“Tik maz dalībnieku mums sacensībās vēl nav bijis,” nosaukdams piecus komandu pārus un astoņus individuālos copmaņus, bija spiests atzīt Jelgavas Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis. Iepriekšējais mazākais skaits esot bijis 34, bet “Lielupes līdaka” rudenī pulcējusi pat vairāk par 60.
Saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem zandartus var sākt ķert no 1. jūnija, un pēc šā datuma nākamajās brīvdienās tad arī parasti tiek rīkotas atklātās sacensības Jelgavā. “Jau pāris gadus organizējam divu dienu mačus ar vakara un rīta tūrēm, un, tā kā atļautais datums iekrita piektdienā, tad arī no šā viedokļa nezaudējām ne dienu. Eholote rādīja, ka zivis arī upē ir. Tomēr karstais laiks iegadījās acīmredzot makšķerēšanai ne tas labākais,” secina J.Kaminskis. Tādu pašu programmu bija izvēlējušies sacensību “Kokneses zandarts” rīkotāji, un Lielupes copmaņu kreņķus varēja vien mazināt fakts, ka arī Daugavā klājās līdzīgi.
Laikapstākļi nederīgi
“Pretīgi,” skarbs savās izjūtās pēc sešām sestdien uz upes pavadītajām stundām bija Leonīds Antēns. Piedalīties Jelgavas sacensībās viņam esot gluži vai tradīcija, un arī šoreiz laivā kāpis tikai to dēļ. “Ja ne sacensības, tad ar uguni mani te nedabūtu!” Pirmajā četru stundu tūrē piektdienas vakarā viena nestandarta lieluma zivs pieķērusies, rītapusē arī tikai vienu 46 centimetru garuma zandartu izdevies izvilkt. Atļautais mērs ir 45 centimetri, un Antēna kungs pajoko, ka savu lomu nav tam īpaši centies pielāgot, jo zandartu atšķirībā no dažas citas zivs nevarot pastiept. Pēc svara (kas atbilstoši nolikumam zandartiem tika reizināts ar divi) gan pat šis necilais guvums, pārvērsts 1520 punktos, izrādījās trešās vietas vērtībā.
Ko tas varētu liecināt, ka ķeras tikai mazās? “Tas liecina, ka tiek likti tīkli. Diemžēl… Gan oficiālie, gan neoficiālie,” secina godīgas copes cienītājs L.Antēns. Savu zandartu viņš pēc uzrādīšanas tiesnesim palaidis vaļā – lai aug lielāks.
Ka šādā karstumā makšķerēšana nav labākā atpūta, apstiprināja arī pārējo individuālo dalībnieku pieticīgie lomi. Jāteic gan, ka uz zandartiem “individuālisti” izrādījās veiksmīgāki par komandu laivām. Egilam Zeilišam par divām zivīm pienācās 2820 punktu un pirmā vieta. Otro ar 930 gramu smago čempioni 1860 punktu vērtībā ieguva Ēriks Glagaus, kuram līdz ar sudraba medaļu arī balva par sacensību lielāko zandartu – 100 eiro dāvanu karte makšķerēšanas piederumu veikalā “Asaris”.
Lai tiek vēl kādam
Komandu sacensībā uzvarēja jelgavnieki Valters Rubenis un Roberts Valters – 5,975 kilogramu līdaka un pāris asarīšu tāpat pēc svēršanas un mērīšanas procedūras atlaisti atpakaļ upē. “Tik lielā līdakā taču milzum daudz ikru. Lai nārsto un zivju krājums vairojas. Asarīši arī – lai pieķeras vēl kādam. Varbūt pašiem nākamgad tiks,” pasmaida pieredzējušie copmaņi, kas jau sesto gadu piedalās arī Latvijas čempionātā spiningošanā no laivām. No trīs šāgada posmiem pirmais Burtnieku ezerā jau aizvadīts un noslēdzies ar jelgavnieku uzvaru. “Ezerā makšķerēšana prognozējamāka. Šeit, upē, daudz nosaka pretvēji. Kā nav straumes, tā neķeras,” vīri skaidro. Pievilcīga Latvijas čempionāta atšķirība esot arī iespēja kopvērtējuma pirmo trīs vietu ieguvējiem nopelnīt ceļazīmi uz pasaules čempionātu. “2016. gadā bijām un starp 17 valstu pārstāvjiem palikām piektajā vietā.”
Jelgavas mačos uzvarētājiem tiek katram pa veikala “Asaris” dāvanu kartei 70 eiro vērtībā un, protams, pilsētas čempionu zelta medaļas. Otrajā vietā ar lomu 2290 punktu vērtībā Aleksandrs Seibutis un Vitālijs Vasiļjevs, bet bronzas medaļai, ko nopelnīja Ārijs Kaliksons un Andris Kirilovs, pietika ar katru dienu pa asarītim un kopā 355 gramiem.
