Renē Magrits (1898 – 1967). Beļģu mākslinieks.
Renē Magrits (1898 – 1967). Beļģu mākslinieks. Ietekmējoties no klasicisma laikmeta formu (šablonu) stilizācijas tā saukto «maģisko reālistu» darbos, 20. gados R.Magrits pieslejas sirreālisma strāvojumam, kas ne tikai tēlotāja mākslā, bet arī literatūrā un kino iezīmēja bezkaislīgu attieksmi pret realitāti, nežēlīgi tiešu, reizumis hiperbolizētu, pat plakātisku psihes dzīļu atklāsmi. Viņa pirmā personālizstāde 1927. gadā negūst kritiķu atzinību. 1930. gadā, atgriežoties Briselē, R.Magrits eksperimentē dažādos stilos un žanros (glezno impresionistiskā manierē, veido skulptūras), līdz viņa māksla iegūst savpatīgo veidolu – ar arhitektoniski izsvērtiem optiskiem rēbusiem (riņķveida kāpnes ved uz nekurieni, putnu kāsis nemanāmi pārtop par zivju baru u.tml.) un dežūrtēliem («mazais cilvēks», pils, klints, logs). 20. gadsimta mākslinieku vidū R.Magrits bieži tiek uzskatīts par nepārspējamu laika plūduma, telpiskās ierobežotības un tamlīdzīgu aprioru priekšstatu vizuālā izteiksmē, autoritāti plakāta un dizaina jomās.
