Skats uz nākotni no 1951. gada
Divpadsmit tūkstošus gadu Galaktikas impērija ir neierobežoti valdījusi pār Visuma pasauli. Tagad tā mirst, un vienīgi Hari Seldons, revolucionārās psihovēstures zinātnes radītājs, spēj ieskatīties nākotnē – drūmā tumsības, barbarisma un karu laikmetā, kas turpināsies trīsdesmit tūkstošus gadu. Lai saglabātu uzkrātās zināšanas un glābtu cilvēci, Seldons sapulcina ap sevi Impērijas gaišākos prātus – gan zinātniekus, gan pētniekus – un aizved tos uz nemīlīgu planētu pašā Galaktikas malā, lai radītu cerības bāku nākamajām paaudzēm. Šo svētnīcu viņš nosauc par Fondu.
Taču drīz plaukstošo Fondu apdraud savtīgi karavadoņi, kas uznirst norietošās Impērijas atplūdu vilnī. Cilvēces pēdējā cerība sastopas ar smagu izvēli: padoties barbariem un ļaut sevi apspiest vai stāties tiem pretī un iet bojā. Tāds ir grāmatas “Fonds” pamatsižets.
Romānu sērija “Fonds” un tās tāda paša nosaukuma pirmā grāmata ir slavenā zinātniskās fantastikas autora un bioķīmijas profesora Aizeka Azimova visievērojamākais darbs, kurš kopš pirmpublikācijas 1951. gadā piedzīvojis neskaitāmus atkārtotus izdevumus, tulkojumus gandrīz visās pasaules valodās, ietekmējis simtiem rakstnieku daiļradi un ieguvis prestižo Hugo balvu nominācijā “Visu laiku labākā fantastikas romānu sērija”. Jāatzīst, ka biju visai pārsteigta, ka romāns sarakstīts tik sen. Tas, protams, mūsdienās šīs grāmatas lasīšanu padara vēl interesantāku, jo ir diezgan aizraujoši sekot līdzi, ko gan nākotnē paredzēja tolaik, kad vēl nebija ne nojausmas par mobilajiem telefoniem un internetu.
A.Azimovs dzimis kā Izāks Ozimovs 1920. gada 2. janvārī, tiesa, figurē versija, ka viņš dzimis kādus gadus agrāk, bet māte šo datumu izmainījusi. Rakstnieks miris 1992. gadā no AIDS komplikācijām. Viņš inficēts ar HIV sirds operācijas laikā 80. gados.
Interesanti, ka 1964. gadā A.Azimovs žurnālā “The New York Times” publicējis rakstu par to, kāda būs pasaule piecdesmit gadu vēlāk – 2014. gadā. Piemēram, 1964. gadā viņš paredzējis, ka, sazinoties pa telefonu, mēs varēsim ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt sarunu biedru, ekrānu varēsim izmantot, lai apskatītu dokumentus, fotogrāfijas un lasītu grāmatu fragmentus. Viņš jau tolaik bijis pārliecināts, ka, pateicoties orbitālajiem pavadoņiem, mēs cits citam “pa tiešo” varēsim zvanīt no vienas planētas vietas uz otru.
A.Azimovs paredzējis, ka 2014. gadā būs miniatūras skaitļojamās mašīnas, kas kalpos kā robotu smadzenes, televizoriem būs pa visu sienu izstiepts ekrāns, mājās ieviesīs klimata regulēšanas sistēmas, bet internetu, kā uzsver eksperti, pat tik tālredzīgs cilvēks kā A.Azimovs nebija paredzējis. Starp citu, to var pamanīt arī šajā grāmatā, kad tehnoloģiju pieblīvētajā stāstā viens no galvenajiem varoņiem kādā brīdī lasa avīzi.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
