Nokārtoti pēdējie eksāmeni, nodotas mācību grāmatas, un sācies izlaiduma drudzis – tā pāris frāzēs var raksturot šo nedēļu absolventu dzīvēs. Lūdzām viņus uz brīdi piestāt, padomāt un atcerēties nu jau aizgājušos skolas gadus, raksturot šī brīža emocijas un atcerēties labāko, ko viņi no aizvadītā mācību laika nekad neaizmirsīs.
Absolventi sapratuši, ka tikt galā ar problēmām un konfliktiem, realizēt idejas palīdzēja ne tikai spēks un iegūtās zināšanas, bet arī pacietība un mērķtiecība. Aiz muguras ir daudzi svarīgi eksāmeni, kas, pateicoties neatlaidībai, godam izturēti. Izaicinājumi, kas ir gaidāmi tuvākajā laikā, pārbaudīs gadu laikā skolas solā iegūtās zināšanas un, iespējams, norādīs uz pieļautajām kļūdām, kurām ir jāpievērš uzmanība, lai veiksmīgi turpinātu mācības un kāptu pa karjeras un, galu galā, dzīves kāpnēm. Patiesi, absolventu dzīve šajā laika periodā nav no vieglākajām, jo tik daudz ko vajag paspēt izdarīt.
Spēku un izturību visiem, kas šogad pievarējuši kādu dzīves posmu, un īpašs sveiciens un paldies absolventiem, kuri mīļi piekrita sniegt atbildes uz jautājumiem!
Ksenija Furmanova (Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 12. klase)
Manas spilgtākās atmiņas no skolas dzīves ir cilvēki, kurus satiku, iepazinu vai, tieši otrādi, – kuri palika kā neatminēts noslēpums, un notikumi. Vienmēr atcerēšos, kā kāds teica: “Sapņo un tici, ka viss piepildīsies! Jo visu, ko iedomājies, vari sasniegt!” Viens no stiprākajiem moto, kas ļāva sasniegt gan mazus, gan lielus sapņus un mērķus.
Vienmēr atcerēšos skolotāju pērles un viņu superīgos izteicienus. Skolā esmu sastapusies gan ar labo, gan ne tik labo, bez kā nevar iedomāties īstu dzīvi. Prieks, ka gan skolotāji, gan skolasbiedri man ir parādījuši, ka pasaulei nav gala un debesīm nav malas. Īstā dzīve ir plaša kā jūra un augsta kā debesis. Esmu bezgala laimīga par iespējām, sarunām, sirsnību, patiesību, skarbumu un mīlestību, draudzību, uzticību un kopā izdzīvotiem mirkļiem.
Klāvs Šteinburgs (Jelgavas Valsts ģimnāzijas 9.c klase)
– Kādas ir sajūtas, ka tūlīt beigsies skola – absolvēsi 9. klasi?
Priecājos, ka eksāmeni ir galā un rezultāti pārsvarā atbilst tam, kā esmu mācījies visus deviņus gadus. Protams, pietrūks draugu, bet jau 10. klasē viņus atkal satikšu.
– Ko tu plāno darīt nākamajā mācību gadā?
Ja tikšu m klasē, domāju vairāk pievērsties matemātikai un fizikai, lai krietni uzlabotu savas sekmes.
– Un kādas ieceres ir pēc vidusskolas?
Pēc vidusskolas domāju studēt inženierzinātnes.
– Kādas ir tavas mīļākās (interesantākās, spilgtākās) skolas laika atmiņas?
6. klasē tieši dienu pirms izlaiduma visa klase nobastojām angļu valodu. Sēdējām garderobē un spēlējām “Patiesība vai Risks”. Bet visa tā padarīšana kļuva biš par skaļu, tāpēc atnāca gan apkopēja, gan direktore, gan mūsu skolotāja. Vajadzēja rakstīt paskaidrojumu, mums pat draudēja, ka šī izgājiena dēļ paliksim uz otru gadu. Un pats “labākais” bija tas, ka mēs sākām rakstīt kaut ko tādu: “Es neaizgāju uz angļu valodu, jo man bija besis!”
Renārs Tukris (Jelgavas Valsts ģimnāzijas 9.b klase)
– Kādas ir sajūtas, ka tūlīt beigsies skola – pabeigsi 9. klasi?
Jūtos lieliski, jo palicis tikai viens eksāmens. Vēlos uzelpot un ar prieku doties vasarā.
– Ko plāno darīt nākamajā mācību gadā?
Domāju palikt Jelgavas Valsts ģimnāzijā un mācīties matemātikas un datoru klasē.
– Un kādas ieceres ir pēc vidusskolas?
Ceru iestāties LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē, jo mans tēvs ir tur studējis un visus šos gadus pašam bijusi liela interese par datoriem, to uzbūvi, iespējām.
– Kādas ir tavas mīļākās (interesantākās, spilgtākās) skolas laika atmiņas?
Visvairāk palikusi atmiņā ir mūsu klases pēdējā ekskursija uz Ventspili; noteikti paliks atmiņā akcija, kad pils pagalmā veidojām Latvijas valsts karogu Latvijas dzimšanas dienai.
Artūrs Pontaks (Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 9. klase)
Manas spilgtākās atmiņas ir foršās ekskursijas ar klasesbiedriem un jautri pavadītais laiks ar daudziem skolotājiem, iegūtās zināšanas un dalība sporta pasākumos, konkursos.
Laura Eva Furmanova (Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 9. soc klase)
– Kādas ir sajūtas, ka tūlīt beigsies skola – absolvēsi 9. klasi?
Ļoti savādas, tāda sajūta, ka tikko pieteicos uz 7. klasi. Nemaz nepamanīju, cik ātri trīs gadi paskrēja. Tūlīt jau izlaidums! Laiks skrien ļoti ātri! Kopumā traka sajūta.”
– Ko tu plāno darīt nākamajā mācību gadā?
Izdzīvot, jo, manuprāt, 10. klase nebūs viegla!
– Un kādi ir plāni pēc vidusskolas?
Man ir idejas, ko varētu darīt, bet nav 100% garantēts, ka to arī darīšu.
– Kādas ir tavas mīļākās (interesantākās, spilgtākās) skolas laika atmiņas?
Manas jaukākās atmiņas ir 7. klase, it īpaši, kā ar teātri iestudējām Imanta Ziedoņa “Krāsainās pasakas”. Tas bija mans pirmais lielais nopietnais uzvedums, ar kuru piedalījāmies festivālā Liepājā. Visas reizes, kad uzstājāmies ar “Krāsainajām pasakām”, ir manas mīļākās atmiņas.
Anastasija Bondareva (Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas absolvente)
Kaut arī Anastasijai vēl nav skaidrs, par ko mācīties un strādāt, nākotne viņu nebiedē. Strādāšana meitenei nav nekas jauns, arī augstskola nebiedē. “Viss ir izdarāms un apvienojams, ja tikai to pietiekami stipri vēlas.”
Pēdējā gada laikā klasesbiedru savstarpējās attiecības īpaši neesot mainījušās, jo klase jau no sākuma bijusi draudzīga. Viens no iemesliem ir kopīgās atmiņas, kas veidojušās gan ar sākumskolā iegūtajiem draugiem, gan arī jaunpienācējiem.
Visdziļāk sirsniņā Nastjai palicis notikums, kad klase sveica skolotāju dzimšanas dienā. Izcēlās viņu vīru koris, jo meitenes klasē ir tikai trīs. Pasakains šķitis arī žetonvakars, kurā kaut mazumiņu ieguldījuši it visi. Nav aizvadīta ne diena, kurā nebūtu noticis kāds jautrs atgadījums vai mīļbrīdis, tāpēc var droši sacīt, ka skolas gadi ir aizritējuši labi.
Nākamajiem vidusskolēniem Anastasija iesaka nebaidīties pamēģināt un neapstāties pie pirmās neveiksmes. Kļūdas vajag pārvērst par mācību. Uzdrošināties runāt, ja kaut kas šķiet nepareizi, nevis klusībā to paturēt pie sevis. Protams, arī izbaudīt šo interesanto pieturu, kad neesi ne bērns, ne pieaugušais. Arī novērtēt skolotājus un viņu darbu.
Elizabete Kima (Jelgavas Valsts ģimnāzijas 9. klase)
Patīkamākās atmiņas ir ar klasi kopā pavadītie brīži ekskursijās un pasākumos.
Andriana Laura Indriksone (Mārupes vidusskolas 12. klase)
– Kādas ir sajūtas, ka tūlīt pabeigsi 12. klasi?
Esmu apmulsusi – no vienas puses, ir prieks, ka aiz muguras ir tik liels dzīves posms, proti, divpadsmit mācību gadi, bet, no otras puses, esmu bēdīga, jo jāatvadās no cilvēkiem, ko vidusskolas laikā esmu ļoti iemīlējusi. Tagad katrs iesim savu ceļu, un es nezinu, kad atkal viņus satikšu, tāpēc, visticamāk, izlaidumā nobirs kāda asara, bet tas nebūt nenozīmē, ka neesmu sajūsmā atvērt jaunu nodaļu savā dzīvē.
– Kādi plāni tev ir nākotnei?
Pēc vidusskolas domāju iestāties LLU Ekonomikas fakultātē un studēt uzņēmējvadību. Tālākā nākotnē vēlētos atvērt savu uzņēmumu, precīzāk, pasākumu aģentūru. Ļoti ceru, ka mans sapnis par savu uzņēmumu piepildīsies, bet, ja nu kaut kas noies greizi, man ir rezerves plāns, kas noteikti nav sliktāks.
– Pastāsti labākās skolas gadu atmiņas!
Visas atmiņas man saistās tieši ar vidusskolu, ar šo klasi un šiem cilvēkiem. Līdz 9. klasei mācījos Spīdolas ģimnāzijā, bet mana mamma strādāja Mārupes vidusskolā, tāpēc nolēmu vidusskolas gadus aizvadīt tur. Sākumā visi likās sveši, bet galu galā mēs sadraudzējāmies, un tagad mums ir simtiem foršu atmiņu. Tomēr, ja jāizvēlas labākās, tad tas noteikti ir pārgājiens no Zvejniekciema uz Tūju 10. klasē, kad kopā nogājām nepilnus 23 kilometrus. Nonākot galā, visi bijām noguruši, bet priecīgi par paveikto. Šī diena mūs noteikti padarīja tik vienotus, cik bijām visus šos trīs gadus. Kā lielisku trīs gadu noslēgumu pēdējo kopīgo piedzīvojumu pirmdien atkal organizējām pārgājienu, kas bija tikpat superīgs un saliedējošs pasākums kā toreiz, pirms trīs gadiem. Ir labi atvadīties no skolas un klases ar pozitīvam atmiņām.
Sanita Višņauska (Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 12.i klase)
– Kādas ir sajūtas, kad tūlīt pabeigsi 12. klasi?
Jūtos lieliski, sajūta tāda, ka stāvu uz pirmā pakāpiena savā dzīvē, jo divpadsmit gadi ir aiz muguras. Ir saņemti tie svarīgie dokumenti, kas ļauj nu pašam būt savas dzīves noteicējam, izvēlēties, kur nākotnē mācīties, ko gribu darīt. Sajūtas ir tiešām, tiešām patīkamas, jo pielikts punkts vienam svarīgam posmam, tomēr jāatzīst, ka tas paskrēja ātrāk, nekā cerēts, bija pat brīži, kad gribējās nedaudz iepauzēt.
– Kādi plāni tev ir nākotnei?
Noteikti vēlos strādāt ar cilvēkiem. Iespējams, studēšu sabiedriskās attiecības. Varbūt darbošos pedagoģijas jomā, jo man patīk darbs ar bērniem, vasarās esmu strādājusi par audzinātāju, un tā bijusi lieliska pieredze.
– Pastāsti labākās skolas gadu atmiņas!
Man patikuši visi pasākumi, kur ar klasi esam piedalījušies, ekskursijas, kurās esam braukuši, balles, kuru rīkošanā esmu iesaistījusies, jo vairākus gadus darbojos skolas pašpārvaldē un, protams, visas interesantās mācību stundas. Mūsu klase atmiņā paliks jau ar to vien, ka kolektīvā palikām tikai trīs meitenes starp vairākiem puišiem. Šo skolu es neaizmirsīšu, jo tā man iemācījusi ļoti, ļoti daudz, ne tikai izglītības ziņā, bet arī dzīves gudrības, kas noderēs nākotnē. Kādus konkrētus notikumus, kas palikuši atmiņā, varēšu izstāstīt tikai pēc laika, kad vētra, kas šobrīd plosās manās domās, būs norimusi. Pēc gadiem, salidojumā satiekoties, ar klasesbiedriem noteikti atcerēsimies vidusskolas labākos brīžus, tad arī varēšu atbildēt uz šo jautājumu. Pagaidām paliksim pie tā, ka šis skrējiens divpadsmit gadu garumā ir vienas lieliskas atmiņas.
Jānis Grāvītis (Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 12. klase)
– Kādas ir sajūtas, ka tūlīt pabeigsi 12. klasi?
Interesantas, jo saprotu, ka bērnība ir beigusies un jāsāk pašam pieņemt lēmumus un rūpēties par sevi. Beidzot 9. klasi, likās, ka vēl ir daudz laika, bet tikai tagad saprotu, ka tie trīs gadi paskrēja vēja spārniem.
– Kādi plāni tev ir nākotnei?
Ko darīt pēc vidusskolas, vēl pašam nav līdz galam skaidrs, jo ir tik daudz profesiju, kas liekas sirdij tuvas, bet ceru, ka pieņemšu pareizo lēmumu, kas nebūs jānožēlo.
– Pastāsti labākās skolas gadu atmiņas!
Tā noteikti ir un paliks manis atjaunotais Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas radio, kas atkal ieskanējās skolas gaiteņos, tieši pateicoties manai apņēmībai. Tas nebija viegli, bet man izdevās, un ceru, ka skolā gadu no gada būs jaunieši, kas neļaus radio atkal apklust un arvien ieviesīs kādus jauninājumus, kas padarīs skolas radio tikai foršāku.
Anna Kosinkina (Dobeles Valsts ģimnāzija)
Atmiņā ir palikusi skolas organizētā modes skate. Pasākuma tēma bija multfilmu varoņi. Mūsu klase izlēma pārģērbties par minjoniem. Iegādājāmies dzeltenos polietilēna maisiņus un ietērpāmies dzeltenās drēbēs. Dažiem bija paštaisīti rotājumi, piemēram, brilles. Pirms pasākuma kopīgi fotografējāmies, bet pēc tam demonstrējām klases tērpus, kā arī dejojām mūsu un klases audzinātājas iecienītu deju. Šī diena bija ļoti jautra, un droši varu teikt, ka modes skate bija izdevusies. Ceru, ka arī turpmāk netrūks jautru pasākumu, kuros piedalīties ar jauno klasi!
Beāte Misiņa (Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 9.b klase)
Beātes sapnis ir kļūt par aktrisi, tādēļ viņa vēlas uzsākt studijas Latvijas Kultūras akadēmijā. Tomēr cerība iestāties ir maza, tāpēc Beātei ir rezerves plāns – mācīties par klientu apkalpošanas speciālisti.
Bet pirms nepieciešams pabeigt skolu. Pēdējais pamatskolas gads ir aizritējis koši – pēc piedalīšanās dažādos pasākumos un jautrām klases ekskursijām klasebiedru savstarpējās attiecības ir uzlabojušās. Pusaudžus īpaši satuvinājis ir Jelgavas Pilsētas svētku gājiens un ekskursija uz Gaismas pili.
Kā stāsta Beāte, eksāmenu laiks ir vissatraucošākais un baisākais, jo skolotājas biedē ar lielu informācijas daudzumu un stāstiem par sarežģītiem uzdevumiem. Uzzinot, ka rezultāti tiks paziņoti trīs dienas pēc eksāmena, situācija neesot uzlabojusies. Tomēr ar klasesbiedru novēlēto veiksmi eksāmeni pārvarēti, un Beate ir gatava spert soli vidusskolas virzienā.
Lai pēdējais pamatskolas gads aizritētu tikpat labi arī citiem, Beāte iesaka vairāk pavadīt laiku kopā ar klasesbiedriem un draugiem, censties viņus iepazīt un tik daudz nestrīdēties, radīt vairāk kopīgu atmiņu. Vajag uzdrošināties darīt kaut ko ārpus komforta zonas.
Kristiāna Kadrija Sīle (Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas absolvente)
Kristiāna Kadrija vidusskolu beidza 2017. gadā un nu ir gandrīz pabeigusi pirmo mācību gadu Latvijas Universitātē. Sākumā sajūtas bijušas baisas, jo galvā valdīja apjukums, tāpēc viņa pieteicās mentoru programmai, kurā students, kurš pabeidzis vismaz pirmo kursu, ir apņēmies palīdzēt to izdarīt arī pirmkursniekiem, tos konsultējot vai veicot citas darbības, kas veicina jaunāko studentu iejušanos augstskolā. Diemžēl mentoru Kristiānai atrada tikai trīs mēnešus pēc studiju uzsākšanas, tāpēc tas vairs nebija vajadzīgs.
Viņasprāt, galvenais pieaugušo dzīvē ir censties tikt galā, un tad viss būs labi.
Pēdējā mācību gadā Kristiāna pamanīja, ka klase kļuva saliedētāka, naidīgums vairs nebija tik jūtams. Pēc skolas daļa klasesbiedru sarīkoja “atkalredzēšanos”, kurā varēja just draugu sirsnību. Studente gan atzīst, ka 12. klasē viņa kļuva vienaldzīgāka, jo domāja, ka nekur nestudēšot. Galvenais bija nokārtot eksāmenus un uzturēt neitrālas attiecības ar klasesbiedriem.
Kristiānas ieteikums gan vidusskolas, gan pamatskolas uzsācējiem – labāk atlikt kādu tikšanos ar draugiem un pamācīties eksāmenam, lai lielajā dienā būtu pārliecība pašam par sevi. Tad uztraukumam nebūs pamata.
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 9.b klases skolēni
Linda Brande
Kad sāku mācīties 9. klasē, domāju, ka būs sarežģīti aprast ar jaunajiem klasesbiedriem. Bet – nē, man bija un vēl joprojām ir prieks, ka man ir tik atsaucīgi klasesbiedri, uz kuriem vienmēr var paļauties, turklāt ar viņiem vienmēr būs jautri. Pirms eksāmeniem cītīgi turējāmies kopā un izpalīdzējām cits citam. Tam visam beigās var likt tādu labu teicienu, kas izsaka mūsu klases būtību: ”Viens par visiem, visi par vienu.”
Riečela Kaudze
“Lielā balva” – tas tiešām ir liels pasākums, kurā diemžēl es piedalījos tikai 7. klasē, bet mūsu klase gan bija malači un startēja visus gadus. Man tas palicis atmiņā visvairāk, jo togad tikko sāku dzīvot Jelgavā un mācīties šajā skolā. Atceros, ka bija bail, jo jāpārstāv visa skola un mums pietrūka vienas meitenes, bet beigās viss atrisinājās. Par to paldies sporta skolotājai un mūsu vienotībai! Protams, ar klasi bijuši vēl citi piedzīvojumi, bet “Lielajā balvā” mēs visvairāk parādījām savu saliedētību.
Adrians Bulkovskis
Visspilgtākās un jautrākās atmiņas ir no klases ekskursijas uz Igauniju. Bijām vairākās pilsētas un apmeklējām Igaunijas galvaspilsētas svētkus. Satikām Igaunijas prezidentu, un mums pat bija tas gods ar viņu aprunāties un pastāstīt, no kurienes esam. Apmeklējām arī muzejus, un mums līdzi kādu laiku bija gids, kas brīnumainā kārtā nelikās garlaicīgi. Kā jau visos braucienos ar autobusu – mājupceļš bija jautrs.
