Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir iesaistījies starptautiskā projektā “Mācīties būt” (“Learning to Be”). Tā laikā pētnieki septiņās valstīs izstrādā sociāli emocionālās mācīšanās (SEM) teorētisko modeli un šādas mācīšanās novērtēšanai skolām veido praktiskus instrumentus, kurus pedagogi, skolēni, vecāki, izglītības iestāžu vadība varēs izmantot sava darba pašvērtēšanai. Šie instrumenti tiks adaptēti un 2018./2019. mācību gada laikā aprobēti piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Slovēnijā, Itālijā un Spānijā, katrā valstī pētījumā iesaistot 20 skolas.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis seminārā pedagogiem atzina, ka viņam pašam SEM jēdziens ir nesen apgūts, taču tas nav nekas jauns, to mēs mācāmies visu mūžu. Agrāk mūsu izglītības sistēmā akcenti tika likti uz akadēmisko mācīšanos – mēs saņēmām lielu devu zināšanu, taču skola neiemācīja mūs tālāk dzīvot – kontrolēt savas emocijas, dzīvot sabiedrībā, mums tas bija jāapgūst pašiem. Taču tagad, realizējot kompetenču projektu, kad esam lielu pārmaiņu priekšā, gan akadēmiskā, gan sociāli emocionālā mācīšanās skolā ir vienlīdz nozīmīgas un to nodrošināt ir katras skolas pienākums, sacīja ministrs.
“Jaunā mācību satura un pieejas aprakstā esam izklāstījuši redzējumu par skolēnu kā tādu, kas ir atbildīgs sabiedrības dalībnieks, radošs darītājs, personība ar pašapziņu. Runa nav tikai par akadēmiski spēcīgu, bet arī sociāli un emocionāli dzīvesgudru jaunieti. Pirmsskolas vadlīnijās, pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā pirmkārt iestrādājam, ka tas ir katras skolas un skolotāja uzdevums šīs prasmes attīstīt,” uzsvēra K.Šadurskis.
Ministrs piebilda, ka SEM var veltīt atsevišķas stundas, bet vislabākos rezultātus iespējams iegūt, ja SEM notiek nepārtraukti. Pētījumi rāda, ka skolēni, kas apguvuši SEM, dzīvē ir veiksmīgāki, labāk iekļaujas darba kolektīvā, ir labāki priekšnieki, kas veido veselīgāku mikroklimatu, un laimīgi cilvēki – tas arī ir izglītības uzdevums.
Kas ir SEM?
Latvijas Universitātes pētniece psiholoģijas zinātņu doktore asociētā profesore Baiba Martinsone skaidro, ka agrāk mēs to dēvējām par audzināšanu, bet tagad – par mācīšanos. Pasaulē jau 25 gadus ir pierādīta šādas pieejas efektivitāte. Tajās izglītības iestādēs, kur tiek nodrošinātas SEM iespējas, skolēniem ir augstāki mācību sasniegumi, mazāk uzvedības un garīgās veselības problēmu (trauksmes, depresijas), kā arī veidojas pozitīvs skolas klimats, un ilgtermiņā šie jaunieši ir veiksmīgāki turpmākajā dzīvē – mazāk bezdarba, likumpārkāpumu, atkarību.
“Sociāli emocionālā mācīšanās ir process, kurā bērni un jaunieši apgūst prasmes saprast sevi, pārvaldīt sevi – savas emocijas, domas, uzvedību, saprast citus un saprasties ar citiem, kā arī pieņemt atbildīgus lēmumus. Visas šīs prasmes rada pamatu apzinātam mācību procesam un mazina iespēju atsvešināties no skolas,” uzsver B.Martinsone. Sociāli emocionālās prasmes māca tieši tāpat kā lasīšanu, rakstīšanu un rēķināšanu. Bet kāpēc tās ir jāmāca skolās? Tāpēc, ka attiecības ir gan mācību, gan disciplinēšanas pamatā un emocijas ietekmē to, kā mēs mācāmies, skaidro psiholoģe. Skolas loma ir nepārvērtējama, jo bieži vien tur notiek īstās sarunas par dzīvi.
B.Martinsone uzskata, ka SEM var mācīt tieši – tematiskās SEM stundās – vai arī ieviest citu priekšmetu stundās visās vidēs skolā, tai definējot sevi kā SEM skolu. Atbalstošai videi ir liela loma, un tas nozīmē arī skolas personāla – garderobistu, dežurantu, virtuves darbinieku –, vecāku un vietējās kopienas iesaistīšanu, attiecību veidošanu, pozitīvas uzvedības veicināšanu. Tāpat B.Martinsone aicina skolotājus pēc iespējas biežāk uzdot sev jautājumu: kas ar šo bērnu būs pēc desmit gadiem?
SEM ir efektīva dažādās vecuma grupās – sākot no pirmsskolas un beidzot ar vidusskolu, gan laukos, gan pilsētās. Vajadzīga tikai politiska griba, lai par tās ieviešanu vienotos valsts līmenī. SEM ir paredzēta vieta jaunajā izglītības standartā, taču tai jākļūst par sistēmu, tīklojumu, ikdienas daļu. Skolotājs bērna dzīvi ietekmē daudz vairāk nekā tikai ar sava priekšmeta mācīšanu, secina B.Martinsone.
Lietuvā apgūst jau 10 gadu
“No 2008. gada Lietuvā bērni apgūst programmu “Vispārējo dzīvesprasmju attīstība”, un tā nav integrēta nevienā citā mācību priekšmetā,” stāsta Lietuvas Bērnu un jauniešu centra izglītības direktora vietnieks Toms Rakovs (Tomas Rakovas).
Lietuvas skolās bērni apgūst arī septiņas vispārējās kompetences: kultūras, komunikācijas, mācīšanos mācīties, kognitīvās, personīgās, sociālās un pilsoniskās, kā arī iniciatīvu un kreativitāti. Skolām ir dota brīvība, un tās var šīs kompetences iekļaut tādos mācību priekšmetos kā ētika un morāle vai arī mācīt atsevišķi. Tāpat skolas var apvienot tādus priekšmetus kā veselīga dzīvesveida mācība un fiziskās aktivitātes, zinātne un psiholoģija vai arī pasniegt tos kursa veidā vienreiz nedēļā.
Skolas apvieno skolas dzīvi, pēcskolas un neformālās aktivitātes, lai visos šajos līmeņos mācītu SEM prasmes. Ir vairākas profilaktiskas sociālo prasmju attīstības programmas, un 12 ir akreditētas. Jau 10 gadu Lietuvā izmanto starptautisko programmu “Lions Quest”, ko pielāgojot var ieviest arī Latvijā, uzskata T.Rakovs.
Bērnu un jauniešu centrā ir peldbaseins, kur bērni mācās peldēt, un, viņaprāt, skolotāja lomu SEM procesā vislabāk raksturo šāds piemērs: “50 bērnu mācās peldēt, bet to vidū ir kādi divi trīs, kuriem ir bail, un tas jāpamana. Jo bieži vien viņiem ir bail ne no ūdens, bet bail būt kopā ar citiem, vai bērnu vidū ir kāds, kurš nepatīk, – tās ir sociālās prasmes.”
Viņš piebilst, ka SEM ir iekļauta Lietuvas skolu vidē, valsts mācību programmā un veikti divi grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka skolām realizēt vismaz vienu SEM programmu. Taču būtībā SEM nav nekas jauns – cilvēku socializēšanās notiek desmitiem un simtiem tūkstošu gadu garumā.
Kāpēc SEM ir nozīmīga Lietuvas sabiedrībai? Viss sākās ar skumjām notīm – nopietniem vardarbības gadījumiem pret bērniem un sievietēm, augstiem alkoholisma, pašnāvību rādītājiem, seksuālo uzmākšanos un seksuālo vardarbību –, un sabiedrība sāka par to runāt. Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite savu priekšvēlēšanu kampaņu 2016. gadā sāka ar moto “Drošai Lietuvai”, tajā iekļaujot mērķi samazināt vardarbību un huligānismu, uzlabot drošību skolās.
“Aiz SEM stāv spēcīga politiskā griba. SEM skolās – tas ir rīks, ar ko var mazināt vardarbību un huligānismu, profilaktiski uzlabot situāciju,” savu pārliecību pauž T.Rakovs. Bērnudārzu un pirmsskolas līmenī izglītības iestādes Lietuvā var izstrādāt savas programmas un metodes, kas balstītas uz Izglītības ministrijas apstiprinātām rekomendācijām. Praksē tiek izmantotas vairākas programmas, bet “Zippy’s Friends” un “Apple’s Friends” ir akreditētas.
Ne vienmēr jāgaida ministrijas atbalsts – Klaipēdā no 2015. gada dažāda vecuma grupu bērni un skolotāji dažādos mācību priekšmetos SEM programmu realizē pašvaldības līmenī.
Kur Latvijā atrast vietu SEM?
“Izglītības loma mainās, no skolas tiek sagaidīts cits rezultāts – skolēna lietpratība jeb kompetence,” uzsver VISC vadītājs Guntars Catlaks, skaidrojot, ka Latvijā topošais jaunais mācību saturs veidots no trim dažādām sastāvdaļām: mācību jomas, caurviju prasmēm un tikumiem. Caurviju prasmes ir tā vieta un vide, kur VISC vadītājs redz vislielāko jēgu SEM.
“Šis projekts ir unikāls pēc savas formas kā rīcībpolitikas eksperimentēšanas projekts. Tā mērķis ir iegūt reālus datus, vispirms ieviešot konkrētu uzlabojumu 20 skolās un veicot šīs ieviešanas analīzi. Šie dati dos mums iespēju pieņemt informētākus lēmumus par labās prakses ieviešanu valstiskā līmenī. Projektā izstrādātais materiāls ir arī nozīmīgs instruments, lai paplašinātu skolu kvalitātes vērtēšanas kritēriju loku,” secina G.Catlaks.
Turpretī B.Martinsone atgādina, ka Latvijā arī jau vairākus gadus ir labās prakses piemēri, taču tie ir sadrumstaloti, tomēr, viņasprāt, nevajag neko apkopot, bet gan radīt pozitīvu kultūru izglītības iestādēs, nevis cīnīties ar agresīviem indivīdiem. Latvijā jau piecus gadus darbojas programma “Sociāli emocionālā audzināšana”, kas ieviesta 40 skolās no 1. līdz 12. klasei. Tāpat 13 000 bērnu un 7000 pedagogu ir apguvuši programmu “Atbalsts pozitīvai uzvedībai”, un rezultātu mērījumi veikti 25 skolās.
