Zemkopības ministrija atgādina pārtikas ražotājiem, tirgotājiem un sabiedriskā ēdināšanas sektora uzņēmējiem, ka no 1. jūnija Latvijā nedrīkstēs izplatīt pārtikas produktus – ne pašmāju ražotos, ne ievestos un ne tirdzniecībā, ne arī sabiedriskajā ēdināšanā –, kuros būs pārsniegts noteiktais maksimālais pieļaujamais transtaukskābju daudzums.
Noteikumus par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, ko Veselības ministrija izstrādāja sadarbībā ar Zemkopības ministriju, valdība pieņēma 2016. gada 17. maijā. Tie noteica divu gadu pārejas periodu, lai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu pienācīgi sagatavoties un uzsāktu produktu ražošanu atbilstoši jaunajiem nosacījumiem. Viens no nosacījumiem ir tas, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir mazāks par trīs procentiem, nedrīkst pārsniegt 10 gramus uz 100 gramiem kopējā tauku daudzuma.
Kā veidojas transtaukskābes
Transtaukskābēm pārtikas produktos galvenokārt ir trīs avoti: baktēriju izraisīta nepiesātināto taukskābju pārveidošanās atgremotājdzīvnieku (govju un aitu) gremošanas orgānos, tādējādi dabiski veidojušās transtaukskābes nokļūst šo dzīvnieku organismā (uz šīm transtaukskābēm noteikumi neattiecas); augu eļļas rūpnieciska hidrogenēšana jeb sacietināšana, lai ražotu margarīnu un tauku maisījumus; tauku un eļļas karsēšana un pārtikas produktu cepšana eļļā augstā temperatūrā.
Tātad, ja produkts satur hidrogenētus vai daļēji hidrogenētus augu taukus, visticamākais, ka tas satur arī mākslīgi veidojušās transtaukskābes.
Kas lasāms marķējumā
Produkcijas transtaukskābju saturs marķējumā norādīts nebūs, to nosaka ES tiesību akti. Bet ir prasība marķējumā norādīt visas sastāvdaļas, ko produkts satur, un dilstošā masas secībā jānorāda, kā tās tiek pievienotas ražošanas procesā. Tātad marķējumā obligāti ir jānorāda: pārtikas produkta nosaukums; visas sastāvdaļas (to skaitā arī pilnīgi hidrogenētie un daļēji hidrogenētie tauki); jebkura sastāvdaļa vai pārstrādes palīglīdzeklis, kas var izraisīt alerģiju vai nepanesamību; pārtikas produkta neto daudzums; minimālais derīguma termiņš vai izlietot līdz (datums); jebkuri īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi; pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese; lietošanas pamācība, ja bez tās būtu grūti pienācīgi izmantot pārtikas produktu; paziņojums par uzturvērtību; izcelsmes valsts vai vietas norāde atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Jaunās prasības ievērošanu pārtikas apritē uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests.
