Zemgales upēs ūdens līmeņa maksimums gaidāms no šodienas līdz 8. aprīlim, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Atkusnis, kas strauji ienāca Latvijā marta vidū uz dažām dienām, nokausēja sniega segu upju baseinos, arī ledus daudzviet saira. Turpinoties pakāpeniskam pavasarim, kad naktīs piesalst, bet dienās silda saulīte, lielā daļā Latvijas upju pazeminājās ūdens līmenis, ledus sega turpināja sairt, daudzviet palika tikai piesalas vai ledus krautņi upju krastos. Ledus ir saglabājies Daugavā Jēkabpils–Pļaviņu posmā, Gaujas augštecē un pie Valmieras, kā arī Pededzē.
Aprīļa pirmajās dienās Latviju šķērsoja plašas nokrišņu zonas, kas nesa lietu un sniegu. Daudzviet no jauna izveidojās sniega sega. Stiprākie nokrišņi skāra Latvijas rietumu un centrālās daļas upju baseinus, kur ūdens līmenis paaugstinājās visstraujāk. Piemēram, 3. aprīlī Ventas augštecē tas cēlās par 147–173 centimetriem, Kuldīgas–Vendzavas posmā – līdz 65 centimetriem. Arī Zemgales upēs novērota strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās – Mēmelē 34 centimetri, Mūsā un Lielupes augštecē 78–81 centimetri, Lielupē pie Staļģenes 132 centimetri, Jelgavas–Slokas posmā 18–57 centimetri. Ļoti straujš ūdens līmeņa kāpums –100–130 centimetru – bijis Svētē un Bērzē, Viesītē, Tērvetē, Misā pakāpeniskāks – 37–59 centimetri diennaktī.
Tuvākajās dienās ir gaidāma upju noteces un ūdens līmeņa paaugstināšanās Latvijas upju baseinos, kā arī turpināsies ledus sairšana.
Ūdens līmeņa celšanās intensitāte varētu saglabāties, un gaidāms, ka applūdīs Lielupes augšteces palienes. Pie Jelgavas ūdens līmenis var būt tuvs palieņu applūšanas līmenim vai nedaudz pārsniegt to, bet lejtecē palienes var tikt applūdinātas. Iespējama arī citu Zemgales upju palieņu applūšana.
