Ceturtdienas Domes sēdē deputāti kārtējo reizi «risināja» Jelgavas Siltumtīklu problēmu.
Ceturtdienas Domes sēdē deputāti kārtējo reizi «risināja» Jelgavas Siltumtīklu problēmu. Izvērtējot «investīciju projektu» pieteikumus, Domes izveidotā komisija ar Juri Kaminski priekšgalā atzina firmas «Dalkia» iesniegto piedāvājumu par «atbilstošu investīciju piesaistei STU darbības stabilizēšanai» un ieteica uzsākt darbu pie uzņēmuma nodošanas nomā.
Deputātiem bija jāizšķiras, vai nu ar 1. jūliju uzsākt STU maksātnespējas procesu, vai arī turpināt sarunas ar «Dalkia» par uzņēmuma nomas nosacījumiem. Vairums deputātu atbalstīja otro variantu, savukārt mazākums atturējās no jebkāda lēmuma pieņemšanas. Piemēram, deputāts Pēteris Miļūns atteicās balsot par abiem variantiem, to pamatojot ar «informācijas trūkumu». Jāpiezīmē, ka vēl nesen «sociķi» pārliecinoši aģitēja par STU bankrota atzīšanu. Tagad nabaga Miļūnam pietrūcis informācijas, lai balsotu par uzņēmuma maksātnespējas procesa uzsākšanu. Savādi.
Savukārt deputāts Ēvalds Dreimanis kategoriskā tonī pieprasīja ierakstīt sēdes protokolā, ka politiski represēto apvienība «Staburadze» neuzticas «Dalkia» piedāvājumam, tādēļ viņš balsošot pret to. No tā izriet vairāki secinājumi. Pirmkārt, «Staburadzes» biedri ir iepazinušies ar «Dalkia» piedāvājumu. Otrkārt, «staburadzieši» ir pilnvarojuši deputātu Dreimani pārstāvēt šajā jautājumā viņus Domē. Treškārt, deputāts Dreimanis ir uzsācis savu priekšvēlēšanu kampaņu (kā, starp citu, vairums viņa kolēģu Domē). Ir arī vairākas neskaidrības. Pirmkārt, kāpēc deputāts Dreimanis Domē pārstāv «Staburadzi», ja viņš ir ievēlēts no «Tēvzemei un Brīvībai», bet par saviem varoņdarbiem regulāri «atskaitās» «TB»/ LNNK? Otrkārt, vai tiešām «staburadziešus» būtu pārņēmis kolektīvs neprāts, ka viņi Dreimani «ņem par pilnu»?
Bet lai nu paliek jokdari un «lelles»! Daudz būtiskāk – kā pašvaldību un pilsētas attīstību nākotnē varētu ietekmēt Siltumtīklu nodošana nomā franču un lietuviešu kopuzņēmumam «Dalkia».
Topošie investori savu pieteikumu iesnieguši krievu valodā. Tas liecina vai nu par lielu steigu (dokumenta tulkošana ar notariālu apstiprinājumu izmaksātu pārdesmit latu), bet, kad runa – par miljoniem, tāda ir nevietā, vai arī par necieņu pret saviem nākamajiem partneriem. Vēl iespējams, ka iesniegtais pieteikums ir tīri formāls, tas ir, būtība tikusi «nokārtota» sarunās ar J.Kaminski.
«Dalkia» investīciju projekta pieteikumā, kas ietverts četrās «trūcīgās» mašīnraksta lapās un kas Domei nosūtīts pa faksu, ir daudz vispārīgu un visai nenoteiktu izteikumu, kuriem visai nosacīts sakars ar lietas būtību. Komentāra vērti ir tikai četri «principi», ko iespējamais investors piedāvā «situācijas stabilizēšanai» STU.
«Dalkia» izsaka vēlmi nomāt STU, visiem uzņēmuma darbiniekiem saglabājot darba vietas, tiesa, konkrēts nomas termiņš netiek minēts. Iespējamais nomātājs uzskata, ka ilgtermiņa parādu problēmu varētu risināt uz nomas maksas rēķina. Respektīvi, par uzņēmuma nomu «Dalkia» pašvaldībai nemaksā ne santīma, taču apņemas noteiktajā laikā atmaksāt Siltumtīklu kreditoru parādus. Ja runa būtu par visiem STU parādiem, pašvaldībai tas būtu zināms glābšanas riņķis. Taču piedāvājuma teksts – «ļšåäėąćąåģ šåųąņü ļšīįėåģó äīėćīāūõ īįś˙ēąņåėüńņā, ńā˙ēąķķūõ ń ļšīčēāåäåķķīé šåźīķńņšóźöåé ņåļėīāūõ ńåņåé*» – liecina, ka «Dalkia» apņemas «apsaimniekot» tikai daļu STU parādu. Pārējos vajadzēs segt no pašvaldības budžeta. Piemēram, ap četri miljoni latu «vērtais» parāds «Latvijas gāzei» nu nekādi nav saistāms ar siltumtīklu rekonstrukciju».
Savukārt «Dalkia» piedāvājums STU īstermiņa parādu problēmas risināšanai ir ietverts tik nesaprotamā formulējumā, ka to var uztvert kā vai nu ļoti daudznozīmīgu, vai arī attiecināt uz «Dalkia» konsultantu trūcīgajām krievu valodas zināšanām: «źšąņźīńšī÷ķūå ōčķąķńīāūå īįś˙ēąņåėüńņāą ōčķąķńčšóžņń˙ ÷åšåē ļīźóļźó źšąņźīńšī÷ķīćī čģółåńņāą**». Varbūt ar to būtu domāts tas, ka, sedzot STU īstermiņa parādus (kas varētu būt ap vienu miljonu latu lieli), «Dalkia» saņem tādus «īstermiņa» īpašumus, kā, piemēram, STU autoparku?.. Domājams, nevienam nav noslēpums, ka šādu «īstermiņa» īpašumu novērtēšanā paveras visplašākās manipulācijas iespējas.
Katrā ziņā šādas neskaidrības tik nopietnā darījumā liek šaubīties par abu pušu patiesu ieinteresētību «situācijas stabilizēšanā» Jelgavas Siltumtīklos (un kas ir daudz svarīgāk – pašvaldības finansu situācijas «stabilizēšanā», tas ir, glābšanā).
Būtisks aspekts firmas «Dalkia» piedāvājumā ir amortizācijas atskaitījumi. Nomātājs paredz, ka iznomātājs – pašvaldība – periodiski iesniedz rēķinus nomātājam, bet pēdējais tos neapmaksā (tie būtu kaut kādi fiktīvi rēķini?), un pēc kontrakta termiņa beigām pašvaldība savā bilancē pārņem «Dalkia» investīcijas. Respektīvi, ja amortizācijas atskaitījumi 15 gados būs, piemēram, pieci miljoni latu, bet «Dalkia» investīcijas – piecpadsmit miljonu, Dome būs parādā «Dalkia» 10 miljonu latu.
Iedzīvotājus, protams, visvairāk interesē, kādu tarifu politiku piedāvās iespējamais investors. «Dalkia» piedāvā savu tarifu formulu, kas būtiski atšķiras no LR likumdošanā noteiktās tarifu noteikšanas kārtības un spēkā esošās tarifu aprēķināšanas metodikas, kuru ilgstoši ir ignorējusi Jelgavas Dome. Pašvaldība nav tiesīga noslēgt līgumu, kurā tarifu aprēķināšanas pamatā būtu šāda formula.
Ir saprotama «Dalkia» vēlme sabalansēt tarifus ar inflācijas līmeni, valstī noteikto minimālo algu, gāzes cenu un ASV dolāra kursu. Tas uzņēmējam nodrošinātu minimālu risku un stabilu peļņu. Taču tarifs būtu pakļauts nepārtrauktām svārstībām, no kurām dažas (piemēram, minimālās algas paaugstināšana) patērētāji izjustu ļoti sāpīgi. Turklāt nav saprotams, no kurienes pagrābti skaitļi 0,115; 0,261; 0,521; 0,103… Acīmredzot no Lietuvas zilajām debesīm, jo nekāda pamatojuma tiem piedāvātajā projekta pieteikumā neatrast.
Ja līgums tiks slēgts pēc «tēzēm», kas iekļautas iesniegtajā projekta pieteikumā, tas būs pretrunā gan ar pašvaldības, gan arī Jelgavas iedzīvotāju interesēm. Iespējams, pastāv arī citas – atsevišķu deputātu – personīgās intereses. Bet to parādīs viņu balsojums.
—
* piedāvājam risināt problēmu ar parādsaistībām, kas saistītas ar īstenoto siltumtīklu rekonstrukciju.
** īstermiņa finansu saistības tiek finansētas, pērkot īstermiņa īpašumu.
—
«Dalkia» piedāvātā paraugformula siltumtarifa noteikšanai
P1 = P x [(0,521 (G1/G) +0,115 (S1/S) = 0,261 (I +I1/100) = 0,103 (CH1/CH)]
P1 – siltumenerģijas jaunā cena;
P – iepriekšējā siltumenerģijas cena;
G1 – gāzes cena dienā, kad notiek pārrēķins;
G – iepriekšējā gāzes cena;
S1 – valstī noteiktā minimālā darba alga (vai analogs rādītājs);
S – minimālā alga, kāda pastāvēja līdz pārrēķinam (vai analogs rādītājs);
I1 – oficiāli noteiktais inflācijas līmenis (vai analogs rādītājs),
līguma parakstīšanas dienā inflācijas līmenis tiek noteikts kā 0;
CH1 – ASV dolāra kurss attiecībā pret latu dienā, kad notiek pārrēķins (vai analoģisks rādītājs);
CH – iepriekšējais ASV dolāra kurss (vai analoģisks rādītājs – acīmredzot domāts kurss tajā dienā, kad veikts iepriekšējais pārrēķins).
