Trešdiena, 11. marts
Konstantīns, Agita
weather-icon
+9° C, vējš 1.34 m/s, R vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Cik daudz interesanta var uzzināt par vienkāršu lietu

Apmēram pirms pusgada kādā brīvdienā nolēmu apmeklēt kaimiņzemes Lietuvas tuvāko pilsētu Šauļus. Sen nebiju bijis Lietuvā, ja neskaita braukšanu cauri uz kādu no tālākām rietumvalstīm. Būdams ziņkārīgs, sen jau gribēju to apmeklēt, jo no daudziem paziņām biju dzirdējis, kā viņi aizgūtnēm liela, cik viss Lietuvā garšīgs un lēts, salīdzinot ar mūsu Latviju, kur viss dārgs, negaršīgs un pat desa nav tapusi no gaļas. Tikai šoreiz gan runa nav par desu vai sviestu, bet par visparastāko propāna gāzi, ko liela daļa autobraucēju lieto benzīna vietā un liela daļa mājsaimniecību apkurei un ēdiena pagatavošanai. Arī es izmantoju gāzes plīti savā lauku mājā.
Ceļā uz Šauļiem atrodas vairāki benzīntanki, un pirmais, ko ievēroju, bija visai lielā atšķirība propāna gāzes cenā. Tas pats sarkanais vispopulārākais 50 litru balons pret apmaiņu Lietuvā maksā 12–17 eiro, bet pie mums aptuveni 26 eiro (cena var atšķirties dažādās tirdzniecības vietās). Man ir daudz paziņu, praktiski visās mūsu valsts lielākajās pilsētās pa kādam, un es, intereses mudināts, viņus apzvanīju. Nespēdams saprast, kāpēc tāda cenu starpība, pārradies mājās, mēģināju noskaidrot, kāpēc par vienu un to pašu cenu leitim iznāk pilns balons, bet letiņam tikai puse. 
Pirmais, ko darīju, piezvanīju uz lielākajām propāna gāzes tirgotāju firmām, lai pajautātu par cenu starpību Lietuvā un Latvijā un kā tā veidojas. Atbildes bija visai izvairīgas, piemēram, “tas ir komercnoslēpums” (kāpēc gan ne, nevienam taču nav jāstāsta, par cik tu iepērc preci), ”es nezinu, kādas cenas ir Lietuvā”, ”es nodošu jūsu numuru mūsu menedžerim, kurš jums šodien piezvanīs” (nezvanīja ne šodien, ne nākamajā dienā, ne pēc mana atkārtota zvana un lūguma izskaidrot). Vienā no firmām gan paskaidroja, ka šī cena ir saistīta ar milzīgo birokrātisko slogu, kurš balonu gāzes tirgotājiem un pildītājiem ir uzkrauts no Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas puses – balonu pārbaudes, marķēšanas, gāzes uzpildes staciju pārbaudes u.tml. Nu labi – vismaz kaut kas. Zvanīšu uz Ekonomikas ministriju un mēģināšu noskaidrot, kas tas ir par slogu.
Gods kam gods, Ekonomikas ministriju izdevās sazvanīt ļoti viegli – uz tās mājaslapā norādīto numuru. Nākamajā rītā man piezvanīja Atbilstības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Edijs Šaicāns, kurš kopumā atstāja visai kompetenta ierēdņa iespaidu, uz jautājumiem atbildēja droši un konkrēti. Ja ko nezināja, tad tā arī pateica.
Tātad par birokrātisko slogu propāna gāzes balonu izplatītājiem – pārbaude esot jāveic reizi divos vai trijos gados, un tas izmaksā apmēram vienu eiro. Protams, ka pārbaudes cena apaug ar transporta izdevumiem, no baloniem arī jāizlaiž negaistošās frakcijas, kas tajos uzkrājas eļļaina šķidruma veidā. Pat palielinot šīs izmaksas no viena līdz četriem eiro trijos gados, tas nevarētu būtiski ietekmēt gāzes cenu. 
Nākamais – reizi gadā jāpārbauda balonu uzpildes stacijas, tādu Latvijā esot 14 vai 15. Tur rodas lielākas izmaksas, arī firmas, kuras tās drīkst pārbaudīt, Latvijā ir četras. Taču arī tas nevarot būtiski ietekmēt gāzes cenu. Protams, vēl vajadzīgs specializēts transports gāzes balonu pārvadāšanai (lai gan nekā sevišķi specializēta, kā tas bija padomju laikā, es šajā transportā nesaskatīju – parasts kravas busiņš, kurā var nofiksēt balonus, lai tie nezvalstās), apmācīts šī transporta vadītājs – viss maksā naudu, taču arī šīs izmaksas nevarētu veidot simtprocentīgu cenas palielinājumu. 
Jau vairākus gadus tiek solīts, ka Latvijā no vecajiem PSRS laikā ražotajiem baloniem, kuriem nav ES izcelsmes sertifikāta, pāries uz jaunajiem ar tā saucamo π zīmi (grieķu alfabēta pī). Šī nomaiņa tiek atlikta no gada uz gadu, un pēdējais datums, ko uzzināju Ekonomikas ministrijā, ir ne agrāk par 2020. gadu jeb ne agrāk, kā to izdarīs Lietuvā. Kāpēc tā? Izrādās, ka propāna gāzes balonus plītīm izmanto ne tā bagātākā Latvijas iedzīvotāju daļa un ar likumu piespiest pirkt jaunos sagādātu finansiālas problēmas. Jaunais 47 litru balons, piepildīts ar gāzi, izmaksā ap 70 eiro.
Ekonomikas ministrija bija veikusi pārrunas ar lielākajiem Latvijas propāna gāzes tirgotājiem, kas piekrituši (vēlāk pārdomājuši) apmainīt veco balonu pret jauno bez maksas. Taču problēma rodas, ja to izdarīs tikai Latvijas teritorijā un lietuvieši brauks uz Latviju un arī mainīs tos bez maksas. Tā mūsu valsts propāna gāzes tirgotāji būs sponsorējuši jaunus balonus Lietuvas iedzīvotājiem. Tātad bez Lietuvas – strupceļš.
Nākamais, ko uzzināju laikrakstā, kurā apskatīja gāzes balonu ievešanu no Lietuvas, – vecie baloni ir lietojami vien tās valsts teritorijā, kura to atļauj. Latvijā drīkst, bet tikai tos, kuri ir šeit pārbaudīti un uzpildīti. Pārējie vecā tipa un ES nesertificētie ir aizliegti. Sanāk – katrs, kurš ved uz Latviju kaut vienu uzpildītu balonu, ir likumpārkāpējs. Starp citu, ne Ekonomikas ministrijas ierēdnis, ne Patērētāju tiesību aizsardzības centrā man nevarēja pateikt, kur un kad šāds aizliegums ir deklarēts Latvijas iedzīvotājiem. 
Mēģināju noskaidrot, kurš kontrolē propāna gāzes ievešanu uz Lietuvas un Latvijas robežas. Ekonomikas ministrijā vienīgā struktūra, kura teorētiski varētu veikt šādu kontroli, ir Valsts policijas pakļautībā esošā Autopārvadājumu uzraudzības nodaļa, tautā saukta par transporta policiju. Kāpēc teorētiski? Tāpēc, ka šai vienībai nav kapacitātes. Šī vienība arī ir vienīgā, kas pārzina starptautiskos ADR (bīstamo kravu pārvadājumu noteikumus). 
Interesanti, ka gāze, ko pilda automašīnu balonos kā analogu benzīnam, ir aplikta ar akcīzes nodokli (ar 1. janvāri – 244 eiro par tonnu), bet gāze balonos, kuri domāti plītīm vai apkurei, ir bez akcīzes nodokļa, tātad lētāka. Gāzi, ko pilda automašīnās, mēra litros, bet gāzi balonos, ko izmanto gāzes plītīm, – kilogramos. Šo fenomenu man nespēja izskaidrot arī Ekonomikas ministrijā. Noskaidroju, ka viens litrs ir vienāds ar 0,53 kilogramiem propāna gāzes. Tātad, lai piepildītu standarta 50 litru padomju balonu (pilnā jābūt 21 kilogramam) man vajadzētu 40 litru (40 l x 0,53=21,2 kg). Interesantākais, ka propāna gāze ar akcīzes nodokli maksā manāmi lētāk nekā bez akcīzes nodokļa. 
Starp citu, ja kāds pūlēsies iestāstīt, ka propāna gāze varbūt tiek iepirkta dārgi, – es sazinājos ar šī produkta tiešo ražotāju “Mažeiķu naftu”, un man paziņoja, ka propāna gāzes cena vienam balonam esot ap septiņiem eiro (bez PVN). Bet attālums no Mažeiķiem līdz Šauļiem ir ļoti līdzīgs kā no Mažeiķiem līdz Jelgavai. 

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.