Jelgavnieku izbūvētā Krimūnu estrāde iegūst balvu konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2017”.
Tāpat kā daudzviet laukos, arī Dobeles novada Krimūnu pagastā iedzīvotāju kļūst mazāk. Tomēr Krimūnās vēl dzīvo vairāk nekā piecsimt cilvēku. Un tas vēl aizvien ir kultūras centrs ar savu pievilcību. Tur pamīšus katru gadu notiek skolēnu teātru festivāls “Brīnumzeme” un pieaugušo amatierteātru festivāls. Tur ir, kam kāpt uz skatuves un kam aplaudēt skatītāju rindās. Tādēļ arī Dobeles novada vadībā tika pieņemts lēmums turpat blakus skolai celt brīvdabas estrādi, kas turklāt tika uzbūvēta tā, ka ir godalgota konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2017”.
Koka būvei laba akustika
“Iebrauciet pie mums! 4. maijā arī pie mums būs Baltā galdauta svētki,” aicina Krimūnu pagasta kultūras dzīves vadītāja Kristīne Vītiņa. Stāstot par 2017. gada vasaras vidū atklāto brīvdabas estrādi, viņa piebilst, ka kori vēl nav tajā dziedājuši. Taču akustika ir lieliska un teātris tur jau spēlēts, arī balles izdevušās labi. Agrākās Krimūnu pamatskolas direktors Dobeles novada izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs atceras, ka padomju laikos vietā, kur atrodas estrāde, bija skolas siltumnīcas, kurās izaudzētais bagātināja skolēnu kopgaldu. Skati “Gada labākā būve Latvijā” jau divdesmito gadu rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar piecpadsmit būvniecības nozares sabiedriskajām organizācijām.
Par 2017. gadu saņemts 81 pieteikums, kas izvērtēts astoņās nominācijās. Apskatot pieteiktās būves, žūrija, kurā bija 44 augstas raudzes eksperti, astoņas dienas ceļoja pa Latviju. Tā galu galā Jelgavas uzņēmuma SIA “Igate būve” izbūvētā Krimūnu brīvdabas estrāde Dobeles novada Krimūnu pagastā ieguva trešo vietu nominācijā “Ainava”, kurā sacentās vides objekti. Pārējās septiņās nominācijās – “Publiskā jaunbūve”, “Dzīvojamā jaunbūve”, “Pārbūve”, “Atjaunošana”, “Restaurācija”, “Inženierbūve”, “Ainava” un “Būve ārzemēs” – diemžēl labāko pulkā netika neviena celtne, kas saistīta ar Jelgavu.
“Pirmais emocionālais prieks mums bija jau tad, kad, atklājot Krimūnu estrādi, saņēmām labas atsauksmes no pasūtītāja – Dobeles novada pašvaldības. Gandarījumu neslēpa arī kultūras darbinieki. Viņi emocionāli siltajam un dzīvajam kokam, no kā būvēta estrāde, bija konstatējuši papildu pievienoto vērtību – lielisku akustiku. Pateicamies gan projektētājiem, gan konstrukciju izstrādātājiem, gan mūsu komandai par ieguldīto darbu, gan pasūtītājam par iespēju īstenot šādu ieceri,” gandarīts ir SIA “Igate būve” būvdarbu un projektu vadītājs Jānis Kuļikovskis.
Viņš uzsver, ka šāda veida koka konstrukciju projekts ir unikāls un tā realizācija nebūtu iespējama bez rūpniecisko pētījumu centra SIA “IKTK” risinājumiem. Būtiski arī tas, ka, salīdzinot citviet pagastos izbūvēto estrāžu izmaksas, tās bijušas ap 150–200 tūkstošu eiro un pat vairāk, savukārt šāda estrāde finansiāli ir racionālāka izvēle. Pēc Dobeles pašvaldības informācijas, Krimūnu brīvdabas estrādes atjaunošanas izmaksas ir 134,3 tūkstoši eiro, turklāt 45 tūkstoši eiro ir ES līdzfinansējums.
Pateicas lietpratējiem
“Jūtam lepnumu arī par to, ka būvi augstu novērtējuši būvniecības lietpratēji. Manuprāt, šis darbs līdzās Tērvetes dabas parka gājēju tiltam varēs būt laba reklāma lielizmēra liekti līmētu koka konstrukciju izmantošanai būvniecībā un uzskatāmi demonstrēs, ko mūsdienās iespējams uzbūvēt no koka,” teic SIA “Igate būve” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
Viņš aicina gan būvniekus, gan arhitektus un jo īpaši gaidāmos pasūtītājus iepazīties ar jau īstenotajiem koka būvju projektiem. “Ja tie uzrunā, var interesēties vai nu “Igate būve”, kas specializējas inovatīvo koka konstrukciju montāžā, vai SIA “IKTK”, vai arī pie sadarbības partneriem – projektētājiem “Rodentia,”” aicina M.Peilāns. Viņš uzskata, ka, sadarbojoties visiem nosauktajiem uzņēmumiem un zinātniekiem no LLU, RTU un koksnes izpētes institūtiem, mūsdienās Latvijā iespējams īstenot ļoti drosmīgus un izaicinošus projektus.
Nav pirmā balva
Meža un koksnes produktu pētniecības institūta (MeKA) direktors Andrejs Domkins spriež, ka Krimūnu estrāde ir interesanta ar savu retro jeb “vintage” arhitektonisko risinājumu. Viņaprāt, svarīgi tas, ka no līmētās koksnes konstrukcijām to var ātri izveidot. “Konstrukcijā praktiski nav divu vienādu liekto elementu, tas bija liels izaicinājums izgatavotājiem un montētājiem, bet vēlreiz varēja pārliecināties, ka līmēta koksne ir īstais materiāls sarežģītu konstrukciju radīšanai. Praktiski jebkuru salāgojumu var veikt arī montāžas procesā,” teic A.Domkins. Krimūnu estrādes augstais novērtējums gan neesot īpašs pārsteigums. 2015. gadā konkursā “Latvijas būvniecības gada balva” trešo vietu nominācijā “Koka būve” ieguva Jelgavas uzņēmumā “IKTK” tapušais 87 metrus garais gājēju koka tilts, kas uzstādīts Tērvetē pāri Dobeles–Bauskas šosejai. Šajās liekti līmētā koka tilta konstrukcijās ir ievietoti devēji, kas būvei ļauj veikt mērījumus un uzraudzību. (A.Domkins atklāj – mērījumi rāda, ka viss ir kārtībā). 2016. gadā konkursā “Gada labākā būve Latvijā” lielo balvu saņēma “Latvijas valsts mežu” Ziemeļkurzemes reģiona klientu centrs Dundagā, kur ēkas konstrukcijā izmantotas “IKTK” ražotās līdz pat 12 metru garās līmētās koka sijas.
Runājot par moderno koka ēku ilgmūžību, A.Domkins uzsver, ka nesenais gadījums ar betona atlūzas atdalīšanos no Vanšu tilta Rīgā uzskatāmi rāda, ka betons nav mūžīgs. Toties Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā labi koptas koka ēkas stāv jau no 18. gadsimta. Krimūnu estrādes nosacītais garantijas laiks ir piecdesmit gadu.
ITKT būvētais tilts arī Norvēģijā
Uzņēmums “IKTK” atrodas Ozolnieku novada Cenu pagasta Raubēnos, agrākajā Jelgavas rūpnieciskajā zonā. Sadarbojoties Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldībām, Rubeņu ceļš, kas aizved arī uz “IKTK”, ir atjaunots. Uzņēmuma lielais koka angārs, kur notiek ražošana un kas reizē arī prezentē koka izmantošanu būvniecībā, ir pilns ar sagatavēm. Darbi rit. “IKTK” izpilddirektors Gatis Eglītis, stāstot, kā klājas tikai pirms trim gadiem izveidotajam uzņēmumam, teic, ka ir trāpīts īstajā laikā, kad jūtams koka būvniecības bums Rietumeiropā, Skandināvijā, kā arī citur pasaulē. Pirms dažiem mēnešiem no uzņēmumā ražotajām liektajām konstrukcijām Norvēģija ir uzbūvēts 41 metru garš slēpotāju tilts. Tas atrodas Beitolstenas apgabalā krasi mainīgos un skarbos vides apstākļos. Līmētās koka konstrukcijas izgatavotas no impregnēta materiāla. Pēc līmēto siju izgatavošanas īpašā spiedieniekārtā jeb autoklāvā tām veikta apstrāde ar jaunākās paaudzes kreozotu, kas nodrošina sevišķu izturību pret ārējo ietekmi.
Slidotavai Pasta salā liks koka jumtu
“IKTK” sadarbojas ar gandrīz kaimiņos Aviācijas ielā strādājošo “Skonto būves” grupas uzņēmumu “Cross Timber Systems”, kas ir ļoti aktīvs Skandināvijas tirgū un ražo krustām līmētus masīvkoka paneļus.
“Mūsu produkti nekonkurē, bet labi kombinējas kopā,” stāsta G.Eglītis. Šonedēļ “IKTK” gatavo sadarbības partneriem konstrukcijas, kas tiks izmantotas skolas būvei Norvēģijā. “IKTK” sadarbojas arī ar uzņēmumu “Zemgales tehnoloģiskais centrs”, kam ražotne ir Vītoliņos, koka paneļu būves rūpnīcu “Nordic Homes” Ānē un uzņēmumu “WWL Houses” Kalnciemā.
“Esam izpildījuši pasūtījumus arī Jelgavai. Pasta salā jau atrodas mūsu būvētais slidotavas jumts, ko drīz sāks uzstādīt,” stāsta G.Eglītis. Langervaldes parkā izvietotas “IKTK” laipiņas un tiltiņi, kuriem izmantotas eksperimentējot ražotās koka konstrukcijas.
“Viens no koka celtņu plusiem ir īss būvēšanas laiks. Rūpnīcā jau tiek sagatavotas detaļas ar iestrādātiem mezgliem. Tikai liec un skrūvē kopā. Tādi būvdarbi, piemēram, pilsētas centrā nerada sarežģījumus transportam. Mūsu koka konstrukcijas ir arī diezgan tālu vedamas, jo ir salīdzinoši vieglas.
“IKTK” pasūtījumos gribētu vairāk redzēt nevis taisnās, bet liektās koka konstrukcijas. “Rādām arhitektiem, rādām pasūtītājiem – ceram, ka interese augs,” G.Eglītis ir noskaņots optimistiski.
“IKTK” ražošanas angārā kā uzskates līdzeklis stāv eksperimentāli izliekts metrus četrus augsts baznīcas torņa kupols, lai katrs ienācējs varētu ieskatīties, cik interesanta var būt liekta līmētā koka konstrukcija.
