Latvijas Republikas Augstākajā tiesā noteikts, ka 29. jūnijā rakstveida procesā tiks izskatīta Jelgavas novada pašvaldības kasācijas sūdzība par Zemgales apgabaltiesas 2016. gada 12. septembra spriedumu Daukšu lietā.
Apņēmās kopt Aspazijas piemiņu
“Ziņas” jau rakstīja, ka divās tiesu instancēs – gan Jelgavas tiesā, gan arī Zemgales apgabaltiesā – tika atzītas Bratku ģimenes īpašuma tiesības uz Zaļenieku pagasta Daukšām, kas ir dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas (īpašumam ir pievienoti 63,2 hektāri lauksaimniecības zemes). Saskaņā ar Civillikumu Augstākā tiesa var atgriezt lietu izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā jaunā sastāvā, kā arī atstāt negrozītu apgabaltiesas 2016. gada 12. septembra spriedumu.
Aspazijas Daukšas Bratku ģimene iegādājās no Zaļenieku pagasta un Jelgavas rajona pašvaldības 1998. gadā, samaksājot par to pielīgto summu – 22 tūkstošus latu (trīs gadus iepriekš pašvaldība Daukšas bija atpirkusi no citas privātpersonas par 15 tūkstošiem latu). Savukārt Jelgavas novada dome 2014. gada decembrī vienbalsīgi, atturoties vienīgi deputātam Oskaram Cīrulim, nolēma atpirkt no Tālivalža Bratkus šo īpašumu par pārdošanas cenu 31 303 eiro, kas atbilst 22 tūkstošiem latu. Sešpadsmit gadu laikā tirgus cena Daukšu zemei bija izaugusi līdz apmēram pusmiljonam eiro. Taču atpakaļpirkuma tiesības “pa lēto” pašvaldībai varēja dot minētais 1998. gada pirkuma līgums, kurā ir pārdevēja jeb pašvaldības izvirzīta prasība saglabāt īpašumam Aspazijas memoriālo nozīmi. Līdzīgi līgumā tika noteikts, ka jebkura ēkas pārbūve jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kā arī izvirzītas vairākas citas prasības.
Deputāts uzskata, ka maldināts
Iepriekšējā sasaukuma Jelgavas novada deputāts Edgars Turks atceras, ka 2014. gada decembra sēdē domi apkalpojošie juristi Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers deputātiem teica, ka T.Bratkus ir nodokļu parādnieks, kas patvaļīgi ķēries klāt mājas lieveņa pārbūvei. Turklāt Daukšās nav noticis neviens kultūras pasākums. Vēlāk, kad liela daļa deputātu attapās, ka ar savu balsojumu ir nodarījuši pāri ģimenei, kas, saimniekojot Daukšās, kopj Aspazijas piemiņu, kā arī attīsta lauksaimniecību un maksā nodokļus (nodokļu parāds bija izveidojies īslaicīgi), Jelgavas novada domē sākās strīdi. Taču galu galā jautājuma izlemšana tika atstāta tiesai. Zināma loma šajā lietā bija faktam, ka Daukšu īpašumu T.Bratkus bija sešpadsmit gadu kavējies ierakstīt Zemesgrāmatā.
Kad 2016. gada martā Jelgavas tiesa lēma par labu Bratku ģimenei, par galveno viņu īpašumtiesību apliecinošo dokumentu tā atzina pirkuma līgumu. Saistībā ar iztrūkstošo īpašuma ierakstu Zemesgrāmatā tiesu debatēs izskanēja T.Bratkus viedoklis, ka pašvaldības pārstāvji nebija pietiekami pretimnākoši, lai lieta tiktu nokārtota. Gan pēc Jelgavas tiesas, gan arī Zemgales apgabaltiesas sprieduma Jelgavas novada domes deputāti rosināja lietu nepārsūdzēt, taču novada administrācijai bija viedoklis, ka tiesāšanās nav lēmējvaras, bet gan izpildvaras kompetencē. Tā lietas atrisinājums ir ieildzis uz vairākiem gadiem.
