Ziema ir prom. Par to liecina uz galda glāzītē mazās baltās stiprinieces sniegpulkstenītes, svētdien ieraudzītās trīs dzērves niedru pudurī un gulbju pāris uz saulē mirdzoša ledus klāja. Šogad neparasti ir tas, ka vienā naktī sasalušās applūdušās pļavas un labības lauki pārvērtušies par skaistām slidotavām. Milzīgās peļķes mirdz kā stikla acis lauku malās un tīrumu ieplakās. Daži bezbēdīgie, kam slidas un priecīgs prāts, dodas slidot saulainā svētdienas dienā uz dabas iekārtoto slidotavu labības laukā. Ledus ir gluds un spožs. Šis brīnums ir jāizmanto.
Vēl viens brīnums pašreiz ir varenie ledus krāvumi pie jūras. Tie jāredz, tāpēc svētdienas mērķis ir nokļūt līdz Kurzemes jūras krastam. Krāsainajā rudenī auto straume plūst Siguldas virzienā, bet šogad martā liela daļa braucēju virzās uz jūras pusi. Par cilvēku daudzumu pie jūras liecina šosejas malā atstātās automašīnas, kas rindojas cita pie citas. Un tur jau tie ir – saules aplaizīti, biezi, spoži balti ledus gabali, sagrūsti čupu čupās. Jūra tos sastūmusi kā valni ne tik tuvu krastam, un nokļūt pie tiem ir gana aizraujoši. Kādu brīdi var iztēloties, kā ir mūžīgā sasaluma vidē – viss ledains, sastindzis un balts. Šur tur nočaukst, ledus kūstot brūk, un jūk esošā kārtība.
Iekārtojoties uz ledus krāvuma sāna, var pameditēt, un esošais liek aizdomāties un iztēloties par gados jaunā latviešu mākslinieka Voldemāra Johansona veikumu, kas pirms mēneša tika rādīts Norvēģijā. Tas tapis Arktikā divu ekspedīciju laikā divu gadu garumā. Lai radītu šo skaņas un videoinstalācijas darbu, par filmēšanas un skaņas ieraksta vietu viņš bija izraudzījis Svalbāras arhipelāgu. Tā ir pasaulē vistālākā uz ziemeļiem cilvēku apdzīvotā vieta. Svalbāra tulkojumā nozīmē “aukstā mala”, un tur iegūtais materiāls pārtapis jaunā audiovizuālā instalācijā “Prombūtne”. Prom no civilizācijas, visa ierastā, mēģinot satvert Arktikas īpašo raksturu. Darbs veidots kā telpiska daudzekrānu video instalācija savienojumā ar īpaši šim darbam radītu skaņdarbu. Februāra beigās “Prombūtnes” pirmizrāde tika rādīta Kirkenes pilsētā pašos Norvēģijas ziemeļos. Tur “Barents Spektakel“ festivāla apmeklētājiem uz trīs ekrāniem, kas veidoti no 32 tonnu ledus gabaliem, mākslinieks caur savu darbu centies apjaust arktisko elpu un ainavas varenību.
Ledus krāvumi mūsu jūriņā nav Arktika, bet šī brīža dabas performance ļauj kaut uz īsu brīdi ieskatīties dabas varenības izpausmē. Bet, ja nolemsiet turp doties, uzmanīgi – pavasaris jau ir klāt!
