Vārds «mārketings», kas arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, cēlies no angļu valodas vārda «market» – tirgus.
Vārds «mārketings», kas arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, cēlies no angļu valodas vārda «market» – tirgus.
Mārketings ir galvenais, no kā jāsāk saimniekot. Tā ir kompleksa sistēma, kas apvieno četrus galvenos darbības virzienus: ražojamās produkcijas izvēli, cenas noteikšanu, reklāmas izmantošanu, realizējot produkciju, un produkcijas ievietošanu noteiktās vietās. Katram ir jāatrod savs tirgus. Tā uzskata ASV fermeri un ir pārliecināti, ka tas jāmeklē ne tad, kad produkcija izaudzēta. Jau pirms sējas ir jāzina, kur raža tiks realizēta. Labi, ja iepriekš noslēgts līgums.
Galvenais ir zināt, ko grib patērētājs, kādas lauku un dārzu kultūras, kādas mājlopu sugas un šķirnes audzēt. Tie ir galvenie zemnieka mārketinga stratēģijas elementi. Īpaši tas attiecas uz laukkopības un dārzkopības produkciju. Pirms audzē kādu kultūru pārdošanai, ir jāvienojas ar patērētāju – noņēmēju. Ja audzē mājlopus, ir mazliet grūtāk, jo dažu sugu izaudzēšanai vajadzīgs ilgāks laiks.
Lai gūtu sekmes saimniekošanā, pēc iespējas vairāk jāsatiekas ar cilvēkiem, jāvēro viņu gaume un jāaudzē viņu vēlmēm atbilstoša produkcija.
Amerikas fermeri domā, ka, pārdodot preces mazumtirdzniecībā, cenas nevajadzētu uzlikt pārāk augstas, lai produktu var nopirkt arī maznodrošinātie. Preces realizējot, jāiztiek bez starpniekiem – pārpircējiem, peļņa tāpat iznāks.
Pēc ASV Lauksaimniecības ministrijas datiem, no katra dolāra, ko maksā patērētājs par pārtiku, fermeris saņem tikai
24 centus. Tātad trīs ceturtdaļas ienākumu no fermeru darba nonāk biznesmeņu, autovadītāju, noliktavu pārziņu, pārstrādātāju, brokeru kabatās. Strādājot bez starpniekiem, fermeris var saņemt visu savas produkcijas vērtību.
Panākumus, pēc ASV fermeru domām, nodrošina laba reklāma, pieklājība, laipnība un godīgums attiecībās ar pircējiem. Viņiem jāsaņem informācija. Ir jāciena pircēji, tad viņi kļūs par pastāvīgiem klientiem.
Lai piesaistītu pircējus, labi var noderēt vizītkarte, kurā iekļauj produkcijas sarakstu, kad to realizēs, kur varēs nopirkt, darba laiku, adresi. Labi, ja sakari ar pircējiem nepārtrūkst ne ziemā, ne vasarā. Var izmantot vietējo presi, lai pastāstītu, kas saimniecībā tiks audzēts nākamajā gadā. Vajag vienoties ar skolas bioloģijas skolotājiem, lai viņi ved bērnus ekskursijā uz saimniecību, turklāt tad visus vajag pacienāt ar savu produkciju. Bērni noteikti par to pastāstīs mājās, un fermeris sev labu reklāmu ir nodrošinājis.
Amerikas fermeri reklāmas nolūkos dažkārt ierīko minizoodārzu, organizē ekskursijas uz saimniecībām, siena talkām, dažādiem svētkiem, ierīko dīķus, kur var makšķerēt, braukt ar laivu, organizē pat medības, ja pieder meži. Bet tam visam jābūt kārtīgā vidē, jo tikai tad cilvēkiem šādi pasākumi iepatiksies.
Kur produkciju pārdot?
Jānoskaidro cenas dažādos tirgos, produkcijas transporta izdevumi un tad jālemj – celt veikalu vai pirkt automašīnu. Der apbraukāt iespējamos pircējus un slēgt ar viņiem līgumu.
Kad produkciju pārdot? Tas būs atkarīgs no glabāšanas un pārstrādes iespējām. Ja ir laba noliktava, produkciju var glabāt līdz laikam, kad būs visaugstākās cenas.
Pēc Jāņa Uzuleņa «Rūpes par mājdzīvniekiem gada garumā».
