Bija “jāaizskrien” līdz Tallinai, protams, ar auto, kas ir pietiekami garš, pārdomām piepildīts un patīkams ceļš. Pārbraucot kādreiz iekārtoto robežpunktu, kas pašreiz iezīmējas tikai ar zīmi “Estonia”, iebraucējus kaimiņvalstī sveic ievērojams plakāts – Igaunijai 100. Skaists atgādinājums katram ciemiņam. Arī pa ceļam uz kaimiņvalsts galvaspilsētu miestiņos vai uz apbraucamajiem ceļiem šur tur pavīd simtgades logo. Tagad ikviens iedzīvotājs un iebraucējs zina par svētkiem, kas nozīmīgi Igaunijai šogad. Prieks par brāļiem igauņiem, kas cienīgi prot godāt savas valsts pastāvēšanas gadskaitli.
Dodoties atpakaļ krietni jau vakarpusē, mēģināju saskatīt, kādi izskatāmies mēs. Iebraucot Ainažos, ceļa labajā pusē paceļas milzīga izgaismota reklāma. Tā vēsta par “SuPerAlko” veikala atrašanās attālumu. To, ka arī Latvija sasniegusi 100, nekur nevarēja ieraudzīt. Varbūt vēl nav pienācis laiks lepoties ar valsts dzimšanas dienas nozīmīgo skaitli? Varbūt tas parādīsies tuvāk rudens pusei?
Bet ņemšanās ap dekorācijām pilsētvidē gruzd jau labu laiku. Jelgavā parādījušies pirmie vēstneši, kas būs kā dāvana Latvijai dzimšanas dienā. Skvērā pie Jelgavas dižkoka – papeles, iepakoti un ar desmit akmeņiem virs tiem, paceļas desmit cilvēkveidīgi stāvi. Par objekta galarezultātu un to, vai tā ir laba dāvana mums visiem, varēs spriest pēc tā atklāšanas, kas norisināsies jau tūlīt – 4. maijā. Tikai ziņa, ko šis objekts vēsta, to vēl pilnībā neredzot, manuprāt, ir gana nospiedoša: “Latvijai un arī Jelgavai šie 100 gadi nav bijuši viegli, akmeņi simbolizēs šī laika svarīgumu un smagumu, ko tauta izlolojusi un iznesusi uz saviem pleciem”. Nu ko? Tagad katrs objekta aplūkotājs varēs to izbaudīt, jo “uz laukuma iekšu pavērstās plaknes tiks nopulētas, lai veidotos apmeklētāju spoguļattēls, tādējādi katrs valsts iedzīvotājs vai viesis arī kļūs par Latvijas gadu nesēju un vēstures veidotāju”. Vai tik šis jaunums neturpina mūsu bāreņu un nospiestās tautiņas sāgu? Arī objekta mērogs un mākslinieciskais izpildījums dveš zemnieku saimniecības ambīcijas.
Bet galvaspilsētā savukārt par katru cenu ir vēlēšanās ar savu dāvināšanas vēlmi “ielikt kāju” seno ozolu alejā aiz Latvijas Nacionālā teātra. To vairs nevarot paspēt realizēt līdz 4. maijam, bet laika jau esot gana, jo mēs dzimšanas dienu varam atzīmēt visu gadu – tā kāds no projekta bīdītājiem. Savukārt cita amatpersona iebilst: «Tā būs ainaviski degradējoša iejaukšanās izcilā dārznieka Georga Kūfalta plānotajā Kronvalda parkā. Objekta būvniecība radīs kaitējumu simtgadīgajiem ozoliem, apdraudot to dzīvotspēju”.
Tiktāl esam tikuši savās domās un darbos. Vai tie vērtīgi – to var pateikt vienīgi laiks.
