Lai gan dzejas dienas parasti saistās ar septembri, šoreiz aprīlī citēšu: ”Stāv direktors pie ārdurvīm un neļauj iet uz mājām/ Man jāpiedalās pulciņos līdz kritīšu no kājām/ Es aktu zālē noģībšu ar prožektoru sejā/ Visapkārt kora dziesmas dūks un dimdēs tautas dejas.” (Kārlis Vērdiņš “Pirmā slikto bērnu dziesma par skolu”.)
Kurš gan nepazīst dzejolī aprakstīto sajūtu? Ne tikai “sliktajiem skolas bērniem”, bet arī pieaugušajiem gadās secināt, ka darāmie darbi kļuvuši par grūtu. Gan šis, gan vēl daudzi citi dzejoļi lasāmi mākslas skolu audzēkņu ilustrētajās grāmatiņās, kuras pašlaik vēl var apskatīt Jelgavas Mākslas skolā un kultūras namā. Tā ir valsts konkursa darbu izstāde, dalībnieki pārstāv Latvijas profesionālās ievirzes mākslas un dizaina izglītības programmu no 103 Latvijas mākslas skolām. Interesanti vērot, cik atšķirīgi ir audzēkņu zīmējumi – gan smalki un filigrāni izstrādāti, gan radoši un humora pilni.
13. aprīlī mākslas skolu pedagogi pulcējās Jelgavas Kultūras namā, apmainoties ar vērtīgu darba pieredzi. Mākslinieks Juris Petraškevičs, kurš pārstāvēja konkursa darbu žūriju, novēlēja skolotājiem novērtēt to brīdi, kad kāds no audzēkņiem ir “pārkāpis robežas” – atklājis ko tādu, kas izbrīna. Seminārs turpinājās arī sestdien, kad pedagogiem bija iespēja diskutēt, apmainīties viedokļiem. Sarunu rezultātā kļuva skaidrs – mākslas pedagoģijā viens no grūtākajiem uzdevumiem ir savienot profesionālo iemaņu apgūšanu ar radošas domāšanas attīstīšanu.
Nesen noskatījos Jaunā Rīgas teātra iestudēto izrādi “Pēdējā Ļeņina eglīte”, kur kādreiz visiem zināmais dižais vadonis parādīts ironiski groteskā gaismā. To vērojot, rodas jautājums par “vadoņa kulta” rašanās mehānismu. “Vikipēdijā” var atrast šādas Ļeņina idejas: “Nav tādas vispārcilvēciskas morāles, morāle vienmēr ir šķiriska.” Un vēl: “Taktikā varas sagrābšanai visbūtiskākais ir sagrābt sakaru infrastruktūru.”
Ir grūti izprast spēcīgo mehānismu, kas cilvēkiem liek pakļauties destruktīvām idejām. Pretspēks iespējams tikai tad, ja tiek attīstīta patstāvīga domāšana un spēja objektīvi vērtēt. Domāju, ka šo prasmi ir tikpat svarīgi apgūt līdzās jau pieminētajam radošumam un labai amata prasmei.
