Pūtēju orķestris “Zelmeri Pro” nosūtījuši
kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) iesniegumu, kurā
pieprasa anulēt XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju
svētku orķestru Lielās balvas izcīņas konkursa rezultātus,
aģentūru LETA informēja kolektīva pārstāvis Jānis Kurpnieks.
Savu pieprasījumu kolektīva pārstāvji Indris Egle,
Kurpnieks un Tomass Kokamegi argumentē ar konkursa uzvarētāju –
Latvijas Universitātes (LU) pūtēju orķestra –
repertuāra garumu, kas neatbilda konkursa nolikumam. Repertuārs
nedrīkstēja būt īsāks par 25 minūtēm, taču, pēc iesnieguma
autoru aprēķiniem, LU pūtēju orķestris spēlēja 24 minūtes un
10 sekundes.
“(..) Internetā pieejamie resursi vēsta, ka
programmā iekļautais Rolfa Rudina skaņdarbs “Out of Nowhere”
ir ne garāks par 14 minūtēm un 23 sekundēm. Tā kā Sergeja
Austra Universa skaņdarba fantāzija “Latviešu strēlnieks”
garums ir no 9 līdz 9.30 minūtēm, saskaitot šo abu darbu
hronometrāžu, programmas garums nesasniedz 25–30
minūtes. Lai nodrošinātu konkursa nolikumam atbilstošu programmas
garumu, visi V grupas orķestri, izņemot LU Pūtēju orķestri,
veidoja savas programmas no trim skaņdarbiem –
divi izvēles un viens obligātais skaņdarbs,” vēstulē pauž
“Zelmeri Pro” pārstāvji.
“Zelmeri Pro” vadību neapmierina arī LU
Pūtēju orķestra izvēles skaņdarba “Out of Nowhere”
grūtības pakāpe, kas neatbilstot obligātā skaņdarba –
fantāzijas “Latviešu strēlnieks” –
grūtības pakāpei. Šāds izvēles skaņdarbu līdzvērtīga
grūtības pakāpe kā nosacījums tika pieprasīts konkursa
nolikumā.
Pēc Kurpnieka, Egles un Kokamegi domām, obligātā
skaņdarba vērtēšana noritējusi nekorekti, jo tā autors vēstulei
konkursa rīkotājiem un dalībniekiem norādījis par iespēju
diriģentiem pašiem interpretēt kompozīcijas stilu, tempu,
dinamisko kontrastu, ritma precizitāti, frāzējumu un artikulāciju,
taču žūrija šos kritērijus vērtējusi ļoti strikti.
Tāpat kolektīva pārstāvji uzskata, ka Latvijas
Nacionālā kultūras centra (LNKC) pūtēju nozares ekspertei
Astrīdai Ķēniņai konkursā bija interešu konflikts, jo viņa
esot LU pūtēju orķestra producente.
Līdzās prasībai anulēt konkursa rezultātus vēstules
autori arī pieprasa diskvalificēt LU pūtēju orķestri par
konkursa nolikuma pārkāpšanu un noteikt tam aizliegumu piedalīties
nākamo Dziesmu svētku konkursā, izsludināt jaunu Lielās balvas
izcīņas konkursu svētku laikā 2. vai 3. jūlijā, atstādināt LU
pūtēju orķestra diriģentu Jāni Puriņu no virsdiriģenta un
novadu Dižkoncerta diriģenta amata, atstādināt no LNKC ekspertes
amata Ķēniņu, izvērtēt interešu konfliktu konkursa žūrijā,
kā arī pārbaudīt, vai visi žūrijas locekļi tika iepazīstināti
ar komponista Universa ieteikumiem un komentāriem par sava skaņdarba
izpildījumu.
Melbārdes padomniece Ginta Bormane aģentūrai LETA
apstiprināja, ka Kultūras ministrija šādu iesniegumu ir saņēmusi,
taču vēl nevar sniegt komentārus, jo to vēl izvērtē eksperti.
Līdzīgu komentāru aģentūrai LETA sniedza LNKC vadītāja Signe
Pujāte, apgalvojot, ka iesniegums tika saņemts ceturtdien, un tas
nodots tālākai izvērtēšanai. Pēcāk atbilde iesnieguma autoriem
tiks sniegta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
Kā ziņots, Latvijas pūtēju orķestru konkursā
Dziesmu svētku Lielo balvu saņēma Latvijas LU pūtēju orķestris,
kuru diriģē Jānis Puriņš un Jānis Kaģis, aģentūru LETA
informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku
sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Latvijas pūtēju orķestru konkursā sacentās 25
labākie pūtēju orķestri no visas valsts. Orķestru sniegumu
vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija Guntis
Kumačevs, Andris Vecumnieks, Timo Kotilainens no Somijas, Daiņus
Pavilonis no Lietuvas un Andreja Šolara no Slovēnijas. Kolektīvi
sacentās trīs grūtības pakāpēs –
piektajā, ceturtajā un trešajā.
Vasiļjeva informēja, ka piektajā grupā par
uzvarētāju tika atzīts Latvijas Zemessardzes orķestris, kuru
diriģē Andis Karelis, un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas
vidusskolas pūtēju orķestris ar diriģentiem Jāni Reteno un Andi
Kareli.
Ceturtajā grupā pirmo vietu ieguva Balvu kultūras un
atpūtas centra pūtēju orķestris “Balvi” ar diriģentu
Egonu Salmani un Madonas pūtēju orķestris, kuru diriģē Andrejs
Cepītis.
Savukārt trešajā grupā par labākajiem tika atzīti
Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris ar diriģentu Donatu
Veikšānu, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pūtēju
orķestris, kuru diriģē Aivars Radziņš, kā arī Rūjienas
kultūras nama pūtēju orķestris “Tālavas taurētājs”
ar diriģentu Gvido Brenčevu.
Pūtēju orķestru sniegumu XXVI Vispārējos latviešu
Dziesmu un XVI Deju svētkos varēs dzirdēt pūtēju orķestru
latviešu mūzikas koncertā 3. jūlijā, koncertos Rīgas dievnamos
4. jūlijā un pūtēju orķestru Dižkoncertā 6. jūlijā.
Šī nav pirmā reize, kad pūtēju orķestris “Zelmeri
Pro” pauž neapmierinātību ar Dziesmu svētku organizatoru
lēmumiem. Jau iepriekš ziņots, ka Kurpnieks un Kokamegi pagājušā
gada novembrī kopā ar vēl septiņiem pūtēju nozares pārstāvjiem
vēstulē pauda bažas par svētku norises apdraudējumu sliktās
plānošanas dēļ.
Vēstulē tika skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī
orķestru vadītāji pie svētku rīkotājiem pirmo reizi vērsās
saistībā ar to, ka par virsdiriģentiem netiek virzīti, viņuprāt,
izcilākie diriģenti, bet svētku starplaikā pastāvošā
virsdiriģentu institūcija ir formāla un tās lietderība –
apšaubāma. Tāpat iepriekšējā vēstulē tika pausta nostāja, ka
amatieru orķestru nozarei nav izstrādāta attīstības stratēģija
un repertuāra skaņdarbi tiekot iepirkti bezmērķīgi.
Līdzās bažām par nepietiekamu laiku sagatavoties
pēdējām nozares skatēm vēstules noslēgumā tās autori svētku
rīkotājiem pieprasīja ieviest virsdiriģentu ievēlēšanas
procesu, no svētku repertuāra izņemt pēdējā brīdī iekļautās
kompozīcijas, kā arī pūtēju orķestru fināla skati rīkot
svētku nedēļā, nevis 2. jūnijā.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki,
kas šoreiz notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, Rīgu
pieskandinās no 30. jūnija līdz 8. jūlijam.
Foto: no orķestra albuma
