Saspringtā gaisotnē noritēja Jelgavas novada pašvaldības rīkotā Kalnciema iedzīvotāju sapulce, uz kuru bija ieradušies ap simts cilvēku. Līdzīgās sapulcēs citos pagastos atnāk ne vairāk kā pārdesmit interesentu. Šoreiz ciema kultūras nama zāle bija pilna. Sapulces darba kārtībā bija jautājumi par sadzīvi, izglītību, valsts simtgades svētkiem, sabiedrisko kārtību un citām ikdienišķām lietām. Taču, tiklīdz klātesošajiem tika atļauts uzdot jautājumus, tie tūlīt sāka apspriest tiesā apstrīdēto projektu būvēt Kalnciemā nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu. “Tas nav mūsu kompetencē, to lems Augstākā tiesa,” vairākkārt atrunājās pašvaldības vadības pārstāvji. Taču šis arguments nelīdzēja.
Pret Jelgavas novada domē 2015. gadā pieņemto lēmumu atļaut būvēt Kalnciemā nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu tiesā iestājās astoņu Kalnciema iedzīvotāju grupa. Pirmajās divās instancēs viņi Jelgavas novada pašvaldībai zaudēja, bet 2017. gada martā vietējo iedzīvotāju kasācijas sūdzība tika pieņemta Augstākajā tiesā. Turklāt rīcības sēdē tika nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā bez strīdus pušu klātbūtnes. Sēdes datums vēl nav noteikts.
Lai arī tiesas process nav noslēdzies, Kalnciemā jau sācis rosīties uzņēmums “EcoLead”, kas izveidots tieši šīs rūpnīcas attīstīšanai. Ieguldot ap pusmiljonu eiro savas naudas un piesaistot ES līdzekļus, “EcoLead” apņēmies sakārtot lietoto akumulatoru pārstrādes rūpnīcai paredzēto teritoriju, kas ir šī uzņēmuma privātīpašums.
Prātus satrauc anonīma eksperta vērtējums
“Kāpēc rūpnīca jābūvē centrā, kur skrien bērni? Olainē taču šo uzņēmumu nelaida, bet kāpēc Kalnciemā mēs laižam?!” jau pēc sapulces, diskutējot ar deputātu Modri Jansonu, iebilda pensionāre Vera Valdheima, kas agrāk Kalnciema būvmateriālu kombinātā strādāja par plānu daļas vadītāju. Sapulcē V.Valdheima nolasīja, pēc viņas teiktā, kompetenta speciālista sagatavotu ciema iedzīvotājiem šādas rūpnīcas radīta industriālā riska novērtējumu. Šis neatkarīgais industriālā riska vērtētājs ir norādījis, ka pamatojas uz ietekmes uz vidi novērtējumu, ko pēc rūpnīcas projekta attīstītāju pasūtījuma gatavoja uzņēmums SIA “Estonian, Latvian& Lihuanian Enviroment”. V.Valdheimas nolasītajā tekstā teikts: “Rūpnīcas riska novērtējuma autori norāda, ka rūpnīcas darbības rezultātā gaisā tiek emitētas 64,869 tonnas sēra dioksīda gadā. Tas ir ļoti toksisks savienojums, kas izsauc elpceļu bojājumus – iesnas, klepu, kakla kairinājumu, hroniski iedarbojoties, var izraisīt astmu. Lai labāk varētu saprast par apjomiem, tas ir 22 704,15 kubikmetru tīras gāzes gadā jeb 3,64 kubikmetri stundā.”
Ar vienkāršām matemātiskām darbībām pārbaudot kalnciemniekiem izplatīto informāciju, “Ziņas” atklāja, ka šajā “teksta uzdevumā” vienā stundā caur skursteni izplūst 2,59, nevis 3,64 kubikmetri sēra dioksīda, kā tika minēts. Iespējams, skaitļu starpība radusies tādēļ, ka kalnciemniekiem izplatītajā tekstā ir pieņemts, ka rūpnīca strādās tikai astoņas stundas darbdienās. Taču “Ziņas” savos aprēķinos pieņēma, ka rūpnīca strādā nepārtraukti, kā tas arī ir ražošanas procesos, kur notiek metāla kausēšana.
Kalnciemā putni nedziedāja
V.Valdheimu un viņas daudzos domubiedrus nepārliecināja ne deputāta M.Jansona aicinājums attīstīt pašvaldībā jebkādu likumā atļautu ražošanu, ne arī “EcoLead” īpašnieku agrāk paustais skaidrojums, ka piedāvājums iegādāties rūpnīcai vajadzīgo teritoriju Kalnciemā atšķirībā no Olaines bija izdevīgāks. Vēl jo lielāku uztraukumu pensionārei radīja kāda vārdā neminēta dārzkopības speciālista atzinums, ka “EcoLead” uzbūvēšanas gadījumā Kalnciema dārzos nokalstu augļu koki. “Neticu, ka rūpnīcas darbībai Kalnciemā pašvaldība var nodrošināt pienācīgu kontroli,” pauda V.Valdheima. Pašvaldības pārstāvji iebilda, ka izveidota darba grupa, kas aicināta brīvprātīgi un bez atlīdzības sekot šim lietoto akumulatoru pārstrādes rūpnīcas projektam.
Viens no darba grupas dalībniekiem agrākais Kalnciema pilsētas izpilddirektors inženieris Vladimirs Jeremejevs uzskata, ka rūpnīcai izraudzītā vieta tikai dažus simtus metrus no kultūras nama un dzīvojamām mājām nav piemērota. Turklāt, viņaprāt, nozīmīgi ir tas, ka, uzceļot minēto rūpnīcu, valdošie vēji vides piesārņojumu pūstu dzīvojamās zonas virzienā. “Vecajiem kalnciemniekim ir slikta pieredze, ka būvmateriālu kombināta izraisītā vides piesārņojuma dēļ gadus divdesmit ciematā nebija putnu, kalta koki un cilvēki slimoja, īpaši bērni, jo lielāka indīgo gāzu koncentrācija bija tuvāk zemei. Šis psiholoģiskais faktors arī ir svarīgs,” sarunā ar “Ziņām” teica V.Jeremejevs.
Kalnciema iedzīvotāju sapulcē lielāks “vējš” sacēlās, kad kāda kalciemniece iesaucās, ka no vecā būvmateriālu kombināta skursteņa jau divas nedēļas izplūst dūmi. “Ciemā izplatās dedzinātas plastmasas smaka! Nav ko elpot!” piebilda trauksmes cēlāja. Kalnciema pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Keidāns paskaidroja, ka ne minētais skurstenis, ne arī dūmi nepieder “EcoLead”, bet kādam citam uzņēmumam, kas arī atrodas agrākajā Kalnciema būvmateriālu kombināta teritorijā.
Apstiprinātā būvatļauja nav apstrīdama
Sapulces gaitā Jelgavas novada domes deputāte kalnciemniece Irina Dolgova pauda neizpratni, kā var būt, ka novada būvvalde jau 2015. gadā ir izdevusi būvatļauju nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvei. “Tas, ka būvatļauja tika izdota, pirms nebija spēkā stājies Jelgavas novada domes lēmums, kas atļauj Kalnciemā būvēt šo rūpnīcu, man kā juristei nav saprotami. Es to centīšos noskaidrot,” pauda I.Dolgova. Viņa bija pārsteigta par to, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš jau sen ir pagājis.
Vairākkārt sapulces dalībniekiem atbildēja Jelgavas novada nolīgtais jurists Dzintars Lagzdiņš, skaidrojot, ka būvatļaujas izdošana “EcoLead” un tiesiskais strīds par to, vai rūpnīcai būs atļauts darboties Kalnciemā, ir divas nesaistītas lietas. Dz.Lagzdiņš mierināja vecos kalnciemniekus, kuri padomju laikos ir daudz cietuši no veselībai kaitīgas rūpniecības, un ieteica paļauties, ka jauna, moderna, ES prasībām atbilstoša rūpnīca varētu būt videi draudzīga. Dz.Lagzdiņš arī ieminējās, ka “diezgan daudz cilvēku interesējas, kad rūpnīca sāks strādāt un pie kā vērsties, lai varētu dabūt darbu”. Šajā vietā jurista runu pārtrauca nicīgi smiekli un replika: “Nesmīdiniet tautu!”
Lai visi ir veselīgi paēduši
Runājot par citām aktualitātēm Kalnciemā, Jelgavas novada izpilddirektore Līga Lonerte uzteica pensionāri Larisu Ivanovu, kas aktīvi raksta projektus ciemata teritorijas labiekārtošanai ar bērnu laukumiem. L.Ivanova “Ziņām” gan atzina, ka ne vienmēr rod atbalstu. Proti, viņa gribējusi ieviest vientuļo pensionāru zupas virtuvi, taču priekšlikums nav sadzirdēts.
L.Lonerte aicināja kalnciemniekus pieteikt pašvaldības līdzfinansēto projektu konkursā arī daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpas, kas daudzviet ir sliktā stāvoklī. Savukārt “Jelgavas novada KU” finanšu direktors Dzintars Cāzers aicināja daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājus būt atbildīgākiem un izvēlēt no sava vidus māju pilnvarniekus, jo tādi pagaidām ir ne visām ciemata mājām.
Kāda vietējā iedzīvotāja sapulcē aktualizēja jautājumu par pašvaldības policijas reidiem. “Kad uzziedēs sniegpulkstenītes, uz soliņiem saradīsies alus sūcēji. Darba laikā, kad strādā arī pašvaldības policija, tur reti kāds sēž. Visbiežāk alus sūcēji sarodas vakaros un brīvdienās. Tādos gadījumos mums nākas zvanīt Valsts policijai, taču tā uz šādiem izsaukumiem nesteidzas,” teica sieviete. “Ja kāds paņemtu izdzert vienu alus pudeli, tas vēl nebūtu nekas, bet sēž uz soliņa un dzer kastēm,” piktojās kāds vīrs. Pašvaldības pārstāvji solīja, ka turpmāk pašvaldības policija rīkos reidus ne tikai ierastajā darba laikā, bet arī tad, kad noteikumu pārkāpējus var reāli noķert.
