Silta laika iestāšanās atnes ne tikai patīkamus mirkļus, baudot māju
mieru, svaigu gaisu un saules peldes brīvā dabā. Visbiežāk cilvēkus
traucē odu un knišļu uzbrukumi – tie kaitina savas sīkšanas un dīkšanas
dēļ, kā arī sagādā sāpīgus un niezošus izsitumus.
Izplatītākie
kukaiņi Latvijā ir dzēlējodi, kurus Kurzemē sauc par knaušiem, bet
svešvārdā tie nepareizi tiek dēvēti par moskītiem, kas patiesībā ir ļoti
mazas mušiņas, kuras dzīvo dienvidu zemēs. Asinis sūc mātītes, toties
tēviņi – tikai ziedu nektāru. Tēviņus viegli atšķirt pēc to zarotajiem
taustekļiem, mātītēm parasti ir garš snuķītis, ar ko tās caururbj ādu un
sūc asinis. Mātītes īpaši aktīvi asinis sūc pēc pārošanās, jo olu
attīstībai nepieciešamas olbaltumvielas, ko viņas iegūst, sūcot
mugurkaulnieku asinis. Tas notiek no maija līdz vēlam rudenim. Odu
mātītes piedevām vēl ir sliktas mednieces un mēdz durt ādā pat līdz 20
reizēm, kamēr atrod kādu mazu asinsvadu.
Odu attīstība noris ūdenī
vai mitrā augsnē, kas arī izskaidro odu esamību ūdenstilpju tuvumā,
ēnainās un mitrās vietās ar daudz krūmiem. Visaktīvākie odi ir vakaros
un naktīs, kā arī apmākušās dienās, jo īpaši jūnija un jūlija siltajos
bezvēja vakaros.
Latvijā ir arī ap 30 knišļu sugas, kas ir mazāka
izmēra odi. Dažu sugu mātītes ir asinssūcējas, turklāt to siekalas ir
indīgas, tāpēc kodiena vietā rodas neliels sarkans punktiņš,
alerģiskākiem var pat pietūkt sakostā vieta. Knišļi uzbrūk galvenokārt
rīta un vakara stundās, tie nekad neuzbrūk telpās un nelien zem apģērba.
Kā
odi un knišļi atrod cilvēku? Odu acis ir saliktas tā, ka var uztvert
pašu mazāko cilvēka kustību. Saliktās acis izmanto navigācijai, krāsu,
kontrastu un kustību uztveršanai, parastās – gaismas līmeņu uztverei.
Odi sajūt cilvēka elpu, izstaroto siltumu un sviedru smaku vairāku simtu
metru attālumā. Daži amerikāņu pētnieki pat uzskata, ka aizvēsturisko
laiku odu un ērču pārnēsātās slimības bijis nozīmīgs faktors, kas
veicināja dinozauru izmiršanu.
Individuālajai aizsardzībai izmanto
pašu gatavotus un veikalos nopērkamus preparātus – aerosolus,
plāksterus, pretodu sveces, aproces utt. Var arī iegādāties digitālos
ultraskaņas atbaidītājus. Vienkāršākais paņēmiens esot visas ķermeņa
atklātās daļas noziest ar taukainu krēmu. Daudzi par nopietnu odu biedu
uzskata smaržīgo krustnagliņu novārījumu, ko katrs var pagatavot pats:
saujiņu garšvielas pārlej ar dažām glāzēm ūdens un vāra apmēram
pusstundu, tad nokāš un atdzesē. Krustnagliņu eļļa esot efektīvāka.
Noderēs arī piparmētras, eikalipta, tējas koka, anīsa, baldriāna,
lavandas, ciedru un citas smaržas, kā arī ziede “Zvaigznīte”.
Telpās
logiem jāaizvelk priekšā smalks tīkls. Svarīgi arī neatstāt vaļā logu un
telpā gaismu – tas veicinās lidoņu iemitināšanos telpās un to
uzbrukumus. Noderot arī uz palodzes novietoti tomātu stādi, kadiķu
zariņi un egļu čiekuri. Lai mošķiem kaut nedaudz sarežģītu dzīvi, vismaz
reizi nedēļā vērts nomainīt ūdeni dažādos saimniecības traukos un dārza
tvertnēs.
Kodumu vietas jāapstrādā ar aukstām tējas kompresēm,
mainot tās piecas sešas reizes dienā. Noder arī soda, samaisīta uz pusi
ar ūdeni, galīgā izmisumā – pat zobu pasta un ziepes. Pret niezi un
pampumu kā plāksteris palīdzot ceļmallapas, pētersīļu, upeņu un kāpostu
lapas, arī banānu mizas iekšpuse. Vēl kodumu vietu var noberzēt ar
pārgrieztu sīpolu, ķiploku vai citronu, apslacīt ar kliņģerīšu tinktūru
vai pētersīļu sulu. Norīvēšanai izmanto arī ožamo spirtu, odekolonu,
spirtu vai degvīnu, taču pēdējā laikā dermatologi iesaka vienkārši likt
aukstas kompreses.
Foto: dziedava.lv
