Pirms 40 gadiem
1978. gada 5. aprīlī
Mājas pensionāriem
“Dobeles rajona kolhozs “Tērvete” sācis būvēt pirmās mājas vientuļiem pensionāriem. Projektētāji un celtnieki ņēmuši vērā veterānu vēlēšanos – dzīvot mājās ar diviem un trim dzīvokļiem. Tas viņiem atvieglinās sadzīves apstākļus un kontaktus, ļaus kopīgi kopt puķes un augļu kokus dārzos, kas ierīkoti turpat pie mājām. Kolhozniekiem, kas aizgājuši atpūtā, atvērts speciāls veikals, kurā produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus pārdod par pazeminātām cenām.”
“Latvijas PSR Konstitūcijas projekta 41. pantā uzsvērts, ka pilsoņiem ir tiesības uz materiālu nodrošinājumu vecumā vai darba spēju zaudējuma gadījumā,” stāsta republikas sociālās nodrošināšanas ministre Valentīna Pihele. “Likumdošana šīs tiesības garantējusi ikvienam. Vecākā paaudze zina, ka buržuāziskajā Latvijā stāvoklis bija pavisam citāds. Tiesības uz pensiju bija tikai priviliģētajām šķirām – ierēdņiem, virsniekiem un policistiem. Pabalstus saņēma tikai atsevišķas nedaudzas strādnieku kategorijas. Turpretī jau pirmajos gados pēc padomju varas atjaunošanas Latvijā to personu skaits, kas saņēma pensijas, pieauga trīs reizes. Šī gada janvārī tika izmaksāti 520 000 pensiju, tas ir, tās saņēma vairāk nekā 20 procenti visu iedzīvotāju. Devītajā piecgadē sociālajai nodrošināšanai izlietoja apmēram miljardu rubļu, bet 1978. gadam atvēlēti 260 miljoni. Nepārtraukti palielinās pensiju vidējais apmērs. Līdzās tām izmaksām un atvieglojumiem, kas paredzēti likumdošanā no valsts budžeta, par pensionāriem rūpējas uzņēmumi un saimniecības, kurās viņi strādājuši.””
Ugunskuram sētsvidū nav vietas
“Līdz ar sniega segas nozušanu vietām atklājas nepievilcīga aina. Parādās ziemā sakrājušies dažādi atkritumi, gruži, salmi un citi viegli degoši priekšmeti,” raksta Jelgavas pilsētas un rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības padomes priekšsēdētājs L.Bitāns.
“Klāt ir ugunsbīstamais periods. Iedzīvotāji, tīrot savus pagalmus, bieži gružus sadedzina tieši sētsvidū, dzīvojamo un saimniecības ēku tuvumā. Tā aizmirstam, ka šāda neuzmanīga rīcība ar uguni var novest pie lielas nelaimes. Iestājoties pavasarim, kā bērni, tā arī pieaugušie it kā saslimst ar ļoti nepatīkamu un ļoti lipīgu slimību – neviens nevar vienaldzīgi paiet garām vecai kūlai, to neaizdedzinājis. Pavasaros pilsētu un lauku saimniecības ļoti bieži klāj tumšu dūmu mākoņi. Netiek ievērota ne mazākā piesardzība, ne elementārākie ugunsdrošības noteikumi. Sauso zāli, atkritumus, dažādas drazas dedzina dzīvojamo un saimniecības ēku pagalmos, mežu masīvu tiešā tuvumā. Par ugunsbriesmām atceras tikai tad, kad ugunsmēles jau laiza ēku sienas. Bieži vien tad ir par vēlu. Dažkārt ugunskuri un sausā kūla sāk liesmot tikai vēlā vakarā. Cilvēki aiziet gulēt, bet uguns tiek atstāta bez uzraudzības. Ir gadījies, ka mājas saimnieks atmostas tikai tad, kad sētā jau strādā ugunsdzēsēji.”
Attīstīt tautas māksliniecisko jaunradi
“PSKP Centrālā Komiteja pieņēmusi lēmumu “Par pasākumiem mākslinieciskās pašdarbības tālākai attīstīšanai”.
Lēmumā atzīmēts, ka padomju varas gados mūsu zemē īstenotie sociāli ekonomiskie pārkārtojumi, tautas materiālās labklājības pieaugums, tās izglītības un kultūras līmeņa celšanās un tas, ka cilvēkiem radies vairāk brīva laika, nodrošina labvēlīgus priekšnoteikumus vispusīgai personas attīstībai un tautas talantu uzplaukumam. Mākslinieciskajā pašdarbībā tagad piedalās vairāk nekā 25 miljoni cilvēku.
Partijas, padomju un arodbiedrību orgāni, komjaunatnes organizācijas un saimnieciskie vadītāji sākuši vairāk gādāt par darbaļaužu mākslinieciskās jaunrades attīstību. Pieaugusi pašdarbības kolektīvu meistarība, tie aktīvi piedalās iedzīvotāju kultūras vajadzību apmierināšanā un propagandē mūsu Dzimtenes sasniegumus ārzemēs.
Vienlaikus PSKP CK atzīmē, ka PSRS Kultūras ministrija, VACP, daži partijas un padomju orgāni, arodbiedrību un komjaunatnes organizācijas visā pilnībā neizmanto iespējas iesaistīt mākslinieciskajā pašdarbībā plašas darbaļaužu masas un pietiekami nerūpējas par pašdarbības kolektīvu vadītāju izraudzīšanu un audzināšanu. Izdodamās repertuāru un metodiskās literatūras kvalitāte joprojām ir zema.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
