Pat neieskatoties kalendārā, to, ka šī ir īpaša diena, nevar nepamanīt. Rosība valda ielās, puķu veikalos un tirdzniecības vietās, kur daudzi jau no agra rīta steidz sagādāt skaistākās tulpes savām mīļajām sievietēm – dzīvesbiedrēm, draudzenēm, mammām, māsām, kolēģēm, klasesbiedrenēm. Sveiciens svētkos, mīļās dāmas!
Sieviešu kustība, pēc kuras ierosmes Sieviešu diena kļuva par svētku dienu, sākās 18. gadsimtā Ziemeļeiropā un Francijā, vēsta interneta resursi. Cīņa bija par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē. Krievijā Starptautisko sieviešu dienu pirmo reizi atzīmēja 1913. gadā Pēterburgā. 1913. gada 2. martā sapulcējās pusotrs tūkstotis cilvēku, jo pilsētas dome atbalstīja sieviešu jautājumu izskatīšanu.
Pirmajos padomju varas gados 8. marts kļuva par valsts svētkiem. No 1965. gada tā bija brīvdiena. Šajā dienā svinīgos pasākumos valsts atskaitījās sabiedrībai par sieviešu valsts politikas īstenošanu. Piemēram, 1945. gada 8. marta “Zemgales Komunists”, tam laikam ierasti neskopodamies epitetiem, raksta: “8. marts – Starptautiskā Sieviešu diena. Šogad latvju sieviete šo dienu svin kopā ar pārējo Padomju Savienības republiku sievietēm. Par to latvju sievietei jāpateicas Sarkanajai Armijai, kura sava ģeniālā Virspavēlnieka biedra Staļina vadībā atbrīvoja Latviju no vācfašistu jūga un tagad varonīgās cīņās tuvojas Berlīnei. Padomju Sociālistisko Republiku Savienība ir vienīgā valsts pasaulē, kur nodibināta pilnīga un patiesa sievietes vienlīdzība ar vīrieti visās dzīves nozarēs. Staļina Konstitūcijā teikts: “Sievietei PSRS piešķirtas vienādas tiesības ar vīrieti visās saimnieciskās, valsts, kultūras un sabiedriski-polītiskās dzīves nozarēs.” Jau pirmajos padomju varas pastāvēšanas mēnešos mūsu Valsts likumdošanā attiecībā uz sieviešu stāvokli realizēja vislielāko apvērsumu. Ļeņins par to 1919. gadā rakstīja: “Un mēs tagad nepārspīlējot ar lielāko lepnumu varam teikt, ka bez Padomju Krievijas nav nevienas valsts pasaulē, kur būtu pilnīga sievietes vienlīdzība.”” Laikraksts uzsver, ka Padomju Savienībā sieviete, tāpat kā vīrietis, aktīvi piedalās valsts sabiedriskajā un politiskajā darbā, viņai ir pieejama izglītība.
Savulaik sievietes daudz cīnījušās par savām tiesībām, un daudzviet pasaulē cīņa joprojām nav beigusies. Šodien 8. marta vēsturiskā nozīme ir palikusi otrajā plānā, un domas par to, vai šo dienu svinēt vai ne, dalās. Taču marta baltumā priecāties par dāvinātajiem ziediem taču nenāks par ļaunu, vai ne?
