Ķīna piemērojusi atbildes importa tarifus Amerikas Savienotajām Valstīm, ar tiem apliekot vairāk nekā 100 produktu no ASV, tostarp cūkgaļu, vīnu un augļus. Tā ir atbilde uz ASV lēmumu noteikt augstākus tarifus tēraudam un alumīnijam no Ķīnas, daudziem radot bažas par tirdzniecības kara izvēršanos.
Vienlaikus Savienotās Valstis jau piedraudējušas ar vēl vienu tarifu kārtu pret Ķīnu desmitiem miljardu dolāru apmērā saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību ļaunprātīgu pārkāpšanu. Savukārt Ķīna paziņojusi, ka no 2. aprīļa sāk piemērot jaunus tarifus kopumā 128 preču importam no ASV trīs miljardu dolāru apmērā, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu martā piemērotajiem tarifiem metālu importam.
Sargā savas intereses
Saskaņā ar Pekinas paziņojumu, astoņām no ASV importētajām precēm tarifs paaugstināts par 25%, tostarp pārstrādātam alumīnijam un cūkgaļai, kas skars Savienoto Valstu gaļas ražošanas industriju. Ķīna ir pasaulē lielākā cūkgaļas patērētāja, un pērn ASV uz Ķīnu eksportēja cūkgaļu vairāk nekā miljarda dolāru vērtībā. Pārējām 120 precēm, tostarp dažādiem augļiem un vīnam, piemērota papildu 15% ievedmuita.
Ķīnas Finanšu ministrija paziņoja, ka šis solis sperts, “lai aizsargātu Ķīnas intereses”, un ka jaunie tarifi “līdzsvaros zaudējumus”, ko radīja martā ASV izziņotā papildu ievedmuita alumīnijam un tēraudam. Tas nopietni kaitē Ķīnas interesēm, paziņoja Pekina, vienlaikus apsūdzot Savienotās Valstis, ka to tarifi pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus.
Pekina pagaidām atturējusies vērsties pret nozīmīgākajām ASV precēm, ko tā eksportē uz Ķīnu, proti, sojas pupiņām un pasažieru lidmašīnām, īpaši “Boeing”.
ASV prezidents Donalds Tramps marta sākumā parakstīja rīkojumu par 25% muitas tarifa piemērošanu tērauda importam un 10% tarifa piemērošanu alumīnija importam, paziņojot, ka tādējādi Savienoto Valstu metālrūpniecības industrija tiks aizsargāta no negodīgas konkurences, īpaši izceļot Ķīnu. ASV tirdzniecības deficīts ar Ķīnu pērn bija 375 miljardi dolāru.
Tomēr D. Trampa solis radījis bažas arī citās valstīs. ASV uz laiku atcēlušas tarifa piemērošanu šo metālu importam no Kanādas, Meksikas, Dienvidkorejas, arī Eiropas Savienības pēc tam, kad tā piedraudēja ar importa tarifiem tādiem amerikāņu produktiem kā burbons, džinsi un citām precēm. Šie izņēmumi pagaidām gan ir spēkā tikai līdz 1. maijam.
Pāragri – runāt par karu
Vienlaikus ASV piedraudējušas ar otro tarifu kārtu Ķīnas importam 60 miljardu dolāru apmērā, to apsūdzot par intelektuālā īpašuma “zagšanu” un tiesību pārkāpšanu vairāku gadu garumā.
Vašingtona arī piedraudējusi ierobežot Savienoto Valstu investīcijas Ķīnā, taču vairāk detaļu pagaidām nav zināms. Pekina savukārt aicinājusi ASV pārtraukt “ekonomiskās iebiedēšanas” politiku un brīdinājusi, ka ir gatava dot atbildes sitienu.
Baltā nama pārstāvji Pekinas lēmumu arī nodēvēja par “vēlmi turpināt negodīgu komercpraksi”, kas kaitējot ASV nacionālajai drošībai un kropļojot globālo tirgu. Tomēr eksperti uzskata, ka vismaz pagaidām ir pāragri runāt par tirdzniecības karu starp abām valstīm.
“Publiskota informācija par Ķīnas lēmumu noteikt ievedmuitas tarifus 120 Amerikas precēm. Tas šķiet ļoti daudz. Tomēr tā ir tikai neliela daļa no precēm, ko mēs eksportējam uz Ķīnu. Savukārt pirms pāris nedēļām noteiktās nodevas ķīniešu precēm, kuru kopējā vērtība sasniedz 60 miljardus eiro, ir tikai desmita daļa no importa. Tāpēc es uzskatu, ka izteikumi par tirdzniecības karu ir pārspīlēti,” uzskata kompānijas “TJM Investments” eksperts Tims Andersons.
ASV biržās pēc Ķīnas lēmuma ir samazinājušās akciju cenas, tomēr eksperti iesaka necelt paniku. To, visticamāk, izraisījusi neziņa par tālākām abu valstu ekonomiskajām attiecībām.
Baltais nams nosodīja Ķīnas jaunos muitas tarifus, kas piemēroti 128 ASV produktiem trīs miljardu dolāru vērtībā. “Ķīnai būtu nevis jāvēršas pret godīgi tirgotu ASV eksportu, bet jāpārtrauc negodīgā tirdzniecība, kas kaitē ASV nacionālajai drošībai un kropļo globālo tirgu,” paziņoja Baltā nama pārstāve Lindsija Voltersa, piebilstot, ka “tērauda krīzes pamatā ir Ķīnas subsīdijas un jaudas pārpalikums”.
