«Zemgales Ziņu» redakcija saņēmusi vairākus ārstu un pacientu jautājumus, kas saistīti ar slimokases darbu. Uz tiem atbild Viduslatvijas slimokases Jelgavas filiāles vadītājs Jānis Vērzemnieks.
«Zemgales Ziņu» redakcija saņēmusi vairākus ārstu un pacientu jautājumus, kas saistīti ar slimokases darbu. Uz tiem atbild Viduslatvijas slimokases Jelgavas filiāles vadītājs Jānis Vērzemnieks.
Rīgas slimokase izdod novada slimokases avīzi. Ir arī bezmaksas tālrunis, pa kuru var noskaidrot par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Vai arī Viduslatvijas slimokase tuvākajā laikā neplāno kaut ko līdzīgu?
– Vienas avīzes izdošana maksā ap 1000 latu. Ja pagājušajā gadā slimokases budžetā informācijai nauda bija paredzēta, tad šogad tās vairs nav. To var atļauties tikai lielās un spēcīgās slimokases, tādas kā Rīgā. Protams, mēs domājam, kā iedzīvotājiem skaidrot dažādus jautājumus, jo viņu informētības pakāpe ir zema. Daudzi neizprot primārās veselības aprūpes būtību vai arī to pārprot. Un ne tikai pacienti, bet arī ārsti. Pirms diviem mēnešiem Zemgales Televīzijas studijā stāstījām par daļēji kompensējamo medikamentu izsniegšanas kārtību. Taču informācijas joprojām ir par maz. Domājam arī par bezmaksas tālruņa ierīkošanu, taču viss apstājas naudas trūkuma dēļ. Pagaidām slimokase eksperimentē, bet primārās aprūpes jeb ģimenes ārsta princips praksē vēl nav iedzīvojies, lai gan Jelgavā un rajonā pavisam ir 60 primārās aprūpes ārstu. Pēc kapitācijas principa Jelgavas rajonā strādā tikai Zaļenieku ambulance. No 1. septembra tas tiks ieviests arī citās medicīnas iestādēs. Ģimenes ārsts kļūs par naudas turētāju, un iespējams, ka dažiem mediķiem radīsies vēlēšanās izdot pēc iespējas mazāk līdzekļu un slimnieku ārstēt pašiem, tāpēc bezmaksas tālruņa ieviešana kļūs vēl aktuālāka.
Ar ko pašlaik nodarbojas Viduslatvijas slimokases Jelgavas filiāle? Kādas datu bāzes ir izveidotas?
– Esam izveidojuši pie primārās aprūpes ārstiem reģistrēto pacientu datu bāzi, apkopojuši datus, un tie liecina, ka reģistrējušies vairāk nekā 80 procentu pilsētas un rajona iedzīvotāju. Ir arī gadījumi, kad Jelgavas rajonā dzīvojošie reģistrējušies pie kāda Rīgas ārsta, taču tādu nav daudz. Es gan nevaru iedomāties, kā galvaspilsētas mediķis dosies mājas vizītē, piemēram, uz Sesavu. Taču saprotu tos pacientus, kuri apgalvo, ka uz Jelgavu viņiem pie ārsta ir vieglāk atbraukt, nekā nokļūt sava pagasta ambulancē, kas atrodas otrā pagasta galā. Slimokase pacientu reģistrācijā šķēršļus neliek un raugās, lai tā notiktu pēc brīvas izvēles.
Kas notiks ar tiem iedzīvotājiem, kas vēl nav reģistrējušies pie primārās aprūpes ārsta? Vai no viņiem var pieprasīt lielāku pacienta iemaksu?
– Acīmredzot šie 15 līdz 20 procentu iedzīvotāju, kas nav reģistrējušies, nevēlas to darīt brīvprātīgi, bet gaida, kad saslims, un tad būs spiesti reģistrēties. To darīt var joprojām, pretējā gadījumā – nereģistrētajiem pacientam par visiem medicīniskajiem pakalpojumiem būs jāmaksā tik, cik tie maksā. Var arī pārreģistrēties, bet ne vairāk kā divas reizes gadā. Ja to darīs biežāk, par to vairs nemaksās slimokase, bet reģistrācijas izdevumi būs jāsedz pašam pacientam. Ikviena pārreģistrācija notiek caur centrālo datu bāzi Rīgā, kur tiek veikta salīdzināšana un pārbaude, vai pacients jau nav reģistrējies citur. Savukārt Jelgavas filiāle izsniedz reģistrācijas apliecības.
1999. gada 12. janvārī izdotie Ministru kabineta Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi paredz, ka ārstniecības iestādes drīkst iekasēt pacienta iemaksu par ambulatoru apmeklējumu un ārstniecības pakalpojumiem vienā ārstniecības iestādē vienas darba dienas laikā: pieaugušajiem – Ls 0,50, bērniem – Ls 0,20, par ārstniecības personas mājas vizīti – vienu latu, izņemot gadījumu, ja tā apmeklē pacientu pēc savas iniciatīvas. Taču «Ziņu» rīcībā ir informācija, ka vairākkārt tiek iekasēta paaugstināta pacienta iemaksa, piemēram, pieaugušajam viens lats par ārsta apmeklējumu, bet par mājas vizīti pēc pulksten 17 un brīvdienās prasa divus latus. Dažādās ārstniecības iestādēs pacienta iemaksas atšķiras. Kā jūs komentētu šo situāciju? Vai tā drīkst rīkoties?
– Viennozīmīgi – nedrīkst! Izņēmums ir brīvdienas un svētku dienas, kad var pieprasīt paaugstinātu samaksu, taču darba dienās – nē. Ir vēl kāds apstāklis, piemēram, ja pacients ir reģistrējies pie ģimenes ārsta Jelgavā, taču dzīvo, piemēram, Zaļeniekos, mediķim, dodoties mājas vizītē, ir tiesības pieprasīt pacientam apmaksāt transporta izdevumus pilnā apmērā. Par to ir jānoslēdz savstarpēja vienošanās. Ja tādas nav, pieprasītā paaugstinātā maksa ir nelikumīga. Oficiāli pie manis ar šāda veida pretenzijām vēl neviens nav vērsies. Taču, apmeklējot doktorātus, vienmēr pievēršu uzmanību pakalpojumu cenām. Ir bijuši gadījumi, kad manu acu priekšā rauti nost paaugstināto iemaksu cenrāži. Lielāku atlīdzību var prasīt tikai par maksas pakalpojumiem vai paaugstināta servisa pakalpojumiem.
Kas ir paaugstināta servisa pakalpojumi?
– Paaugstināta servisa pakalpojumos ietilpst darbības, kas nav saistītas ar mediķa tiešajiem pienākumiem, – zāļu tējas vai kafijas pasniegšana, arī papildu izziņu un konsultāciju sniegšana.
Vai arī pacienta pieņemšana ārpus ārsta darba laika uzskatāma par paaugstināta servisa pakalpojumu?
– Ģimenes ārstam savs darba laiks jāiekārto tā, lai tas būtu izdevīgi pacientam. Taču mēs, lietojot vārdus «ģimenes ārsts», bieži neizprotam to patieso jēgu. Tas ir cilvēks, kas pacientam pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un 12 mēnešu gadā. Taču mums īstu ģimenes ārstu vēl nav, jo bieži vien mediķis ir palicis tas pats terapeits vai pediatrs, pat pieņemšanas laiki nav mainījušies. Tomēr, slēdzot jaunos darba līgumus, slimokase pieprasa, lai pusi darba laika ārsts pavadītu pieņemšanā. Katram mediķim ir jāsaprot – jo viņš būs pieejamāks, jo viņam būs vairāk pacientu.
Vai ātrās palīdzības ārsti drīkst ņemt maksu – divus latus – par izsaukumu, ja slimniekam bijusi dzīvībai bīstama situācija?
– Ja ir dzīvībai bīstama situācija, nekāda samaksa nedrīkst tikt iekasēta. Samaksu drīkst prasīt, ja tā ir ātrā, bet ne neatliekamā palīdzība –, piemēram, nedaudz paaugstināta temperatūra vai galvassāpes. Taču izvērtēt, kur sākas veselībai un dzīvībai draudīga situācija, ir grūti. Tas paliek medicīnas darbinieka ziņā.
Kur cilvēkam vērsties, ja ir sūdzības par ārstniecības iestāžu darba laiku, no viņa ir iekasēta paaugstināta pacienta iemaksa un citos gadījumos?
– Var nākt pie manis uz Viduslatvijas slimokases Jelgavas filiāli, kas atrodas pilsētas poliklīnikas 410. kabinetā. Katru pirmdienu man ir pieņemšana. Var vērsties arī pašvaldībās – pilsētas Domē un rajona Padomē pie veselības aprūpes speciālistiem. Pieņemšanas laikā pie manis ar sūdzībām nāk daudz cilvēku, taču, tiklīdz es lūdzu to uzrakstīt, apmeklētāji atsakās, atrunājoties, ka viņiem vēl jādzīvo.
Kā tiek organizēta pacientam nepieciešamo analīžu izdarīšana. Vai ārsts drīkst nozīmēt pacientam tādas analīzes, kādas slimnieks vēlas? Vai vienas un tās pašas analīzes cena dažādās medicīnas iestādēs drīkst atšķirties?
– Līgumi tiek slēgti tikai ar sertificētām laboratorijām. Jelgavā tās ir pilsētas slimnīcas, rajona slimnīcas, bērnu poliklīnikas un pilsētas poliklīnikas laboratorijas, bet Vides veselības centrā veic specifiskas analīzes.
Ārsts var uzklausīt pacienta domas un vēlēšanās, taču lēmums par to, kādi izmeklējumi nepieciešami, jāpieņem mediķim. Diemžēl ir daudz gadījumu, kad pacients pie ārsta atnāk ar sagatavotu zīmīti, lai izraksta konkrētas zāles vai nosūtījumu uz analīzēm. Un mediķis viņa lūgumu izpilda. Taču tā jau ir ārsta profesijas profanācija. Pacientam var pēc viņa vēlēšanās izdarīt analīzes, taču tas jau būs maksas pakalpojums. To analīžu cenas, ko apmaksā slimokase, dažādās iestādēs nedrīkst atšķirties, atšķirīgas var būt tikai maksas pakalpojumu cenas. Veselībai un dzīvībai bīstamus izmeklējumus, piemēram, rentgenu, var veikt tikai pēc ārsta nosūtījuma.
Vai pacients bez ģimenes ārsta nosūtījuma var vērsties pie speciālista?
– Var, tikai tas būs maksas pakalpojums. Ir arī četri tiešās pieejamības ārsti – venerologs, ftiziatrs, psihiatrs un narkologs. Daudzi ārsti atbalsta domu, ka arī ginekologam jākļūst par tiešās pieejamības ārstu, taču apmeklējums saskaņojams ar ģimenes ārstu. Specifiski noteikumi ir cukura diabēta slimniekiem, apmeklējot endokrinologu, un glaukomas slimniekiem, apmeklējot okulistu.
Kādas iedzīvotāju grupas var saņemt bezmaksas medikamentus?
– Pašlaik atrodamies pārejas periodā, un ir divas pacientu grupas, kam var izrakstīt bezmaksas vai daļēji kompensējamos medikamentus (izmaksas sedz slimokase no valsts izdalītās naudas). Pirmkārt, tās ir sociālās grupas – 1. un 2. grupas invalīdi, represētie, bērni līdz trīs gadu vecumam, grūtnieces, Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un invalīdi. Otra grupa ir pacienti ar atsevišķām diagnozēm. Cenšamies panākt to, lai galvenā zāļu izrakstīšanā būtu nevis pacienta sociālā grupa, bet slimība. Tas nozīmē, ka cilvēkam tiks kompensēti medikamenti tāpēc, ka, piemēram, viņam ir paaugstināts asinsspiediens, un sociālajai grupai – vai viņš ir represētais, vai invalīds – vairs nebūs nozīmes. No 1. janvāra ir stājies spēkā sirds un asinsvadu slimību medikamentu saraksts, bet no
1. jūlija tiks ieviesti acu, nervu slimību un audzēju ārstēšanai nepieciešamo medikamentu saraksti. Palielināsies arī pacienta līdzdalība, un tam ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Labi ir tas, ka cilvēki atturēsies no pārmērīgas zāļu lietošanas. Taču pārmaiņas negatīvi var ietekmēt tos ļaudis, kas neietilpst nevienā no sociālajām vai slimību grupām, un viņiem ārstēšanās būs apgrūtināta, jo daudzi nespēs iegādāties vajadzīgās zāles. Rezultātā ārsts būs spiests izrakstīt nevis efektīvāko, bet lētāko medikamentu.
Vai pieļaujat situāciju, kad ārsts slimnīcā atsakās ārstēt mazturīgu pacientu, ja neviens par viņu nemaksā?
– Pieļauju. Taču esmu par to, ka pašvaldībai, kas izsniedz mazturīgā apliecību, jāuzņemas atbildība un apliecībai pretī jābūt garantētai kompensācijai. Slimokases budžetā līdzekļi šim mērķim nav paredzēti. Finansēšanas noteikumos teikts, ka mazturīgie no pacienta iemaksas ir atbrīvoti, bet nav pateikts, kas par viņiem maksās.
Vai ārsts var atteikties sniegt palīdzību, ja cilvēks nav reģistrējies pie primārās aprūpes ārsta vai nav zināms viņa personas kods?
– Neatliekamā palīdzība ārstam ir jāsniedz jebkuram iedzīvotājam, un personas koda trūkums nedrīkst būt atteikuma iemesls. Diemžēl ir gadījumi, kad palīdzība tiek atteikta.
Jelgavas pilsētas un rajona mediķi informāciju par Viduslatvijas slimokases teritorijā dzīvojošiem pacientiem var iegūt, piezvanot uz Jelgavas filiāli pa tālruni 3007085. Privātpersonām šāda veida informācija netiks sniegta.
