Jelgavas pašvaldībā apstiprina, ka no Tiesībsarga biroja saņemts aicinājums domes priekšsēdētājam skaidrot, kāpēc domes sēdēs debates tiek rīkotas vien tad, ja domes deputāti nobalso par to. “Pašvaldību deputātu darbam jāatbilst demokrātijas un labas pārvaldības principam. Ļoti būtiski, lai ikvienam deputātam, tostarp opozīcijas deputātam kā vēlētāju deleģētam pārstāvim, būtu tiesības paust savu viedokli. Prakse, kad opozīcijas deputātiem tiek likti dažādi šķēršļi viedokļa paušanai, nav atbalstāma,” teikts tiesībsarga vēstulē.
Līdzīga satura aicinājumu tiesībsargs Jelgavas domei izsūtīja arī pērn oktobrī, taču uz to apmierinoša atbilde netika saņemta.
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības daļas vadītājas pienākumu izpildītāja Evita Berķe paskaidro, ka atbilde no Jelgavas domes birojā tiks gaidīta mēneša laikā jeb līdz 12. aprīlim. “Ja no pašvaldības puses nebūs radīts apmierinošs risinājums, mēs varētu vērsties Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM),” teic E.Berķe. VARAM atšķirībā no tiesībsarga ir tiesības ar administratīvo aktu mainīt Jelgavas pašvaldības nolikumu, kurā ir ietverts nedemokrātiskais punkts par debatēm. E.Berķe atzīst, ka arī VARAM bez tiesībsarga mudināšanas varētu pārkāpumu novērst. Taču tas nav darīts. Jāpiebilst, ka saistībā pārkāpumiem Rīgas domes reglamentā 1. martā VARAM 109 Latvijas pašvaldībām izsūtīja aicinājumu izskaust antidemokrātiskus noteikumus pašvaldību reglamentējošos dokumentos. Kad “Ziņas” VARAM vairākkārt jautāja par “debašu problēmu” Jelgavas domē, skaidra atbilde netika saņemta.
Jelgavas novada deputāts Kārlis Rimša, kurš 7. martā ir rakstījis VARAM par nedemokrātisko nostāju gan Jelgavas novada, gan Jelgavas domē, spriež, ka Nacionālās apvienības politiķa Kaspara Gerharda vadītā VARAM nevēršas pret pašvaldībām, kur pie varas ir koalīcijas partneri Latvijas Zemnieku savienība (ZZS). Pret Rīgas domi, kur pie varas ir “Saskaņas centrs”, VARAM ir aktīvs, bet Jelgavā, kur pārkāpumi ir vēl ievērojamāki, tikai atrakstās.
“Ziņas” 8. marta numurā publikācijā “Jelgavas domē gandrīz deviņus mēnešus iztika bez debatēm” skaidroja, ka 2017. gada oktobra domes sēdē tika noraidīts deputāta Aigara Rubļa priekšlikums atcelt antidemokrātisku apakšpunktu Jelgavas pašvaldības nolikumā. Vēl tika minēts, ka līdz 2001. gadam, kad Jelgavā varu ieguva ZZS, šāda noteikuma pašvaldības nolikumā nebija. Tāds nav zināms arī nevienā citā Latvijas pašvaldībā. Tomēr debates par A.Rubļa priekšlikumu domes sēdē netika rīkotas.
