Maija sākumā tautas deju ansamblis “Diždancis” devās uz Albāniju, lai
starptautiskajā folkloras festivālā “Aulona Inter Folk Festival”
parādītu latviešu atraktīvākās tautas dejas, “Diždancim” raksturīgo
azartisko izpildījumu, tradicionālos tautas tērpus un, protams, iepazītu
Balkānu pussalas dienvidniecisko šarmu un dabas skaistumu.
Festivāls
norisinājās jau desmito reizi, ik gadu atklājot tūrisma sezonu otrajā
lielākajā Albānijas ostas pilsētā – Vļorā (Vlorë). Festivāla pilsētā
ieradāmies vēlā vakarā, kad bija jau satumsis un pilsētu izgaismoja vien
Adrijas jūras piekrastes kafejnīcu gaismas, tieši tāpēc nākamās dienas
rīta skats pa logu – gleznainie kalnu masīvi, tirkīzzilais jūras ūdens
un balto smilšu pludmale – raisīja patiesu sajūsmu un tapa skaidrs, ka
nedēļa Albānijā noteikti būs lieliska.
Festivālā piedalījās
dejotāji no Bulgārijas, Itālijas, Grieķijas, Slovākijas, Kosovas, Ķīnas,
kā arī mājinieki albāņi. Trīs festivāla gājienos un trīs koncertos ar
deju soļiem, tradicionālo instrumentu spēli, tērpiem dalībnieki paguva
atklāt savas valsts kultūru un temperamentu. Paspējām baudīt arī
pludmales priekus, ķert Albānijas siltos saules starus un piedalīties
izbraucienos pa kalnaino piekrastes pilsētu.
Jau festivāla laikā
ievērojām, ka vietējie iedzīvotāji lielākoties ir slaidi cilvēki, ko
sākām skaidrot ar albāņu ēšanas paradumiem, proti, katrā ēdienreizē mums
vispirms pasniedza svaigos salātus, tikai pēc tam galdā liekot kārtīgu
porciju ar gaļu un pavisam nedaudz kartupeļiem. Šķiet, ka albāņi zina
pareizās proporcijas, un droši vien šo albāņu virtuves iezīmi arī mums
derētu aizgūt. Albāņi ir ne vien slaidi, bet noteikti jāmin viņu
viesmīlība un sirsnība – kādā piekrastes āra kafejnīcā bārmenis,
ieraugot mūsu dejotājas smilšainās kājas, steidzās pēc ūdens pudeles,
lai ātrāk tās noskalotu! Neliels apjukumus, bet tomēr patīkams un gana
neparasts žests.
Pēc festivāla devāmies iepazīt citas Albānijas
pilsētas. Mūsu ceļojuma nākamais mērķis bija dienvidu ostas pilsēta
Sarande, no kuras rokas stiepiena attālumā atrodas Grieķijas sala Korfu.
Apmeklējām arī Sarandes tuvumā esošo antīkās pasaules kompleksu
Butrinti, kas iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Savukārt
Gjirokastra, kas arī iekļauta UNESCO sarakstā, apbūra ar vecpilsētām
raksturīgo šarmu – senas ēkas, mazas mājiņas un viesnīcas, kas greznotas
ar krāšņiem puķu podiem un ieskautas rožu stādījumos un ziedošos krūmu
puduros.
Izrādās, festivāla organizatori arī pēc festivāla nespēja
aizmirst mūsu skaistās meitenes, tāpēc Gjirokastras mājīgajā viesnīcā
tikām sagaidītas ar glāzi vīna.
Ceļojumu noslēdzām Tirānā – Albānijas galvaspilsētā, kura vēl aug un attīstās. Jāatzīst, ka Rīga attīstības ziņā ir pakāpusies vairākus soļus uz priekšu un tieši tāpēc ar piedzīvojumu un skaistu iespaidu bagāžu bija prieks atgriezties mājās.
Albānija ar kalnaino reljefu, gleznainajām piekrastes
pilsētiņām un zilajām pludmalēm noteikti ir apmeklēšanas vērta.
Pateicamies par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fondam.
Ieva Liepniece, “Diždanča” dejotāja
Foto: no kolektīva albuma
