Varbūt tieši pašlaik ir pienācis brīdis, kad katram, kas dzīvo vēsturiskajā Kurzemes hercogistes teritorijā, un citiem, kuriem tas vienkārši interesē, jādodas uz Rundāles pili, lai redzētu izstādi «Kurzeme Eiropā.
Varbūt tieši pašlaik ir pienācis brīdis, kad katram, kas dzīvo vēsturiskajā Kurzemes hercogistes teritorijā, un citiem, kuriem tas vienkārši interesē, jādodas uz Rundāles pili, lai redzētu izstādi «Kurzeme Eiropā. Hercogs Pēteris, Bīronu nams un Kurzemes leģendas».
Rundāles pils ansamblis ir viens no izcilākajiem baroka un rokoko arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tas celts no 1736. līdz 1740. gadam kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona, Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorīta, vasaras rezidence. Pils celta pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta un viņa vadībā. Lielākā daļa interjeru radīti no 1765. līdz 1768. gadam, kad pilī darbojās Berlīnes tēlnieks Johans Mihaels Frančesko Martini un Karlo Cuki. Pašlaik pils divos stāvos apmeklētāji var apskatīt vairāk nekā četrdesmit telpu. Šā gada 24. maijā pēc restaurācijas hercoga apartamentos tika atvērta jauna telpa – «Itāļu salons» –, un muzeja viesiem būs iespēja iziet cauri parādes telpu anfilādei. Pils parādes guļamistabā apskatāma rekonstruētā hercoga gulta. Kā stāsta Rundāles pils muzeja pasākumu organizatore Jeļena Forste, gultas rekonstruēšana bijusi sens sapnis. Pēc tās apmeklētāji taujājuši jau sen, bet pietrūcis līdzekļu. Vēl gan paveicams apjomīgs darbs – jāizšuj baldahīns.
Rundāles centrālā korpusa pirmajā stāvā joprojām ir atvērta izstāde «Dārgumi Rundāles pilī», kur eksponēta Eiropas un Austrumu māksla četru gadsimtu laikā. Tur var redzēt mēbeles, porcelāna izstrādājumus, sudrablietas, gleznas un citas Kurzemes hercogu ģimenes relikvijas. Savukārt bijušajā staļļu korpusā vasaras sezonā – no 1. maija līdz 30. septembrim – atvērta izstāde «Posta laiks», kuras tēma – Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu likteņi padomju varas laikā – īpaši aktualizējusies saistībā ar kristietības 2000. gadu. Vasarā apskatāma vēl viena izstāde Dārznieka mājā, kas atrodas pils parka teritorijā. Tajā var iepazīties ar ekspozīciju «Franču regulārā parka atjaunošana Rundālē», kas papildināta ar parka rekonstrukcijas projektiem un Eiropas franču parku attēliem. Nelielu daļu no Rundāles pils vēstures var aplūkot arī muzeja filiālē «Kurzemes hercogu kapenes» Jelgavas pilī, kur atrodas Kurzemes valdnieku Ketleru un Bīronu apbedījumu vieta. Galvenais notikums Rundāles pilī šogad neapšaubāmi ir starptautiskā izstāde «Kurzeme Eiropā. Hercogs Pēteris, Bīronu nams un Kurzemes leģendas». Tā tika atklāta 11. jūnijā.
Ieraksts pasē – Kurzemes princis
Izstāde izvietota desmit telpās hercoga parādes apartamentos un piecās telpās rietumu korpusā. Ekskursiju pa tām apmeklētāji uzsāk ar Bīronu dzimtas ciltskoka apskati – no pirmsākumiem līdz pat mūsdienām. Ekspozīcijas atklāšanā piedalījās arī hercoga Pētera Bīrona pēcnācēji no diviem dzimtas atzariem – Saganas hercogiene Violeta de Taleirāna Perigora no Francijas (hercoga Pētera jaunākā meita Doroteja apprecējās ar slavenā franču diplomāta Taleirāna brāļadēlu, hercogiene Violeta ir pēdējā Talairānu dzimtas pārstāve), Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons un citi. Interesanti, ka Ernstam Johanam Bīronam (viņa vārds ir kā sencim – pirmajam Rundāles pils saimniekam) pasē esot ieraksts – Kurzemes princis.
Katrai telpai, kur apskatāma izstāde, ir dota sava tēma. Vairākās apmeklētāji var iepazīties ar Bīronu dzimtas pārstāvjiem. Piemēram, var izsekot hercoga Pētera sievas un viņa četru meitu likteņiem. Viņas tolaik Eiropā tika sauktas par piecām grācijām. Hercoga sievu, kas bijusi ļoti izsmalcināta un inteliģenta, gleznojuši vai visi slavenākie tā laika mākslinieki. Vairākus portretus var aplūkot arī ekspozīcijā. Var iepazīties arī ar diplomāta Talairāna un viņa brāļadēla, meitas Dorotejas laulātā grāfa Edmona de Taleirāna – Perigonas hercoga de Dino portretu. Citā zālē uzmanību saista meitas Vilhelmīnes dzīvesstāsts. Viņai bijuši trīs vīri, bet visas laulības – neveiksmīgas. Turpat redzams viņas ārlaulības meitiņas un tās tēva portrets. Īpaši interesanti skatītājiem noteikti šķitīs Saganas hercogienes Vilhelmīnes lietotie priekšmeti – kurpes un saulessargs, kas atvesti uz Rundāli no Čehijas.
Hercoga Pētera guļamistabā skatītājiem ļauts ielūkoties privātās dzīves aizkulisēs – tur aplūkojami visu trīs hercoga sievu portreti un apraksti par viņām.
Dzīve Kurzemes hercogistē
Rundāles pilī izvietotā ekspozīcija, kā jau tas nojaušams pēc nosaukuma «Kurzeme Eiropā. Hercogs Pēteris, Bīronu nams un Kurzemes leģendas», plaši stāsta arī par dzīvi Kurzemes hercogistē
18. gadsimta otrajā pusē – mūziku, mākslu –, kā arī parāda tās iedzīvotāju un politiķu vietu un nozīmi Eiropā. Netrūkst arī iespēju uzzināt vairāk par 18. gadsimta Kurzemes hercogistē strādājošiem mūziķiem un māksliniekiem. Piemēram, apskatei izlikti tolaik populārā Frīdriha Hartmana Barizjena gleznotie portreti. Mākslinieciskā ziņā interesants ir arī nesen atvērtais «Itāļu salons». Tur izvietotā ekspozīcija nosaukta «Ilgas pēc dienvidiem», jo hercogs Pēteris īpaši mīlējis itāļu mākslu. Atbilstošs ir arī interjers, piemēram, apskatāma Milānas kumode.
Rundāles pils pašlaik lepojas arī ar apmēram trīs metrus augstu hercoga Pētera portretu, kas atvests no Vroclavas muzeja Polijā.
Jelgavniekiem noteikti interesanti liksies daudzie ar Kurzemes hercogistes galvaspilsētu saistītie priekšmeti, piemēram, Sudraba medaļas, kas tapušas par godu Jelgavas Academia Petrina desmit gadu pastāvēšanas jubilejai.
Vairākās zālēs skatītāji tiek iepazīstināti ar valsti un tās pārvaldniekiem, politiski nozīmīgiem cilvēkiem un hercogistes bojāeju. Hercogs Pēteris bija traģiska personība, kas dzīvoja sava enerģiskā tēva hercoga Ernsta Johana Bīrona ēnā, nespēja noturēt valdības grožus un pieredzēja savas valsts galu.
Pēdējā zālē izvietotā ekspozīcija ieguvusi nosaukumu «Kurzemes pilis pēc trīs kariem un trīs revolūcijām», kur var apskatīt, kādi tad ir Bīronu dzimtas īpašumi, un kā tie izskatās šodien.
