Valdība ir atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma. “Ziņas” aptaujāja izglītības iestāžu vadītājus, lai uzzinātu viņu viedokli par šo lēmumu un gatavību to izpildīt.
Jelgavas 4. sākumskolas direktore Agita Lundberga stāsta, ka ir domāts un plānots, lai skolas 1. klasē varētu uzņemt sešgadniekus, jo 1. septembrī stāsies spēkā vadlīnijas un jaunais mācību standarts pirmskolai. Skola gatavojas uzņemt sešgadniekus, bet vēl ir daudz neskaidrību tieši par vadlīnijām un saturu, kas vēl nav izstrādāts.
Grūti paredzēt vecāku izvēli
“Esam plānojuši telpas, bet nezinām, cik būs bērnu, jo tā būs vecāku izvēle – laist bērnu skolā vai arī atstāt pirmsskolas izglītības iestādē. Cik esmu lasījusi sociālajos medijos, daudzi vecāki ir pret sešgadnieku došanos uz skolu,” turpina A.Lundberga, piebilstot: “Ja tāds ir valdības uzstādījums un vecāki to vēlēsies, nekas cits neatliks, kā izpildīt.”
Direktore atklāj, ka skolā no sešgadniekiem varētu nokomplektēt divas klases, ir domāts arī par aprīkojumu, mēbelēm, kas būs lieli izdevumi pašvaldībai. Jāņem vērā, ka skola ir liela – tajā mācās ap 1000 bērnu, un nav paredzams, ka skolēnu skaits samazināsies. Pašlaik 99 procenti telpu ir noslogotas, bet sešgadniekam, kas ienāks 1. klasē, ir nepieciešama īpaša vide. Turklāt jādomā arī par to, ka vecāki vēlēsies, lai bērni skolā paliek līdz pulksten 17.
Jelgavas 4. sākumskolai jādomā arī par āra rotaļu laukuma iekārtošanu sešgadniekiem, jo viņu mācību process paredz lielus atpūtas brīžus, rotaļas un aktivitātes svaigā gaisā. Savukārt bērnudārzos tas viss jau ir gatavs – gan ārējā, gan iekšējā vide, piemērotas mēbeles, pielāgotas tualetes un profesionāli pirmsskolas pedagogi. Skolai šādi speciālisti būtu jāgatavo, skaidro direktore.
“Garie skolas gaiteņi, milzīgās skolēnu masas, kas plūst straumēm, mazuļus var nobiedēt, bet mēs nevaram atļauties vienu skolas korpusu atvēlēt tikai pirmskolai,” uzsver A.Lundberga.
Sešgadniekam neder pirmklasnieka saturs
Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes “Kamolītis”, kas ir viens no jaunā kompetenču projekta aprobācijas bērnudārziem, vadītāja Anita Bērziņa uzskata, ka šajā reformā galvenais ir mācību saturs: “Sešgadniekam nevar būt pašreizējais 1. klases saturs. Tam jābūt saturam, kuru pašlaik apgūst sešgadīgie bērni, plus vēl ņemot vērā kompetences.”
Otrkārt, jāņem vērā arī vide un sešgadnieka fizioloģiskās vajadzības, no kurām viena ir vajadzība pēc miega.
Treškārt, svarīgs ir bērnu skaits klasē. Ja tie ir 30 bērni – tas vairs nav labi, ja 20–22 – jau labāk. Svarīga arī vide klasē, kā tā iekārtota, un tie noteikti nevar būt soli, galdi un krēsli, kas salikti rindās, un bērni sēž cits aiz cita. Videi jābūt tādai, kāda tā tagad ir bērnudārzos – bērniem saprotamai un ērtai –, tad pārejas process notiks mazāk sāpīgi.
Jātiek skaidrībā par visiem apstākļiem, un, ja šādas likuma izmaiņas ir uzrakstītas un pieņemtas, jānodrošina to izpilde, savu pārliecību pauž A.Bērziņa, piebilstot, ka ir svarīgi, kā viss tiks realizēts. Ja izdarīs, kā sola, un atšķirības starp skolu un bērnudārzu nebūs, ja vecāki varēs izvēlēties, tad kāpēc ne? Bet, ja stāstīs vienu un darīs ko citu, atkal būs “kāpšana uz vecajiem grābekļiem”, secina bērnudārza vadītāja.
Skolas dzīvi būtiski nemainīs
Jelgavas novada Vilces pamatskolas direktore Dzidra Simanoviča atzīst, ka šis valdības lēmums viņas vadītajai izglītības iestādei nozīmē to pašu, ko citām visā valstī, un skolas dzīvē neko būtiski neizmainīs.
“Telpas mums ir. Kāds skolotājs piemācīsies klāt, lai no pirmskolas varētu strādāt sākumskolā. Vēl tikai jāapgūst jaunais kompetenču projekts, un tad arī viss notiks,” teic Dz.Simanoviča, norādot, ka tas nav paveicams vienā gadā, bet var notikt sešos septiņos gados un ir kopējs vecāku, skolotāju un bērnu darbs.
“Jau agrāk klasēs esam strādājuši ar diferencētu pieeju, kad vairāki mācību priekšmeti mācīti kopā, tā ka tas nav nekas jauns. Protams, ir jāsagatavojas, jāmācās un jāmainās. Jādod vaļa bērniem, bet pedagogiem jābūt kā pieskatītājiem. Vairāk jāļauj darboties un runāt bērniem, skolotājam jāpasaka mērķis, bet skolēniem jāizstāsta, ko kopā ir apguvuši.
Viss ir pietiekami saprotams, jāgrib tikai mācīties strādāt pa jaunam. Protams, gaidām, kad būs gatavs jaunais saturs, gaidām kursus. Novada skolu vadība – direktori un vietnieki – jau apgūst kompetenču projektu, bet skolotājiem jaunā pieeja vēl būs jāmācās un jārunā par to ar vecākiem,” secina Dz.Simanoviča.
