Aizvadītajā nedēļā divpadsmit diplomprojektus, vienu bakalaura un divus maģistra darbus aizstāvēja Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektūras un plānošanas specialitātes studenti.
Aizvadītajā nedēļā divpadsmit diplomprojektus, vienu bakalaura un divus maģistra darbus aizstāvēja Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektūras un plānošanas specialitātes studenti.
Vairāku studentu darba tēma bija saistīta ar Jelgavas un rajona ainaviskās telpas attīstības idejām. Daiga Skujāne aizstāvēja diplomprojektu par dzīvojamā kvartāla ainavas attīstības iespējām Jelgavā. Natālijas Ņitavskas darba tēma bija «Lielupes vidusteces ainaviskā telpa no Jelgavas līdz Kalnciemam». Māris Bīmanis izstrādājis Elejas ciemata ainavas attīstības koncepcijas, bet Kaspars Cērps – Jaunsvirlaukas pagasta ainavas attīstības priekšlikumus. Kopumā jauniešu interesi bija saistījusi ainava visā Latvijā – Kandavā, Rojā, Adamovā, Ķekavā, Baldonē, Siguldā, Brocēnos un Jūrkalnē.
Maģistra darbu «Pilsētas ainavas uztvere. Jelgavas piemērs» aizstāvēja Jelgavas Komunālās pārvaldes pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins. Viņa pētījums ir cieši saistīts ar mūsu pilsētas ainavas attīstības tendencēm, tāpēc «Ziņām» šķita interesanti jaunā maģistra secinājumi.
Viens no tiem – mūsu pilsētā ir ļoti daudz koku, apstādījumu, zālāju. Zaļā zona ir 54 procenti, parki un skvēri – 4 procenti no kopējās platības. Pārējā daļa ir ielas (10 procentu) un apbūve ar iekšējiem ceļiem (32 procenti).
Andrejs Lomakins uzskata, ka pilsētas zaļā zona nav pietiekami labā stāvoklī. Tas ir tāpēc, ka cilvēki to vēl neuztver kā vērtību, kas pašiem kopjama, gan arī tādēļ, ka pašvaldībai nepietiek naudas. Īres naudas nepietiek pagalmu pienācīgai apsaimniekošanai. Neizpaliek arī vandālisms. Situācija mainīsies līdz ar vispārējā labklājības līmeņa celšanos, bet pagaidām jāsaglabā tās ainaviskās vērtības, kas jau ir.
Ainavu arhitekts maģistra darbā ir izanalizējis Jelgavas galveno ielu no Svētes upītes līdz Ozolniekiem un secinājis, ka tā daudzviet ir vienmuļa. Būtu pastiprināma Jelgavas robežzīme, novārtā – bez norādēm un stāvlaukuma – ir palikusi Mīlestības aleja, bez dominantes ir Hercoga Jēkaba laukums. Būtu vajadzīgas norādes, ka iela ved uz Latvijas vecāko Cukurfabriku. Savukārt «Latvijas keramikas» ļaudis sava uzņēmuma vizītkarti ir izveidojuši uzskatāmu, taču to varētu izcelt vēl vairāk.
Kokiem pilsētā, uzskata arhitekts, jābūt tik, cik var apkopt, turklāt tie nedrīkstētu noēnot Jelgavas arhitektūras pieminekļus, bet pie jaunās apbūves nepieciešams vairāk augu.
Andrejs Lomakins spriež: kamēr nenotiek projektēšana, bet tikai esošās ainavas uzkopšana, lietderīgi ir sakārtot mazus ainaviskus stūrīšus, kas piesaistītu uzmanību un liktu arī pārējiem veidot ko līdzīgu.
– Kādu cilvēks redz apkārtni, tādu cenšas veidot arī savējo, – pamato ainavu arhitekts.
Kristīne Kalmane, kas nākamajā studiju gadā sāks strādāt fakultātē par asistenti, maģistra darbā «Lauku ainavas menedžments Latvijā» pierāda, ka ainavas menedžmenta mērķis ir nodrošināt efektīvu zemes izmantošanu, sabalansējot ekoloģisko procesu ar sabiedrības saimnieciskajām interesēm un saglabājot dabas vērtības un daudzveidību. Maģistre ir pārliecināta, ka, lai saglabātu lauku ainavu, ar valsts atbalstu jāattīsta lauksaimniecība.
