Zied un smaržo
Satieku uz ielas draudzeni, un neviļus sākam apspriest laikapstākļus. Secinājums viens – grūti noticēt, ka maija sākums mūs apveltījis ar tik jauku laiku. Īpaši rītos un vakaros šķiet, ka pasaule smaržo un skan – viss zied, pogo lakstīgalas. Skaisti, ka tieši šādā gadalaikā kalendārā ierakstīta Mātes diena.
Iedvesmojošs un gan Mātes, gan Ģimenes dienai atbilstošs šajā laikraksta numurā ir stāsts par Dzierkaļu ģimeni. “Atceros to laiku, kad gaidījām Elizabeti. Tā man bija pirmā reize, kad biju patiešām apjukusi. Nevienam no radiniekiem un draugu lokā nebija tik daudz bērnu. Pārsvarā bija ģimenes ar diviem vai trijiem bērniem. Laukos parasti ievēro visu, kas notiek ģimenēs. Taču kāds gadījums man deva lielu drosmi nebaidīties ne no piektā, ne no nākamajiem bērniem. Proti, mājās uz skapjaugšas atradu vienu vecāku žurnālu, kura pirmajā lappusē bija stāsts par Māra un Diānas Dravnieku ģimeni ar septiņiem (vēlāk astoņiem – red.) bērniem. Izlasīju rakstiņu, un tas man deva ticību, ka viss būs labi,” stāsta Aija, uzsverot rakstītā vārda spēku. Kas zina, varbūt Dzierkaļu ģimenes apraksts iedvesmos arī kādu citu.
Savukārt mūziķis Jānis Strapcāns atzīst: “Domāju, ka mājām un māju sajūtai nav robežu. Mēs paši to radām un spējam radīt jebkur.” Šis laiks, kad kalendārā svinamdienas veltītas gan mammām, gan ģimenēm, lai kalpo par vienu no iemesliem radīt un novērtēt mājas un ģimenes sajūtu, lai arī kur šajā mirklī atrastos katra tuvinieki.
