Brīdī, kad esam ar abām kājām iebriduši saules pielijušajā upē, ko saucam par aprīli, un līdz vasarai atlicis pavisam maz, ir vērtīgi uz brīdi piestāt un palūkoties uz notiekošo no malas, lai tad ar sparu mestos iekšā jaunajā, izaicinājumiem un piedzīvojumiem pilnajā tūrisma sezonā.
2017. gads Šērvenderei (senais Lielplatones muižas nosaukums) paskrējis, kā jau Gaiļa gadam pienākas, – lepni un skaļi. Aizvadīti vairāki pasākumi, tostarp ikgadējā Leģendu nakts, kuras organizēšanā darbojās vairāk nekā 30 dalībnieku, to skaitā arī muižu par savu deju iedvesmotāju pasludinājušais vēsturisko deju kolektīvs “Senvedere”. Kopumā maģiskā oktobra nakts šogad pulcējusi vairāk nekā 500 apmeklētāju. Tāpat sadarbībā ar novada uzņēmējiem radīti un iedzīvināti suvenīri, kas padara iespējamu gabaliņu no senās muižas burvības paņemt sev līdzi. Īpašs paldies Lailai Šutinei, kuras smalkais roku darbs padara šķietami netveramo muižas skaistumu taustāmu.
Neiztrūkstošas bijušas arī kāzu pieturvietas un laulību ceremonijas. Lai gan šajā statistikā nevaram mēroties spēkiem ar Elejas Tējas namiņu, kur pagājušajā sezonā aizvadītas 14 kāzu ceremonijas un pieturvietas, priecājamies, ka arī muižā aizvien biežāk izskan mīlestības saldā nots. Kā sacījis viens jaunais pāris, kas savus gredzenus muižā mija pagājušajā vasarā: “Senā muiža sevī glabā daudz mīlestības, tāpēc arī gribam pielikt nedaudz no sevis un paņemt mazliet no muižas.” Un tā arī ir! Muiža nav tikai sena, vēsturiska ēka, kurā reiz bangojušas baronu kaislības, tā ir maza dzīvotspējīga šūna, kas neatņemami un harmoniski iederas, veidojot novadu, valsti un pasauli stipru un bagātu. To labi pierāda fakts, ka ar katru gadu muižu apmeklē arvien vairāk ārzemju ceļotāju. Tos gaidām arī šogad, kad atkārtoti plānojam piedalīties piļu un muižu rīkotajā akcijā, nu jau Baltijas mērogā.
Runājot par aizvadīto gadu, noteikti jāpiemin arī tas, ka realizējušies un aizsākušies vairāki projekti, kā, piemēram, ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu muižas barona kabinetā atjaunota senā podiņu krāsns, plānota arī kabineta griestu apmetuma restaurācijas 1. kārta. “Ikviens projekts, ikviens finansējums – lielāks vai mazāks – ir nenovērtējams muižas atdzimšanā,” uzsver Lielplatones pagasta pārvaldes vadītāja Līga Rozenbaha un stāsta, ka sadarbībā ar Lielplatones tūrisma punktu šajā gadā plāno vēl dažādus ar atjaunošanas un labiekārtošanas darbiem saistītus jaunumus.
Nenovērtējama vērtība muižas kompleksā ir arī vešūzis, kura restaurācija, kas aizsākusies jau pērnā gada rudenī, lēniem, bet noteiktiem soļiem tuvojas savam noslēgumam šā gada nogalē. Runājot par muižas kompleksu kopumā, ir ielikti idejiski aizmetņi arī citu ēku atjaunošanai un muižas parka uzturēšanai. Šīm un citām muižas aktualitātēm iespējams sekot līdzi muižas “Facebook” lapā un “Instagram” kontā.
Aizvadītā gada laikā ieņemot mierīgu, taču noteiktu pozīciju savā attīstības plānā un stratēģijā, arī šajā tūrisma sezonā Lielplatones muiža piedāvās apmeklētājiem virkni pasākumu. Tuvākais būs 21. aprīlī, kad muižas parkā pavasara talkas un Latvijas simtgades kontekstā tiks veidotas valsts svētkiem un simtgades gadam atbilstošas ziedu dobes, kas līdz pat vēlam rudenim priecēs muižas viesus. Pēc pasākuma – garda zupa un dienas izskaņā pavasarīgs koncerts ar Kaspara Pudnika un Rasmas Urtānes dalību.
Kā atzīst Jelgavas novada tūrisma projektu vadītāja Tabita Šķerberga, katra novada muiža ir ar savu vēsturi un mūsdienu aktivitātēm. “Pēdējos gados esam strādājuši, lai katra muiža izceltu savu īpašo jomu un ievirzi saistībā ar tās vēsturisko darbību. Lielplatones muiža pašlaik citu vidū nepārprotami iezīmējas ar intensīviem izpētes un atjaunošanas darbiem. Panākts nozīmīgs progress interjera uzlabošanā un atjaunošanā, apmeklētājiem pieejamas vairākas telpas, kuras ļauj sajust muižas vēsturisko gaisotni. Varam tikai priecāties, ka daudzo pārbūvju laikā tomēr saglabājušās nedaudzas oriģinālās interjera detaļas, kuras tagad tiek pētītas un celtas gaismā. Līdzās ēkām liela vērtība ir muižu ieskaujošais parks ar senajām alejām, skaisto ainavisko veidojumu un leģendām. Tomēr īsto dzīvību muižai piešķir cilvēki, kuri tur strādā. Un ne tikai strādā, bet izdzīvo vēsturi un ļauj to sajust apmeklētājiem,” uzsver T.Šķerberga.
Ikdienā muižā dzīve rit savu gaitu, un, kā jau ikviens pakalpojuma sniedzējs, tiecamies pēc prieka un svētku sajūtas apmeklētāju acīs, tāpēc arī vīzija un ceļš, pa kuru iet, ir iezīmējies skaidrs un tālejošs.
