Malta – valsts ar siltu klimatu – atrodas Vidusjūras centrālajā daļā un ir viena no retajām vietām Eiropā, kur no aprīļa līdz oktobrim iespējams baudīt sauli. Zemākā temperatūra ziemā ir plus četri grādi, bet vasarā sasniedz pat plus 42. Tas arī bija noteicošais, lai turp dotos. Jauki, ka uz Valletu ir tiešais lidojums no Rīgas.
40 minūtes līdz Vidusjūrai
No Maltas starptautiskās lidostas pēc 40 minūšu brauciena esam nokļuvuši mūsu apmešanās vietā pie Vidusjūras – Svētā Paula līcī (St.Paul’s Bay). Salas krasta līniju veido līči, klintis un pludmales. No gājēju promenādes paveras skaisti skati uz jūru un laivu piestātnēm.
Malta ir viena no mazākajām un visblīvāk apdzīvotajām valstīm Eiropā. Lielāko salas daļu aizņem klintis, un zeme ir neauglīga. Maltas teritorija ir tikai nedaudz lielāka par Rīgu. Arī Latvijā, Rēzeknes novadā, atrodas ciems ar tādu pašu nosaukumu. Jauks pārsteigums bija uzzināt, ka valsts senais nosaukums bijis Melita, kas tulkojumā nozīmē “Medus sala”. Agrākais nosaukums cēlies no grieķu vārda “meli” vai “malet”, kas feniķiešu valodā nozīmē “medus” – lielās bišu populācijas dēļ.
Maltā atrodas 10 UNESCO aizsargājamie objekti. Uz salas nav upju un mežu. Dzeramo ūdeni iegūst no jūras ūdens caur atsāļošanas iekārtām. Tā ir valsts ar ļoti bagātu vēstures un kultūras mantojumu.
Maltai bijusi sarežģīta vēsture. Šo zemi iekarojuši grieķi, arābi, franči, angļi, tā bijusi arī Romas impērijas sastāvdaļa, un par to liecina saglabājušās katakombu drupas. Otrā pasaules kara laikā Maltai bija nozīmīga loma cīņā ar fašistisko Itāliju un hitlerisko Vāciju. 150 gadu tā atradās Britu impērijas pakļautībā un neatkarību atguva 1964. gadā. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā vienlaicīgi ar Latviju iestājās Eiropas Savienībā. Tāpat kā Lielbritānijā, auto satiksme salā saglabājusies pa ceļa kreiso pusi, palikušas arī angļiem raksturīgās sarkanās telefona būdiņas. Maltā ir divas oficiālās valodas – maltiešu un angļu. Šis gads Maltai ir ļoti nozīmīgs, jo galvaspilsētai Valletai piešķirts Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls un šajā laikā paredzēts daudz dažādu kultūras pasākumu – izstādes, festivāli u.c.
Vēl viena sala
Kaut gan nolemts uz salas laiku veltīt laiskai atpūtai un saules peldēm, nolemjam apskatīt blakus esošo Gozo, kas ir Maltas otra lielākā sala. Ar prāmi turp nokļūstam 20 minūtēs. Satiksme ar salu ir ļoti ērta, jo prāmji kursē ik stundu. Interesanti, ka turpceļam nav jāiegādājas biļete, bet tā jāpērk (par 4,65 eiro) atgriežoties. Tuvojoties salai, paveras brīnišķīgi skati uz līcī noenkurotajām neskaitāmajām zvejnieku laiviņām un jahtām, uz iespaidīgo veco cietoksni (Fort Chambray) kalna augšpusē. Forts uzcelts, lai salu aizsargātu no pirātiem. Salu daba apveltījusi ar gleznainiem līčiem un pludmalēm, piekrastes ūdeņi ir iecienīti nirējiem un peldēt gribētājiem. Salas galvaspilsētā (Victoria) izstaigājam mazās šaurās ieliņas ar interesantajiem balkoniņiem, apmeklējam seno apmetni – cietoksni (Cittadella) ar augstajiem aizsargmūriem un šaujamlūkām, kas kalpoja par patvērumu Gozo iedzīvotājiem. Pirmie Citadeles atjaunošanas darbi uzsākti 2006. gadā, bet pilnīga restaurācija pabeigta tikai 2016. gadā. Tās teritorijā atrodas Romas katoļu katedrāle, baznīcas un vēsturiskas ēkas.
Pēc 15–20 minūšu brauciena nokļūstam Dvejras līcī (Dwejra Bay), kur dodamies apskatīt iekšzemes jūru (Inland Sea). Caur klintīs dabīgi izveidojušos 80 metru garu arkveidīgu tuneli tā savienota ar Vidusjūru. Izmantojam iespēju ar laivu šķērsot tuneli (var tikai labos laika apstākļos) un apskatīt stāvos, iespaidīgos salas krastus un klintīs izgrauztās alas no jūras puses. Par braucienu katrs samaksājam četrus eiro.
Mazākā Eiropā
Valleta ir mazākā Eiropas galvaspilsēta. Pilsētu celta uz pakalna, to ieskauj akmens siena ar sargtorņiem. Brīnišķīgi skati paveras uz salas apkārtni, raugoties no aizsargmūriem. Klīstot pa šaurajām ieliņām, apbur baroka laika arhitektūra un mājas, kuras izdaiļo krāsaini balkoni. Bieži maltiešu mitekļus bez numurzīmes rotā arī kāds vārds (mājas saimnieka, ģeogrāfisks vai cits nosaukums). Daudzviet zvanu vietā pie durvīm redzami klauvējamie rokturi. Neticami daudz katoļu baznīcu, jo gandrīz 95 procenti maltiešu ir Romas katoļi. Par galveno arhitektūras pērli tiek uzskatīta Sv.Jāņa katedrāle, kas uzcelta 1573. gadā. Tās kapelā apskatāma slavenā itāļu mākslinieka Mikelandželo Merīzi da Karavadžo glezna “Sv.Jāņa Kristītāja galvas nociršana”. Valleta mums atgādina pilsētu muzeju, jo gandrīz katra celtne ir saistīta ar vēstures notikumiem. Pilsētas centrā izvietojusies 16. gadsimtā celtā Grandmastera pils (Grand Master’s Palace), kurā pašlaik atrodas Maltas prezidenta birojs.
Dodamies apskatīt slavenos Barrakas dārzus (The Upper Barracca Gardens), kas izveidoti bastiona malā. Jauka vieta atpūtai, kur ierīkoti brīnišķīgi apstādījumi ar krāsainām puķēm. Šeit uzstādīts krūšutēls Apvienotās Karalistes politiķim seram Vinstonam Čērčilam. Noskatāmies senu tradīciju – artilērijas salūtu, kas tiek šauts divreiz dienā. No nocietinājuma skatu laukuma paveras iespaidīga panorāma uz pilsētu un jūras ostu.
Liela augu daudzveidība un daudz, daudz košu krāsu pārsteidz (San Anton) botāniskajā dārzā Atardā. Dārzā saglabāti gadsimtiem veci koki, aug daudzas retas sugas no visas pasaules – palmas, Norfolkas priedes, bugenvilijas, reti sastopamas rožu sugas, orhidejas utt. Apmeklētājus piesaista ne tikai dārzs, bet arī milzums putnu – gulbji, pīles, pāvi, kas cēli pastaigājas pa parku. Te ierīkotas antīkas urnas, skulptūras, strūklakas un dīķi. Dārza teritorijā atrodas Maltas prezidenta oficiālā rezidence (San Anton Palace).
Senā valsts galvaspilsēta Mdina ir fantastiska viduslaiku pilsētiņa, kur var izbaudīt Maltas senatni. Šauras ieliņas ar arābu stilā celtām mājām, kas vijas augšup un lejup. Tas Maltā ir vispopulārākais apskates objekts, kuru ik gadu apmeklē ap 750 000 tūristu no visas pasaules. Pilsētiņu ieskauj augstas mūra sienas, un tajā var iekļūt pa diviem vārtiem. Šeit var apskatīt Svētā Pāvila katedrāli un katakombas, baroka stilā celto bijušo tiesas namu (Corte Capitanale), Svētās Agatas un Svētā Nikolaja kapelas, baznīcas un citus objektus. Pilsētiņu viegli izstaigāt kājām, ir iespēja izbraukt arī ar zirgu pajūgiem. No augstajām nocietinājuma sienām redzama visa salas burvība.
Marsašloka (Marsaxlokk) ir neliels zvejnieku ciems Maltas dienvidaustrumu daļā Svētā Pētera līča krastā ar aptuveni 3000 iedzīvotāju. Tas atpazīstams ar krāsainajām zvejnieku laiviņām un svētdienas zivju tirgu, kas piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus. Marsašlokā ir neliela smilšaina pludmale un niršanai un snorkelēšanai lieliski piemērots līcis. Šeit atrodas arī Maltas elektrostacija.
Apskates vērtas ir Dingli klintis (Dingli cliffs), kas stiepjas gar Maltas dienvidu krastu. No turienes paveras valdzinošs skats uz atklāto jūru.
Malta, lai gan maza, var lepoties ar apbrīnas vērtām senām vietām, klinšu veidojumiem, lagūnām un ir ideāla vieta Vidusjūras klimata baudīšanai.
