Ziedi, apsveikumi, atestāti, skolotāji un skolēni. Izlaidums. Viena posma nobeigums un nākamā sākums. Viena diena, izdejota nakts parāda laika plūdumu – sākumu un galu, lūzumu vai varbūt tikai pagrieziena punktu.
Ziedi, apsveikumi, atestāti, skolotāji un skolēni. Izlaidums. Viena posma nobeigums un nākamā sākums. Viena diena, izdejota nakts parāda laika plūdumu – sākumu un galu, lūzumu vai varbūt tikai pagrieziena punktu. Bet mainās arī šā notikuma ārējais veidols un izpratne.
Jauns posms sākas ar kāda cita nobeigumu. Izlaidums gan 6., gan 9., gan 12. klasē ļauj redzēt laika plūdumu cilvēka dzīvē un visā apkārtnē. Mainās iespējas, un par vecāku iespēju spoguli kļūst bērns. Tomēr šķiet, ka tas ir greizais spogulis, kas ataino tikai pusi patiesības.
Nebija nekādu lielu izvēles iespēju
Psiholoģijā tiek pausts viedoklis, ka pusaudža vecumā ir svarīgi sevi pierādīt gan attiecībā pašam pret sevi, gan pret citiem. Bet vai to var izdarīt ar ārējo izskatu – frizūru, kurpēm, rotaslietām, apģērbu?
Elīna Bakova, studē LLU:
– Pirms septiņiem gadiem beidzu 9. klasi. Lielākajai daļai meiteņu bija baltas blūzītes un melni svārciņi. Neviens īpaši neizcēlās. Tolaik arī iespējas bija daudz mazākas. Aizgāju uz frizētavu, lai uztaisītu frizūru, bet rezultāts bija briesmīgs. Labi, ka bija tik daudz prāta mājās izķemmēt matus. Toreiz man ārējais izskats šķita svarīgs tikai tik daudz, lai es varētu justies labi. Nedomāju jau vairākus mēnešus iepriekš par tērpu, matiem. Vecāki par mums gādāja.
12. klases izlaidumā jau varēja manīt atšķirības. Bija baltas, zaļas, zilas, sarkanas, melnas, garas un īsas kleitas. Meitenes bija kļuvušas par dāmām un pašas bija padomājušas, kādu kleitu vilkt un frizūru taisīt. Tomēr arī 12. klasē nebija izjūtas, ka kāds izskatās labāk, kāds sliktāk, – visiem bija kopsaucējs. Pati jutos apmierināta. Man bija balta, gara kleita, tieši tāda, kādu gribēju.
Ar ko katram tīk izcelties
Šķiet, ka tagad vairs nepietiek tikai ar to, kas pašam patīk, ir jābūt tik «labam», tik sapostam kā citiem. Tādēļ meitenes pārtop par dāmām, un reizēm pat šķiet, ka skolotājas blakus saviem audzēkņiem ne ar ko neatšķiras.
Friziere no salona «Stils»:
– Nezinu, vai kādreiz bērniem uz bērnudārza izlaidumu taisīja frizūras. Liekas, ka ne. Iesēja baltas bantes, sapina bizes. Es nenosodu to, ka mazām meitenēm veido frizūras, tomēr domāju, ka jāsaglabā bērnišķīgums. Nav prātīgi sešgadīgu meitenīti uztaisīt par jaunkundzi.
Tagad izlaidumi ir arī 6. klasēs. Gan šajā vecumā, gan 9. klasē, manuprāt, ir vērojami vislielākie kontrasti – līdzās pieticīgi sapostiem bērniem ir dāmas.
Nav nekāda vaina, ja frizūras tiek veidotas salonā, taču tad matu sakārtojumam jāatbilst tīņu vecumam. Bet ir reizes, kad mamma nosaka, kādu frizūru veidot. Tas ne vienmēr ir labākais variants, un šajā vecumā, manuprāt, vēl nevajadzētu vilkt melnas vakarkleitas un taisīt dāmu frizūras.
9. klasē man šķiet pieņemami, ka meitenes apmeklē frizieri, bet matu sakārtojumā vajadzētu izmantot sprādzītes, pērlītes, lentītes.
12. klasē meitenes parasti jau pašas zina, kādu frizūru vēlas. Tas ir brīdis, kad var sākt posties un taisīt nopietnas frizūras, protams, tās saskaņojot ar tērpu.
Dažkārt vecākiem un arī bērniem zūd mēra izjūta. Jāsaprot, ka vēl viss nav beidzies, un uz izlaidumu nevajag saposties tik ļoti, it kā citas iespējas vairs nebūs.
Citi laiki, cita domāšana
Mainās paaudzes, un katra ienāk ar citām prasībām. Šodiena ir skarba, jo daudzām lietām pamatā ir nauda un izdevīgums. Izdevīgi ir būt novērtētam, atzītam un ievērotam. Un reizēm liekas, ka ar baltu blūzīti un melniem svārciņiem vairs nepietiek. Cita domāšana un arvien augošas prasības (vai arī iespējas?). Varbūt tās ir nianses, bet reizēm tieši sīkumi ir vissvarīgākie.
Psihologi atzīmē, ka lielākā nelaime ir salīdzināšana pa vertikāli – novērtējot citus kā par sevi labākus, augstākstāvošus vai sliktākus, zemākstāvošus. Pareizi ir citus vērtēt kā sev līdzīgus, jo katram ir atšķirīgi pienākumi, dzīves pieredze, sāpes, prieki un iespējas. Ar tādu filosofiju ir vieglāk pieņemt to, ka izlaidumos vairs nav nedz melno svārciņu, nedz balto blūzīšu, bet ir dāmas visos vecumos.
—
Liels ir tas, kurš ir liels savā iedabā un kurš neatgādina nevienu citu.
(V.Trains.)
