Būtiskākās pārmaiņas mācību saturā un pieejā pirmskolā saistītas ar lielāku uzsvaru uz vispārīgo jeb caurviju prasmju apguvi un paša bērna lielāku iesaisti mācībās. Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas paredz skaidri definētus sasniedzamos rezultātus, kā arī stiprina latviešu valodas apguvi, lai ikviens bērns iegūtu pietiekamas latviešu valodas zināšanas veiksmīgai mācību uzsākšanai 1. klasē, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas sāktas virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā uz sabiedriskajai apspriešanai 2017. gada septembrī nodotā dokumenta pamata, informē IZM valsts sekretāra vietniece Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja. Jauno mācību saturu pirmskolā plānots sākt ieviest 2018./2019. mācību gadā.
Vērtības un caurviju prasmes
Pirmsskolas izglītības satura apguvē būtiskākās aktualizējamās vērtības būs cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, darbs, daba un Latvijas valsts, kā arī citas Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām minētās vērtības.
Audzināšanas un mācīšanās procesa vienotībā bērnos tiks veicināta minēto vērtību un tajās balstītu ieradumu attīstība. Ieradumi veidosies par tādiem tikumiem kā atbildība, drosme, uzņēmība, mērķtiecība, centība, savaldība, mērenība, tolerance, laipnība, līdzcietība, taisnīgums, solidaritāte.
Pirmskolā bērniem plānots attīstīt vairākas caurviju prasmes. Viena no tām ir kritiskā domāšana un problēmu risināšana, kas ļaus bērniem noteikt pazīstamu situāciju, notikumu cēloņus un sekas. Bērni tāpat būs spējīgi izvērtēt informācijas ticamību, kā arī pieņemt lēmumus, izdarīt izvēles un vērtēt izdarīto.
Apgūstamo caurviju prasmju lokā ir arī jaunrade un uzņēmējspēja, kas ļaus panākt, ka bērns būs spējīgs izdomāt vairākas risinājuma iespējas ierastu darbību veikšanai, kā arī varēs aktīvi nodarbināt sevi brīvajā laikā un izrādīt iniciatīvu apgūt jaunas prasmes.
Pašvadītas mācīšanās caurviju prasmes ļaus atšķirt emocijas un noteikt to cēloņus, kā mācīties pārvaldīt savu uzvedību. Bērns būs spējīgs patstāvīgi ģērbties un sakārtot savas mantas, mācīties izvirzīt darbības mērķi, plānot darbību, lai īstenotu ieceri, mācīties paveikt uzticēto pienākumu, kā arī lepoties ar saviem sasniegumiem, savukārt neizdošanos un kļūdas vērtēt kā daļu no mācīšanās.
Sadarbības caurviju prasme ļaus mācīties uzklausīt citus un izteikt savu viedokli, risināt konfliktsituācijas, saskaņojot darbības ar citiem, kā arī veidot noturīgas attiecības un izpratni par draudzību, palīdzēt un pieņemt palīdzību, mācīties strādāt ar kopīgu mērķi, uzņemties un dalīt atbildību.
Līdzdalības caurviju prasmes apgūšana bērniem savukārt nodrošinās iespēju piedalīties noteikumu izstrādē, to pieņemšanā un ievērošanā, mācīties darboties videi draudzīgi, izvēloties darbam atbilstošus resursus un saudzīgi tos lietojot. Apgūstot digitālās prasmes, bērns mācīsies atšķirt virtuālo pasauli un saprast digitālo tehnoloģiju lomu.
Septiņās mācību jomās
Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks uzsver, ka pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir “zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, jo mēs runājam par cilvēkiem līdz piecu gadu vecumam. Šis mērķis faktiski pasaka, ka vēlamies redzēt bērnu, kurš grib, priecājas par mācībām, ir gatavs tālākam mācību ceļam dzīvē”.
Pirmsskolas izglītība būs balstīta septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes, bet obligātais saturs veidosies no trīs galvenajām sastāvdaļām.
“No vērtībām un tikumiem, kuri tiek apgūti atbilstoši vecuma posma īpatnībām, no caurviju prasmēm, kuras ir pirmsskolas izglītības obligātā satura pamatu pamats, un, protams, no zināšanām, izpratnes un pamatprasmēm visās septiņās mācību jomās,” skaidro projekta “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Mācības – rotaļu nodarbība dienas garumā
Mācības tiks organizētas kā rotaļu nodarbība visas dienas garumā. Valodas apguve un fiziskās aktivitātes bērniem būs katru dienu, bet daļa dienas jāpavada ārā svaigā gaisā jebkuros laika apstākļos. Mācības plāno visi skolotāji kopā, piesaistot arī mūzikas un sporta skolotājus, tad vienojas, ko kurš mācīs.
Pedagogam mazāk jārāda bērniem priekšā. Viņš vairāk darbosies kā mācīšanās virzītājs, vērojot un piedaloties bērnu darbā, un tad pamanot brīdi, kad virzīt. Tāpat bērnudārzā jāveido tāda vide, lai bērni varētu pētīt un radīt darbus, bet tēmai jābūt uzreiz skaidrai un pamanāmai, jau ienākot grupiņā, piebilst Z.Oliņa.
Katram tematam būs viena galvenā doma jeb “lielā ziņa”. Visi mācību priekšmeti tiks integrēti. “Nebūs viena stunda jāvelta rēķiniem, bet otra – rakstīšanai. Šīs prasmes bērni apgūs, pētot kādu tēmu, un īpaši netiks izdalīts – tagad būs matemātika, bet tagad – latviešu valodas nodarbība. Mēs ap šo lielo ziņu būvējam mācības, kur bērni procesā gan mācās lasītprasmi, gan apgūst matemātiku,” turpina Z.Oliņa.
“Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja min arī vairākus tematisko nodarbību piemērus: temats “Raža” – pārstrādājam augļus un dārzeņus, gatavojam tos ziemai, tēma “Draudzēsimies” – vienosimies par noteikumiem, temats “Lai skan!” – pamata ziņa ir, ka skaņu rada vibrācija. “Vienmēr ir kāda lielā doma. Nevis mācāmies par kaut ko, bet mācāmies ar jēgu un padziļinātu izpratni,” tā Z.Oliņa, piebilstot, ka daudzi pirmsskolas skolotāji jau tā strādā, bet tie, kuri vēl nestrādā, – jāiedrošina.
