Šodien represēto apvienības biedri, nomocīto, nošauto tuvinieki pulcēsies pie piemiņas akmens represētajiem Svētbirzī, lai noliktu ziedus un atcerētos Latvijas patriotus, kas Dzimtenei ziedoja visdārgāko – savu dzīvību.
Šodien represēto apvienības biedri, nomocīto, nošauto tuvinieki pulcēsies pie piemiņas akmens represētajiem Svētbirzī, lai noliktu ziedus un atcerētos Latvijas patriotus, kas Dzimtenei ziedoja visdārgāko – savu dzīvību.
Cerēsim, ka Jelgavas Dome organizēs okupācijas sešdesmitās gadadienas piemiņas pasākumu. 17. jūnijā būs Latvijas pirmās okupācijas 60. gadadiena. 1940. gadā valdība nedeva pavēli armijai un tautai pretoties okupantiem, bet daudzi organizējās pretošanās cīņai un zaudēja savas jaunās dzīvības, vēl īsti neuzsākot dzīvi.
Jelgavā vieni no pirmajiem pretošanās cīņu sāka Hercoga Jēkaba ģimnāzijas audzēkņi ar Frici Skursteni un Juri Valūnu vadībā. Viņu piemēram sekoja Jelgavas Valsts tehnikuma audzēkņi ar Konstantīnu Grozu vadībā. Viņam tika piespriests nāves sods nošaujot. Tas izpildīts 1942. gada 4. jūnijā. Arī Skolotāju institūtā
1940. gadā, mācību gadam sākoties, izveidojās nacionālās cīņas grupa ar Artūru Nepartu (militārās lietās) un Viktoru Danielu (ideoloģijas jomā) vadībā. Institūta audzēknes Olgas Rubules dzīvoklī pie Jelgavas stacijas ar rokasspiedi sagatavoja 4000 uzsaukumu Latvijas tautai, kas tika izplatīti 1941. gada 13. maijā Jelgavā, Rīgā, Cēsīs, Bauskā, Tukumā vienas stundas laikā. 1941. gada 27. jūnijā, kad miliči aizbēga no Jelgavas, institūta kaujas grupa Friča Baloža vadībā ieguva lidlaukā atstātos ieročus un no cietuma atbrīvoja ap 100 apcietināto. Ieradās čekisti ar vairākām kravas mašīnām, lai arestētos izvestu uz Krieviju, bet cietumu atrada tukšu un, paši juzdamies apdraudēti, aizbēga. Audzēkņu grupa likvidēja arī ugunsgrēku Jelgavas pilī, izlika posteņus pie veikaliem, lai tos neizlaupa.
1940. un 1941. gadā čekisti arestēja 30 skolēnu, no kuriem pēc nāves nometnēm atgriezās tikai divi. Vairums tika nomocīti līdz 1943. gadam. V.Danielu «čeka» apcietināja pēc kara, un viņš gāja bojā Gulaga nometnēs.
Jelgavā darbojās arī patriotiskās organizācijas KOLA (Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai) cīnītāji ar pašaizliedzīgiem, drošsirdīgiem vīriem Spodri Rozentalu, Valdi Utkinu un institūta fiziskās audzināšanas skolotāju Verneru Krastiņu vadībā.
Pēc padomju armijas otrreizējās Latvijas okupācijas nacionālie partizāni uzsāka izmisīgu cīņu pret okupantu pārspēku. Arī Jelgavas novadā darbojās vairākas partizānu grupas. Ukru un Sniķeres pagastā to vadīja Alfons Bugnis (Janka), nošauts 1948. gada oktobrī; Elejas, Lielplatones, Augstkalnes pagastā – Jānis Bunga (Zviedris); Auru un Tērvetes pagastā – Leons Edelmanis, arestēts 1947. gada 10. augustā; Vadakstes, Lielauces, Vecauces pagastā – Žanis Eglītis (Fāters), nošauts 1947. gada 4. augustā; Lielplatones, Elejas, Vilces, Augstkalnes, Platones un Zaļenieku pagastā – Arnolds Gulbis (Garais), nošauts; Auru un Tērvetes pagastā – Imants Gūtmanis, nošauts 1948. gada 10. augustā; Ukru un Sniķeres pagastā – Eidis Edvards Ozols, nošauts 1948. gada 26. oktobrī; Lielplatones, Elejas, Vilces, Augstkalnes, Platones un Zaļenieku pagastā – Arnolds Strazdiņš (Lapa), arestēts
1947. gada 28. maijā; Pēternieku, Garozas, Ozolnieku pagastā un Iecavas apkārtnē – Jānis Freimanis, nošauts 1950. gada 11. janvārī kopā ar citiem partizāniem meža bunkurā.
Jelgavas novada represēto apvienība «Staburadze» vērsusies pie Domes ar priekšlikumu pilsētas centrālajā laukumā nacionālajiem partizāniem, pretošanās kustības dalībniekiem uzcelt pieminekli, kas turpmākajām paaudzēm stāstītu par cīņu pret Latvijas okupāciju 1940. gada
17. jūnijā un 14 tūkstošu pilsoņu, arī mazu bērnu un sirmgalvju, deportāciju no 1941. līdz 1949. gadam uz Sibīriju un Tālajiem Ziemeļiem, kur ļoti daudzi tika nomocīti badā un salā. Jelgavas Domes Kultūras, izglītības un sporta komitejas 2000. gada 9. maija sēdē deputāti vienojās «lēmumu šajā jautājumā pieņemt pēc konsultācijām ar kompetentiem vēsturniekiem un politiķiem».
Lietuvā ir pretošanās kustības atceres diena, dalībnieki tiek apbalvoti. Arī Latvijā daudzās vietās ir uzstādīti pieminekļi partizāniem, bet Jelgavas deputātiem vēl jākonsultējas – bija vai nebija pretošanās kustība, nacionālie partizāni Jelgavas novadā.
