Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) secinājusi, ka Latvijas pensiju sistēma ir ieviesta sekmīgi un tās finanšu stabilitāte un ilgtspēja tiks nodrošināta nākotnē. Tiesa gan, tiek norādīts, ka pastāv gana liels nabadzības risks gados vecākiem cilvēkiem, ziņo Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Latvijas pensiju sistēmu OECD izvērtēja no 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim. Pētījuma mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, tai skaitā valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1. līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2. līmenis), kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3. līmenis), īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem. Pētījuma nobeigumā OECD ir sagatavojusi arī vairākas rekomendācijas.
Lai arī pensiju sistēmas 1. līmenis ar no pārejas perioda izrietošām grūtībām ir labi pārvaldīts, tomēr uzsvērts, ka nabadzības riska indekss gados vecākiem cilvēkiem – īpaši sievietēm un personām, kas vecākas par 75 gadiem – ir augsts. Nabadzības riska mazināšanai OECD rosina palielināt minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērus, vienlaikus domājot par atbalstu pārdzīvojušā laulātā gadījumā.
“Vērtējums par Latvijas pensiju sistēmu, ko esam saņēmuši no OECD, ir labs. Pētījumā iegūtā informācija būs ļoti nozīmīga turpmākai pensiju sistēmas attīstībai un uzlabošanai. Mēs labi zinām par mazo pensiju lielo īpatsvaru, tāpēc mūsu mērķis ir šo situāciju maksimāli uzlabot,” uzver labklājības ministrs Jānis Reirs.
Pētījuma autori arī iesaka pakāpeniski palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi mikrouzņēmumos nodarbinātajiem un likvidēt izņēmumus pašnodarbinātajiem. Tāpat Latvija ir aicināta atteikties no speciālajām pensiju shēmām un integrēt izdienas pensijas vispārējā sistēmā, ņemot vērā, ka gandrīz 40 procenti no šādu pensiju saņēmējiem ir jaunāki par 50 gadiem un pensiju saņemšanu apvieno ar darbu.
Vienlaikus pētījuma autori iesaka risināt jautājumus par pensiju sistēmas 2. līmeņa turpmāku attīstību, ieviešot vienotu dzīvescikla ieguldījumu stratēģiju, samazinot administratīvos maksājumus, kā arī uzlabojot komunikāciju ar sistēmas dalībniekiem.
Par Latvijas pensiju sistēmu ir izteiktas arī citas rekomendācijas, kas tiks rūpīgi izvērtētas, meklējot turpmākus risinājumus.
