“Daudzbērnu ģimeņu skaits tieši saistīts ar šo ģimeņu labsajūtu, kas savukārt ir saistīta ar valsts, pašvaldību un sabiedrības attieksmi un atbalstu,” uzsver demogrāfs un sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs. Pētījumā, ko veikusi “Amigo” iniciatīva laimīgām ģimenēm kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu, apstiprinājies, ka kuplajām ģimenēm praktiska palīdzība ir ļoti nozīmīga, taču vienlīdz nepieciešams ir arī emocinālais atbalsts un izpratne.
I.Mežs stāsta, ka krīzes laikā to bērnu īpatsvars, kuri savās ģimenēs piedzima kā trešie vai nākamie, bija nokrities viszemāk, nepārsniedzot 15 procentu. Tiesa, arī treknajos gados šo bērnu īpatsvars bija tikai par pāris procentiem lielāks, jo atbalsts ģimenēm tomēr netika līdzi straujajai ekonomiskajai izaugsmei.
“Toties pēc pēdējo gadu apjomīgajiem valsts atbalsta politikas uzlabojumiem daudzbērnu ģimeņu īpatsvars ir strauji kāpis, 2016. gadā sasniedzot 21 procentu. Tā kā vidējais vēlamais bērnu skaits Latvijas ģimenēs norādīts kā 2,2–2,5, nākotnē varam sagaidīt daudzbērnu ģimeņu īpatsvara pieaugumu – ar nosacījuma, ka turpināsies valsts un pašvaldību atbalsta politikas būtiski uzlabojumi,” norāda demogrāfijas eksperts.
Attieksme uzlabojas, bet vēl ir kur augt
Kopumā attieksme pret daudzbērnu ģimenēm sabiedrībā ir uzlabojusies, tāds ir viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem. Turklāt ne vien draugu un tuvinieku lokā, no kuriem kuplās ģimenes šobrīd saņem lielāko atbalstu, bet arī no izglītības iestādēm un valsts un pašvaldību institūcijām.
Vienlaikus joprojām diezgan liels skaits daudzbērnu ģimeņu vecāku norāda, ka ir sastapušies ar negatīvu attieksmi valsts un pašvaldību iestādēs – attiecīgi 23 un 17 procentos gadījumu. “Rezultāti rada pārdomas par to, kāpēc tieši valsts un pašvaldību iestādēs vērā ņemams daudzbērnu ģimeņu skaits nejūtas vēlami, kaut arī daudzi aptaujātie uzskata, ka pēdējos gados attieksme tajās uzlabojas,” tā I.Mežs. Viņaprāt, tas varētu būt saistāms ar faktu, ka būtiskākais nav vien pragmatiski saņemt vajadzīgo pakalpojumu, bet arī emocionālo atbalstu un izpratni, kas acīmredzot dažos gadījumos tomēr pietrūkst.
“Ļoti nozīmīgs ir arī apkārtējās sabiedrības atbalsts ikdienā, kas nemaksā neko, tikai labestību un pretimnākšanu,” uzsver demogrāfs. “Mēs katrs varam būt uzmanīgāki un pamanīt, kurai ģimenei nepieciešams palīdzēt iekāpt transportā ar bērnu ratiņiem, kurai pieturēt veikala durvis un kurai – veltīt labus vārdus un smaidu. Jo vairāk cilvēku izrādīs savu prieku un labvēlību ģimenēm ar bērniem, jo vairāk mums būs laimīgu ģimeņu, kas jutīsies apmierinātas un novērtētas. Sāksim mēs katrs – ar sēdvietas piedāvāšanu, ar ceļa došanu un piedāvājumu palaist rindā sev priekšā,” aicina I.Mežs.
Atlaides un sociālie atvieglojumi ir būtiski kuplo ģimeņu labsajūtai
Izvērtējot praktiskā atbalsta nozīmi, gandrīz visām aptaujātajām Latvijas daudzbērnu ģimenēm (97 procentiem) būtiskus ieguvumus sniedz arī Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”. Tā piedāvā atlaides izklaides vietu un muzeju apmeklējumiem, kā arī dažādu uzņēmumu piedāvājumiem. Vienlaikus 94 procenti aptaujāto uzsver, ka viņiem nozīmīgs šķiet arī valsts noteiktais papildatvaļinājums daudzbērnu ģimeņu vecākiem, bet 86 procenti kā svarīgu novērtē priekšrocību pensionēties piecus gadus ātrāk.
Arī I.Meža paša pieredze sakrīt ar pētījuma rezultātiem. “Pie nozīmīgākajiem daudzbērnu ģimeņu atbalsta politikas panākumiem varu minēt valsts ģimeņu pabalstu trīskāršošanu par trešo bērnu un seškāršošanu par ceturtajiem un nākamajiem bērniem, nu jau izplatītās brīvpusdienas, kā arī Goda ģimenes apliecību ar tās daudzajām atlaidēm,” viņš uzskaita. “Nākotnē jācenšas panākt, lai daudzbērnu ģimenēm lielākā apmērā būtu pieejami mājokļi ar valsts programmas “Altum” atbalstu, kā arī pakāpeniska pensiju politikas pielāgošana, ļaujot vecākiem agrāk pensionēties, jau sākot ar trim izaudzinātiem bērniem, un arī uzkrātā pensiju kapitāla indeksēšana par vairākiem bērniem.”
