ar sievu bijuši skatītājos, bet tad nosprieduši: “Nākamajos svētkos mums jādejo!” Cītīgi strādājot, viņi savu apņemšanos gatavojas piepildīt. “Protams, Latvijas valsts simtgades skaitlis ir īpašs,” svētku nozīmību uzsver R.Rozentāls.
Vairāki biļešu pircēji minēja, ka šajos svētkos ievērojami augušas biļešu cenas, citi – ka biļetes ir apsolījuši radiem, kas atbrauks no ārzemēm. Kāda kundze atcerējās laikus, kad pie kultūras nama kases naktī stāvēts pēc biļetēm uz Raimonda Paula koncertu. “Toreiz stāvēšana bija vasarā un ārā. Katru stundu pārbaudījām sarakstu, un tas, kurš neatsaucās, bija ārā,” piebilda sirmā kundze. Periodiska sarakstu pārbaudīšana tika rīkota arī šajā rindā pēc Dziesmu un deju svētku biļetēm.
Rinda pie kases gāja ātri
No biļešu pirkšanas buma gūta mācība, ka nākamreiz varētu skaidri paziņot, ka kultūras nams naktī pirms kasu atvēršanas būs vaļā, spriež pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs M.Buškevics. Bijusi nojauta par cilvēku pieplūdumu, jo iepriekšējos svētkos cilvēki bija apbēdināti, ka nevar tikt pie biļetēm, pērkot tās internetā. “Tādēļ es jau biju saskaņojis, ka vajadzības gadījumā kultūras nama durvis naktī būs atvērtas,” stāsta M.Buškevics.
Iestādes vadītājs atklāj, ka iepriekš konsultējies ar uzņēmumu “Biļešu paradīze”, kā veiklāk tirgot biļetes. “Mūsu kasiere pircējiem laikietilpīgi nejautāja, kurā rindā un kurā vietā viņi vēlētos biļetes. Pircējs pateica vienīgi cenu un tai atbilstoši arī saņēma biļetes attiecīgā sektora brīvajās vietās. Tādēļ rinda virzījās ātri, un Jelgavā esot viena no kasēm, kur pārdots visvairāk biļešu,” lepojas M.Buškevics.Runājot par arī šajos svētkos ierobežotajām iespējām nopirkt biļetes internetā, M.Buškevics atzina, ka kādai viņa paziņai laimējās tās iegādāties ar viedtālruņa palīdzību. Tomēr pretenziju ir daudz.
“Dziesmu un deju svētku rīkotāji mēneša laikā plāno izskatīt iespēju svētku programmā iekļaut deju lieluzveduma “Māras zeme” papildkoncertu “Daugavas” stadionā. Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva skaidro, ka papildkoncerta rīkošana tiks apspriesta Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajā padomē 15. martā, savukārt 23. martā iniciatīvu izskatīs arī svētku rīcības komiteja. I.Vasiļjeva norāda, ka ideja par “Māras zemes” papildkoncertu svētku rīkotājiem radusies, izvērtējot iedzīvotāju, tostarp arī potenciālo svētku dalībnieku, ierakstus sociālajos tīklos.
