Jelgavnieki! Pulcēsimies atmiņu brīdim 14. jūnijā pulksten 17 Pārlielupē, pie Piemiņas akmens, lai atcerētos tos, kuri neatgriezās no izvešanas, apcietinājumiem.
Jelgavnieki! Pulcēsimies atmiņu brīdim 14. jūnijā pulksten 17 Pārlielupē, pie Piemiņas akmens, lai atcerētos tos, kuri neatgriezās no izvešanas, apcietinājumiem, kuriem ir kapavietas un kuriem tādu nav tālajās Sibīrijas taigās, tundrās un citās attālās bijušās padomijas vietās. Pulcēsimies, lai atcerētos 1941. gada jūnija skaudrās dienas un naktis. Šai laikā okupācijas vara rīkoja akciju ar izvešanu, apcietināšanu un nogalināšanu. Daudzi desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju tika sabāzti lopu vagonos un aizvesti. Litenē, armijas apmācības bāzē, tika arestēti Latvijas armijas virsnieki, kareivji. Ar meliem viņi tika atbruņoti, zem ložmetēju stobriem sadzīti vagonos. Tālajos Ziemeļos lielākā daļa izvārdzināto, nosalušo un badā nomirušo tika sasviesti Šmita kalna pakājes aizās, bezvārda kapos. Šādiem nodarījumiem nav noilguma. Tos, kas veica šos noziegumus, nedrīkst nenosaukt, lai arī cik sāpīgi tas būtu nākamajām paaudzēm. Bērniem un mazbērniem jākļūst labākiem. Tikai tā var kaut cik baltāku darīt bojā gājušo piemiņu. Tāpēc atnāciet, jelgavnieki, pie Piemiņas akmens, kur klusumā pieminēsim savus nelaikā kautos tautiešus! Šo cilvēku vaina bija tā, ka viņi dzīvoja brīvā valstī, kuru okupējot labākā tautas daļa tika nolemta iznīcībai. To izdarīja okupācijas vara, kuru vadīja komunistiskā partija. Tā līdzvainīga noziegumos pret cilvēci, pret Latvijas tautu, un tai jāatbild par zvērībām, kas tās aizsegā pastrādātas. Nepieļausim šai partijai atdzimt, lai arī ar jebkuru citu nosaukumu! Tāda Latvijā ir prettiesiska.
