«Latvijas ceļa» priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andrejs Panteļējevs – intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
«Latvijas ceļa» kongress ir pieņēmis lēmumu par tādu kā partijas biedru ētikas kodeksa radīšanu. Kas tā būs par ētiku? Varbūt kāda jauna, līdz šim nezināma, speciāli pielāgota «Latvijas ceļam»?
– Es tomēr precizēšu. Mēs pieņēmām lēmumu nevis par partijas ētiku, bet par politiskās ētikas jautājumu sarīkot konferenci. Visām profesijām ir ētika, piemēram, žurnālistu ētika, advokātu ētika utt. Ir arī zināma politiķu ētika.
Vai no tā mums būtu jāsecina, ka līdz šim politiķiem ētikas normas nepastāvēja?
– Vai līdz tam, kamēr kāds uzrakstīja ārsta ētiku, tādas nebija? Pienācis laiks, kad varam domāt par ētiku kopumā. Es nerunāju par atsevišķiem ētikas pārkāpumiem, lietojot jēdzienu «ētika» vispārpieņemtā nozīmē. Ja kāds piedzeras, piekauj savu sievu, tas ir ētikas normu pārkāpums neatkarīgi no tā, vai viņš ir kādas politiskās partijas biedrs, politiķis vai ārsts.
Ne tikai. Arī vismaz administratīvi sodāms pārkāpums.
– Mēs nemēģinām radīt jaunu ētiku. Bet ir jārunā par politisko ētiku, piemēram, par to, kā politiķi savstarpēji apmainās viedokļiem, it sevišķi aizskarot vienu vai otru personu. Arī par to, kādā veidā tiek pausta attieksme pret savas partijas biedru, kas pārkāpis ētikas normas. Teiksim, Jirgena piemērs. Iebraukšana stabā dzērumā, protams, ir ētikas pārkāpums. Nav svarīgi, kādas profesijas pārstāvis to paveicis, bet kā uz to reaģē partijas vadība, biedri. Tas varētu būt politiskās ētikas jautājums. Par politisko ētiku jārunā arī politisko «staigātāju» gadījumā.
Jūs bijāt viens no tiem, kas izteicās par sociāldemokrātu iesniegto priekšlikumu, kas skar izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodoklī. Runa ir par progresīvā nodokļa ieviešanu, pret ko «Latvijas ceļš» iebilst.
– Uzskatu, ka «Latvijas ceļam» vēl daudz jāstrādā partijas iekšienē ideoloģiskajā ziņā. Arī mēs savā programmā nonāksim pie progresīvā nodokļa ieviešanas. Pašlaik kā partijas priekšsēdētājs es nevaru balsot par to, kas nav mūsu partijas programmā, vai kas ir pretrunā ar to. Bet tas netraucē man kā Latvijas Republikas pilsonim izteikt savu viedokli, un es uzskatu, ka progresīvais nodoklis agri vai vēlu Latvijā ir jāievieš.
Vai tā neveidojas par sava veida «Latvijas ceļa» problē-
mu – pārāk daudz šīs partijas biedru pauž personīgus viedokļus, kas ir diametrāli pretēji tam, kas ierakstīts partijas programmā, koalīcijas līgumā, valdības deklarācijā utt.? Turklāt runa ir par partijas priekšsēdētāja, premjerministru – gan Viļa Krištopana, gan arī Andra Bērziņa – viedokļiem.
– Partijas kongresā neviens neslēpj savu viedokli, arī es ne. Saskaņojot tos un tad balsojot, tiek izšķirts, kāda būs partijas politika turpmākajā laika periodā. Es nošķirtu šos divus jautājumus. Jautājums par vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem Andra Bērziņa izpratnē bija saistīts ar iestāšanos Eiropas Savienībā, līdz ar to tas ir risināms ļoti tālā perspektīvā. Savukārt progresīvo sociālo nodokli varētu ieviest ātrāk, iespējams, jau līdz nākamajām vēlēšanām.
Kaut arī nav skaidrs Nacionālās bibliotēkas (LNB) finansēšanas modelis, likums par tās celtniecību Saeimā tiek virzīts uz priekšu. Turklāt neviena partija nav izteikusi savu viedokli par kādu alternatīvu finansēšanas modeli.
– Mans modelis ir šāds: aizliegt «Latvenergo» palielināt tarifus, bet nepieciešamos līdzekļus «izņemt» no uzņēmuma peļņas. Tādējādi iedzīvotāji par elektrību nemaksātu ne santīma vairāk. Šā priekšlikuma pamatā ir paša rūgtā pieredze, izmeklējot 3 miljonu lietu un redzot, kā «Latvenergo» miljoni šurpu turpu «staigā» un neviens pat nepamana, kur tie «aiziet» un kam tie «atnāk». Esmu pilnīgi pārliecināts, ka «Latvenergo» līdzekļu ir pietiekami, lai daļu no tiem varētu mobilizēt LNB celtniecībai. Iespējams, tie nesegtu visus nepieciešamos 80 miljonus, taču otru pusi varētu iegūt, izlaižot starptautiskās mērķobligācijas.
Bet kādas ir iespējas regulēt tarifu, ja pieņemam, ka tuvākajā laikā uzņēmums tiks privatizēts?
– Jūs ļoti labi zināt, labāk vēl par mani, ka tuvākajā laikā tas netiks privatizēts. Šis process tagad ir aiz tādiem kalniem, ka par to pašlaik runāt ir bezjēdzīgi. Turklāt, ja uzņēmumam ir monopols, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas valsts vai privātās rokās, tarifus iespējams regulēt.
Vairums partiju ir sākušas gatavoties pašvaldību vēlēšanām. Kā šī «gatavošanās» tehniski izpaudīsies «Latvijas ceļam»?
– Katram deputāta kandidātam, kas startēs mūsu sarakstā, jābūt savam personīgajam trumpim, jo ne Gorbunovs, ne Panteļējevs viņa vietā nestrādās. Sarakstā var būt arī cilvēki, kas nav «Latvijas ceļa» biedri, taču prioritāri, protams, būs partijas biedri. Mēs neesam «ķerti» uz bijušajiem municipalitāšu vadītājiem. Tagad notiek interesantas cīņas par bijušo mēru partijisko piederību, jo vairums no viņiem ir ievēlēti pirms izmaiņām likumā par pašvaldību vēlēšanām un startēja vēlētāju sarakstos «Mēs – savam ozolam», «Mēs – savai zīlei» utt.
Kā, jūsuprāt, ir strādājusi Jelgavas Dome?
– Komplicēts jautājums. Jelgavas Domē vērojams sava veida politiskais deficīts, jo deputāti nav spējuši izskaidrot cilvēkiem tās pārmaiņas vai lietas, ko viņi dara. Tāpēc iedzīvotāji atsaucas negatīvi par daudziem Domes lēmumiem. Ja deputāti būtu pamatojuši, motivējuši savu rīcību un lēmumus, domājams, viedoklis par viņu darbību būtu cits. Tik lielā pilsētā kā Jelgava gan mēram, gan pārējiem deputātiem ir jābūt politiķiem un jāmāk izskaidrot cilvēkiem, kāpēc viņi kaut ko dara. Tipisks piemērs ir šie divpakāpju tarifi. Žēl, ka Jelgavas mēram Uldim Ivanam pietrūcis spējas publiski un politiski motivēt savu rīcību.
Kādi būs šie jūsu iepriekšminētie trumpji? Laba pagātne, laba reputācija vai varbūt labs darbs pilsētas un tās iedzīvotāju interesēs?
– Nedomāju, ka visiem ir jābūt ar vienu trumpi. Par Jelgavu labs piemērs varētu būt … Nē, par Jelgavu nevaram minēt neko labu. Līdz vēlēšanām nokrāsosim Lauksaimniecības universitātes fasādi, centīsimies tam nodrošināt valdības atbalstu.
Savulaik kāds politiķis solīja apēst savu cepuri, ja netiks atklāta «Latvenergo» «trīs miljonu» afēra. Cik tālu esat ticis ar šo lietu?
– 1. septembrī apgabaltiesā šo lietu sāks izskatīt. Tiesas procesam ātrāk vai vēlāk būs noteikts iznākums. Trim cilvēkiem ir izvirzīta apsūdzība, taču pieļauju, ka apsūdzēto skaits procesa laikā var arī palielināties.
Atbildes uz lasītāju jautājumiem, kas tika uzdoti telefonakcijas laikā
Jūsu partijas biedrs Ojārs Kehris nonācis pretrunās ar Korupcijas novēršanas likumu, «piestrādājot» kādās 12 vietās. Vai partija novērtēs Kehra kunga «centību»?
– Partijas sodi bija padomju laikā. Šodien soda iestādes, kas ir tiesīgas to darīt, – prokuratūra, tiesa utt. Pagaidām vēl tiesas sprieduma nav, tā ka es nevaru pateikt, vai viņam ir vai nav taisnība. Prokuratūra uzskata, ka Kehris ir pārkāpis likumu, bet to izšķir tiesa.
Vai jūs nevarētu ierosināt Ministru kabinetam, lai represētajiem, kam ir pāri astoņdesmit gadiem, vismaz pensiju izmaksātu bez atvilkumiem?
– Es respektēju ciešanas, kas jums bijis jāpiedzīvo. Jūsu priekšlikumu apspriedīsim Saeimas Budžeta komisijā, izvērtēsim, par kādu summu varētu būt runa. Domāju, ka nav daudz represēto, kam jau pāri astoņdesmit, un mēs varētu risināt šo problēmu.
Jelgavā jau otro gadu «darbojas» divpakāpju tarifs norēķinos par siltumenerģiju. Vairākkārt vietējā presē publicēta informācija, ka prokuratūra to uzskata par nelikumīgu. Mums nav apkures, jau ilgāku laiku ir atslēgta arī karstā ūdens piegāde, tomēr rēķini no Siltumtīkliem pienāk. Par ko mums jāmaksā?
– Saeimā ir «atvērts» likums «Par pašvaldībām». Domāju, ka tajā jāizdara izmaiņas, nosakot, ka siltumtarifiem jābūt standartizētiem visās pašvaldībās.
Es tomēr gribu zināt, uz kāda pamata man pieprasa norēķināties pēc divpakāpju tarifa? Ja maksāju, man ir arī jāsaņem kaut kas.
– Ja jūs neredzat, par ko maksāt, nemaksājiet!
Bet tad ir jāmaksā soda nauda, iedzīvotājiem pat draudēts izlikt no dzīvokļa.
– Lai sūta rēķinus, sakrājiet tos «čupiņā». Ja tiešām jūs sāks likt ārā no dzīvokļa, varēsiet tos izmantot tiesā. Sazinieties ar mūsu partiju, mēs varētu jums palīdzēt tiesas procesā tikt galā ar šo jautājumu.
Kāpēc «Latvijas ceļa» deputāti nevēlas tikties ar tautu? Kāpēc tiek rīkotas telefonakcijas, bet nenotiek tikšanās ar iedzīvotājiem?
– Mēs tādas esam rīkojuši, bet pieredze rāda, ka atnāk pusotrs ducis pensionāru. Uz akciju piezvana vairāk cilvēku, pēc tam tūkstoši to izlasa avīzē.
Kāpēc jāprivatizē «Latvenergo»?
– «Latvenergo» ir un bija «tīrs» valsts uzņēmums. Un tomēr tur zaga – miljoniem –, tur ir nenormālas algas vadītājiem, ekspertiem un citiem darbiniekiem. Privāts investors daudz rūpīgāk sekotu līdzekļiem, un miljoni nepazustu.
Jelgavas Dome «uzlikusi» īrniekiem apkures abonēšanas maksu. Vai tas ir likumīgi? Piecus mēnešus saņemam siltumu, bet septiņi mēneši jāmaksā ne par ko.
– Man nav likumīgu tiesību atcelt abonēšanas maksu, to var izdarīt tikai ministrs Jānis Krūmiņš. Taču, lai to izdarītu, viņam jāsaņem no vietējās prokuratūras caur Ģenerālprokuratūru vai «pa tiešo» slēdziens vai protests, kurā prokuratūra pieprasa atcelt Domes lēmumu par divpakāpju tarifa ieviešanu. Jautājiet Jelgavas prokuratūrai, kāpēc tāds vēl nav nosūtīts!
Pensionāri Šķēles valdības darbībā ne bez pamata saskatīja pensionāru un maznodrošināto iedzīvotāju interešu ignorēšanu. Tautas partija pirmā ir uzsākusi pašvaldību vēlēšanu kampaņu. Acīmredzot mēs varam sagaidīt tās «mežonīgās» aģitācijas formas, ko Šķēle izmantoja agrāk. Vai pieļaujat, ka Tautas partijai ir reālas iespējas panākt ievērojamu skaitu vietu vai vairākumu pašvaldībās?
– Ja gribu būt godīgs, jāsaka, ka Tautas partijai izredzes ir pietiekami lielas. Jau pirms Saeimas vēlēšanām bija zināms daudz datu par Šķēli – gan izdotas grāmatas, gan publicēti neskaitāmi raksti, gan arī pieejams 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisijas gala ziņojums – un tomēr par viņu nobalsoja visvairāk vēlētāju. Paskatieties uz sevi spogulī un pajautājiet: kāpēc? Balsoja, ļoti labi zinādami, kādā veidā tika privatizēta pārtikas rūpniecība, Šķēlem strādājot par zemkopības ministra vietnieku utt. Viņš jums, jelgavniekiem, ir «zemļaks». Iespējams, arī tas spēlēs zināmu lomu. Tomēr ceru, ka vēlētājs ar katru reizi kļūs gudrāks. Demokrātija ir vairākuma viedokļa respektēšana – patīk tas tev vai ne.
