Pirms 40 gadiem
1978. gada 12. maijā
Mūžīga slava, mūžīga piemiņa
“No agra rīta uz pilsētas Centrālo laukumu steidzas jelgavnieki. Iet sirmi kara veterāni, un saules zaķēni rotājas viņu kauju apbalvojumu zeltā. Steidzas jaunie jelgavnieki, ziņkārīgi un lepni atskatoties uz bijušajiem karavīriem, atklājot šajos cienījamajos ļaudīs arvien jaunas un jaunas varonības iezīmes. Svinīgi aiznes sarkanos karogus, kas bārkstīm skar krāšņos vainagus. Ziedi tiem, kuru šodien nav mūsu vidū, tiem, kuri ir mūžam dzīvi mūsu sirdīs, tiem, kurus atgādina saviļņojošās kara laika melodijas, kas šodien skan visā pilsētā,” tā atskatu uz 9. maija pasākumiem Jelgavā un rajonā sāk laikraksts.
Kad uzziedēs dārzi?
“Augļu koku ziemošanas apstākļi šogad bijuši labi. Minimālās gaisa temperatūras ziemas periodā nav pārsniegušas kritisko robežu (–25°), un tikai vienreiz minimālā gaisa temperatūra bija zemāka par –20°,” secina agrometeoroloģe L.Fjodorova.
“Augļu koku zaru ataudzēšanas rezultāti liecina, ka sals tos nav bojājis. Temperatūras pastāvīga paaugstināšanās virs 0° sākās no 25. marta, aptuveni parastajā laikā.
Siltais laiks marta trešajā dekādē paātrināja pavasara procesus, augļu koku pumpuru piebriešana atzīmēta mazliet agrāk nekā parasti – aprīļa sākumā.
Aprīļa aukstais laiks kavēja attīstību, veģetācija ritēja atsevišķās dienās. Ievērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās virs 5° atzīmēta maija sākumā, par pusmēnesi vēlāk nekā parasti.
Ņemot vērā maijā izveidojušos un gaidāmos agrometeoroloģiskos apstākļus, var prognozēt, ka augļu koku ziedēšana sāksies aptuveni parastajā laikā. Ķirši, bumbieres un plūmes uzziedēs maija otrās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā, ābeles – maija pēdējā dekādē. Tā kā šajā periodā iespējamas salnas, laikus jāparūpējas par augļu dārzu aizsardzību.”
Melnie metāli jāizmanto saimnieciskāk
“Ap 1000 Jelgavas uzņēmumu strādnieku, desmitiem brigāžu, iecirkņu, cehu un maiņu kolektīvu iekļāvušies sacensībā par trīs un vairāk gadu uzdevumu izpildi līdz PSRS Konstitūcijas pirmajai gadadienai. Sacensība par plānu pirmstermiņa izpildi vēršas plašumā. Galveno uzmanību pilsētas partijas organizācija koncentrē zinātniski tehniskā progresa paātrināšanai, ražošanas efektivitātes un darba kvalitātes paaugstināšanai visos saimnieciskā mehānisma posmos.
Kompleksi tiek risināti jautājumi par izejvielu resursu un ražošanas pamatfondu racionālāku izmantošanu, lai visnotaļ paaugstinātu darba ražīgumu un produkcijas tehnisko līmeni. Jelgavnieki cenšas īstenot ļeņiniskās partijas norādījumu: lai arī cik strauji augtu mūsu sabiedrības bagātība, visstingrākā ekonomija un taupība joprojām paliek svarīgākais tautas saimniecības attīstības, tautas labklājības līmeņa paaugstināšanas noteikums.
Pildot PSKP XXV kongresa lēmumus, pilsētas partijas komiteja, uzņēmumu partijas pirmorganizācijas veic pasākumus ekonomijas režīma pastiprināšanā, melno metālu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanā. Liela vērība tiek veltīta darbaļaužu audzināšanai, lai nodrošinātu materiālu un izejvielu resursu saimniecisku un taupīgu izmantošanu.”
Lucerna un tās mistri – augstvērtīga lopbarība
“Kā rāda izmēģinājumu dati Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas augkopības katedrā, velēnu karbonātu smaga smilšmāla augsnē lielāko barības ieguvi no zāļaugiem nodrošina lucerna. Vidēji vairāku gadu izmēģinājumos katrs hektārs lucernas deva 564 centnerus zaļās masas vai 113 centnerus sausnas ar 19 centneriem kopproteīna,” raksta LLA pasniedzējs J.Driķis.
“Mūsu republikas apstākļos augstas ražas no lucernas var iegūt 4–6 gadus pēc kārtas. Veģetācijas periodā to var pļaut trīs un vairāk reizes. Atšķirībā no vairākiem citiem daudzgadīgajiem lopbarības zāļaugiem lucerna ražu veido samērā vienmērīgi visu veģetācijas periodu, jo tā labi ataug, kā arī mazāk izjūt mitruma trūkumu, kas vērojams mūsu apstākļos, sevišķi jūlijā un augustā.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
