“Bibliotēkas – tā ir pirmkārt mūsu valoda, mūsu tautas tikumi un
netikumi. Visa mūsu rakstniecība, glezniecība un mūziķi – kā tik nav
grāmatās!” teic Lielplatones bibliotēkas vadītāja Janīna Ungure. Jau
astoņpadsmito gadu bibliotēka radusi mājvietu Lielplatones muižā un
šogad svin 95. jubileju.
Mūsu viesošanās brīdī bibliotēkas
apmeklētājus sagaida vietējās iedzīvotājas Gaidas Geršebekas fotogrāfiju
izstāde, kurā iemūžinātas pagasta debesis. Turpat izvietoti arī vairāki
datori, bez kuriem šodien nav iedomājama bibliotēkas ikdiena. Tos
izmanto dažāda vecuma apmeklētāji – ne tikai informācijas meklēšanai
internetā, bet arī rēķinu nomaksai, savukārt bērni – gan mācībām, gan
izklaidei. Tāpat bibliotēkā ierīkota lasītava, kur pāršķirstīt grāmatas,
avīzes un žurnālus vai uzzināt ko jaunu par Eiropas Savienību no
“Europe Direct” informācijas centra sarūpētajiem materiāliem.
Lai gan
mūsdienās informāciju var iegūt arī elektroniskajā vidē, Janīna Ungure
uzskata, ka grāmatu nekas nevar aizstāt. Ir apmeklētāji, kas lasa tikai
latviešu oriģinālliteratūru. Šobrīd pieprasītas ir Karīnas Račko
“Saplēstās mežģīnes” un arī Daces Judinas grāmatas. Klasiku izvēlas
mazāk. No ārzemju autoriem iecienīts ir Dens Brauns. Bibliotēkā pieejama
arī nozaru literatūra – ģeogrāfija, veselība, etnogrāfija, izglītība,
pārtika. “Pašreiz cilvēkus ļoti interesē veselības tēma – meklē
grāmatas, kas saistītas ar ārstniecības augiem,” stāsta bibliotēkas
vadītāja. Tāpat iecienīts ir žurnāls “Ieva”.
Foto: Raitis
Puriņš. Visu rakstu lasiet 29. marta “Zemgales Ziņās”











