“Manas dzimtās mājas “Jaunbeitēni” ir starp Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu. Uzskatu sevi par piebaldzēnu,” teic LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 3. kursa students Ingus Pētersons. Pirms mēneša LLU Studentu pašpārvaldes rīkotajā konkursā viņš saņēma 2017. gada studenta titulu. Ingus lepojas, ka nāk no Latvijas novada, kas tautai devis izcilus ļaudis, tostarp rakstniekus brāļus Kaudzītes, komponistu Emīlu Dārziņu, dzejnieku Kārli Skalbi.
Ar smaidu students stāsta: “Piebalgā mēs dalāmies slātaviešos un čangaļos.” Jaunbeitēni atrodas tuvāk Vecpiebalgai, kas skaitās pie Slātavas. Ingus ir beidzis Vecpiebalgas vidusskolu, no septiņu gadu vecuma dejo tautas deju kolektīvā “Slātaviņa”, un viņam ir slātaviešu tautas tērps.
Mūsdienu pilsētnieciskais dzīves ritms ir mainījis arī Jaunbeitēnus. Tur vairāk nav govju, kazu un trušu, ko vecāki audzēja Ingus bērnībā. Tomēr vēl aizvien ir Ingum tuvā svaiguma, dabas krāsu un skaņu bagātā pasaule, kas atjauno viņa spēkus
Trīs iemesli studijām “putriķos”
Pamatā ir trīs iemesli, kāpēc Ingus atnāca studēt uz Jelgavu. Par pirmo viņš saka: “Es zināju, ka Rīgā negribu mācīties. Rīga man šķiet pārāk liela un pārāk agresīva vide. Diezgan droši zinu, ka nākotnē bez Rīgas neiztikšu, taču studēt gribējās ārpus tās. Tādēļ arī nosliecos uz Jelgavu”. Otrais iemesls studijām LLU ir ļoti praktisks. Ingus sev pajautājis: “Kura profesija būs pieprasīta pēc gadiem pieciem, desmit un tālāk?” Atbilde – pārtiku cilvēkiem vajadzēs vienmēr. Tās ražošanā robots cilvēku pilnībā aizvietot nevarēs. “Robots nepateiks, vai ēdiens ir garšīgs,” spriež Ingus.
Par studiju trešo iemeslu Jelgavā puisis nosauc apstākļu sakritību. Proti, viņam radās iespēja saņemt Vītolu fonda stipendiju. “Es biju iesniedzis dokumentus gan LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē, gan Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. Taču izšķīros par otro, jo Vītolu fonds atbalsta tos, kuri studē inženierzinātnes. Tā es galu galā pieņēmu lēmumu mācīties pārtikas produktu tehnoloģiju, ko studenti sauc par studēšanu “putriķos”,” paskaidro Ingus. Stipendija, ko viņš jau no 1. kursa saņem no Vītolu fonda, nav gluži pietiekama, lai mēnesi izdzīvotu Jelgavā. Studēt palīdz arī vecāki. Tomēr šī stipendija ir noteikts finansiāls atbalsts, ka rada apstākļus, ka vismaz līdz šim Ingum studējot nav bijis paralēli jāstrādā, visa enerģija ir vērsta uz jaunu zināšanu apguvi.
Ingus mamma Rigonda strādā par veikala vadītāju Madonā, uz kurieni ik dienu mēro ceļu no Jaunbeitēniem, bet tēvs Ilgonis ir elektromontieris lielajā valsts uzņēmumā “Sadales tīkli”. “Kad mācījos vidusskolā, vecāki vēlējās, lai arī es eju tēva pēdās. Darbs stabils, mācoties “Sadales tīkli” maksā stipendiju. Taču es sevi profesijās, kas saistās ar elektroapgādi vai ražošanu, īsti neredzēju. Tobrīd vecāki teica: “Labi, izlem pats un dari, kas tev patīk.” Esmu viņiem ļoti pateicīgs par saprati un atbalstu,” tā Ingus Pētersons. Vidēji divas reizes mēnesī viņš brauc uz mājām pie vecākiem un arī jaunākā brāļa, kas vēl mācās Vecpiebalgas vidusskolā. Saikne ar ģimeni Ingum ir ļoti svarīga. Tās dēļ viņš nevar sevi iedomāties arī ilgstošā prombūtnē ārpus Latvijas
“Viss plūst un mainās”
Savu nākotni Ingus šobrīd redz pats savā uzņēmumā. “Vēl gan jāpabeidz augstskola un jāskatās, kā dzīve iegriezīsies. Mēs jau zinām, ka viss plūst un mainās,” saka jauneklis. Viņš patur prātā arī domu par pedagoģisko darbību, uz ko aicināts jau vidusskolā. Ingum ir izdevies būt atzītam vadītājam gan skolēnu, gan studentu pašpārvaldē. Un zināmas vadītāja, līdera dotības ir vajadzīgas arī skolotājam vai augstskolas pasniedzējam.
No iedvesmojošākajiem pasniedzējiem LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē Ingus nosauc profesori Līgu Skudru, pie kuras apgūst mikrobioloģiju: “Mikrobioloģija nav vienkāršs kurss. Taču no profesores staro pozitīvisms. Viņa motivē neapstāties pie grūtībām, viņasprāt, nekad nav par vēlu kaut ko sākt darīt.” Ingus piebilst, ka fakultātē ir vairāki pasniedzēji, kuru pasniegšanas veids un pieredze studentiem ir ļoti vērtīgi. Tādas ir arī profesores Ruta Galoburda un Inga Ciproviča, prodekāne Gita Krūmiņa-Zemture. ”Grūti vienu izcelt,” secina students.
Padomus problēmu taisītājiem neprasa
Pirmo reizi pie atziņas, ka arī pasniedzēji un pat universitātes rektore saprot tos pašus jokus, ko studenti, Ingus nonācis 1. kursā, kad notika Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pārcelšanās no pils uz jauno un moderno ēku pie Valdekas pils Rīgas ielā 22.
No studijām brīvo laiku Ingum aizņem darbošanās studentu pašpārvaldē, par kuras vadītāju Pārtikas tehnoloģijas fakultātē viņš ievēlēts jau divus gadus. “Lielas ziepes vārīt nedrīkst. Pirmais cilvēks, pie kura nepieciešamības gadījumā vēršas otrs students, bieži vien ir pašpārvaldes vadītājs. Ja tu pats būsi problēmu taisītājs, pie tevis jau nenāks,” Ingus uzsver to, ka galvenais vērtību mērs augstskolā ir sekmīgas studijas. Taču viņu gandarī arī veiksmes jauku studentu pasākumu rīkošanā. No 9. līdz 18. aprīlim visā LLU notiks fakultāšu dienas. Studenti ir iesaistījušies arī Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 70 gadu jubilejas salidojuma organizēšanā (tas aprīļa beigās notiks Jelgavas pilī).
Ingus Pētersons uzskata, ka tādu studentu sarīkojumu un baļļu kā Jelgavā nekur citur nav, piemēram, Meža fakultātes studentu tradicionāli rīkotais Meža vakars, kas divreiz gadā notiek visos piecos fakultātes ēkas stāvos. “Tādā gaisotnē var labi satikt draugus un varbūt pat mūža mīlestību.” Draugos un studiju biedros Ingus visaugstāk vērtē uzticēšanos un patiesumu. “Nerunāt riņķī apkārt un aiz muguras, bet pateikt savas domas tieši acīs – tas, manuprāt, ir pats vērtīgākais,” uzskata Ingus. Vēl viņa vērtību skalā augsta vieta ir labsirdībai, Ingus cenšas neatteikt palīdzību ne studentu pašpārvaldes, ne arī mācību lietās. Viņaprāt, studentu dzīve jeb studentija ir lieliska iespēja pilnveidoties.
Gita Krūmiņa-Zemture, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes prodekāne
Ingus ir atvērts, komunikabls, teicams students ar labām vadītāja dotībām. To apliecina fakts, ka jau 2. kursā Ingus studentu vidū bija kļuvis labi pazīstams un tika ievēlēts par fakultātes studentu pašpārvaldes vadītāju. Mērķtiecīgi viņš ir gājis praksēs pārtikas uzņēmumos. Es Ingu Pētersonu nākotnē redzu kā liela pārtikas ražošanas uzņēmuma vadītāju.
