Ceļojums pa dzīvi ar lasītāju vilcienā
“Daži piedzimst akli, mēmi vai kurli. Citi reizē ar savu pirmo kliedzienu atklāj pasaulei neglīti šķielējošu aci, zaķalūpu vai neētisku ugunszīmi tieši uz pieres. Ir arī tādi, kas šajā pasaulē ierodas ar kroplu pēdu vai pat atmirušu, dzīvi neiesākušu ekstremitāti. Belnēna Vemola dzīve sākas ar nastu, ar neveiksmīgu kalambūru, ko viņam dāvāja vārda un uzvārda savienība: Velnēns Bemols, nelāga vārdu spēle, kas sasniedza viņa ausis ar pirmo elpas vilcienu un kopš tā brīža neatstājās.” Tā savu ceļu pasaulē sāk Belnēns Vemols, tā sākas stāsts “Lasītājs vilcienā 6.27”.
Sen nebiju lasījusi kaut ko tik filigrāni un izsmalcināti uzrakstītu, kur katrs vārds burtiski izgaršojams un izjūtams. Šķiet, stāvi blakus pašam Velnēnam, nē, piedodiet, Belnēnam, pie baltās līnijas uz vilcienu perona. “Katru dienu vienā un tajā pašā stundā vīrietis gaidīja pienākam vilcienu, nostājies ar abām kājām uz baltās līnijas, kas iezīmēja robežu, kuru nedrīkstēja pārkāpt, riskējot nokrist uz sliedēm.” Vai blakus Žilī, pārskaitot flīzes viņas valstībā: “Pārbaudījusi visas astoņas kabīnes, rūpīgi paraudzījusies tumšajos stūros, cenšoties neizlaist nevienu krēslā paslēpušos flīzi, es to pašu daru vīriešu nodalījumā, kas ir identisks pretējā dzimuma nodalījumam, tikai papildināts ar sešiem pisuāriem, kas rotā tālāko sienu.”
Grāmatas sižeta pieteikums vēsta: “Belnēna Velmola dzīve nav apskaušanas vērta. Viņš strādā papīra un atkritumu pārstrādes rūpnīcā darbu, ko ienīst, un šajā dzīvē viņam ir tikai viens prieks. Katru dienu, iekāpis vilcienā pulksten 6.27, viņš skaļi lasa fragmentus no grāmatu lappusēm, kuras paglābis no monstrozās papīra pārstrādes iekārtas. Un tikai pēc tam, kad viņa rokās nejauši nonāk jaukās Žilī dienasgrāmata, sāksies arī viņa patiesais ceļojums…”
Jāatzīst, ka man jau no paša sākuma šī grāmata likās kā ceļojums Belnēna dzīvē, bet, protams, brīdis, kad viņš vilcienā atrod zibatmiņu ar Žilī pārdomu pierakstiem, sižetu pavērš vēl interesantākā gultnē. No sākuma, ieliekot to datorā, ekrānā redzamie faili Belnēnam nesola neko interesantu: “Belnēns sapīcis vērās 19 collu ekrānā. Zibatmiņa bija tukša. Vienīgā mape, aizķērusies atstarojošā ekrāna plašumos, prozaiski nodēvēta par “New Folder”, nesolīja neko aizraujošu. Īss klikšķis ar rādītājpirkstu uz peles atvēra durvis uz nezināmo. Pavisam to bija septiņdesmit divi – septiņdesmit divi secīgi sanumurēti teksta faili bez nosaukumiem. Belnēns ieintriģēts novietoja kursoru uz pirmā faila un nervozi uzklikšķināja.”
Ar šo klikšķi sākas īpašs piedzīvojums Belnēna un visu grāmatas lasītāju dzīvē. Vairāk ko stāstīt jau būtu atklāt par daudz no šī jūtīgi uzrakstītā stāsta. Vien jāpiebilst, ka Žans Pols Didjēlorāns (Jean Paul Didierlaurent) ir franču rakstnieks, kura stāsti novērtēti ar starptautisko Hemingveja balvu. “Lasītājs vilcienā 6.27” ir viņa pirmais romāns, un tā izdošanas tiesības iegādājušies jau vairāk nekā 25 valstu izdevēji. Ar cerībām gaidu, ka pie mums nonāks vēl kāds šī autora darbs.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
