Sakarā ar ieilgušo sausumu Jelgavas novada ārkārtas domes sēdē pieņemta prasība valdībai izsludināt Jelgavas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Lai risinātu šo problēmu, dome pieprasa Zemkopības ministrijai izstrādāt mehānismus lauksaimniekiem nodarīto zaudējumu kompensēšanai, tostarp rast iespēju noteikt atvieglotus nosacījumus platību maksājumu izmaksai, kā arī atcelt dīzeļdegvielai akcīzes nodokli.
Vilcē govis baroja ar Ukrainas salmiem
Šādu ārkārtas domes lēmumu rosinājuši vairāki pazīstami lauksaimnieki, kuri 20. jūnijā Jelgavas novada domē iesniegtajā vēstulē raksta, ka nepieredzētais sausums izraisījis bažas, ka graudaugu raža šogad varētu būt pat uz pusi mazāka. Arī lopbarība nav sagādāta pietiekamā daudzumā. “Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem var būt problēmas nokārtot kredītsaistības,” teikts iesniegumā. Dokumentu parakstījuši zemnieku saimniecības “Jaunupenieki” īpašnieks Andris Apsītis, zemnieku saimniecības “Valneri” īpašnieks Juris Lavenieks, agrofirmas “Lielvircava” vadītājs Uldis Antīpins, zemnieku saimniecības “Gaitas” īpašnieks Jānis Caune u.c. Zemnieku iesniegumā ir arī prasība samazināt nekustamā īpašuma nodokli, kā arī atcelt OIK maksājumu patērētajai elektrībai. Lauksaimnieki cer, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana atvieglotu viņu sarunas ar bankām, kuru dotie aizdevumi nav nesuši cerēto labumu.
Viens no domes ārkārtas sēdes lēmuma rosinātājiem lauksaimnieks un Jelgavas novada domes deputāts J.Lavenieks teic, ka tāds sausums pēdējā laikā nav pieredzēts. “Pirms dažiem gadiem laukiem lielu skādi nodarīja kailsals. Toreiz veiksmīgi izgājām no situācijas, pavasarī pārsējot laukus. Tagad krīze var būt smagāka. Mēs nezinām, cik nokulsim. Varbūt pat uz pusi mazāk,” spriež J.Lavenieks. Viņš uzskata, ka Ministru kabinetam vajadzētu būt zināmai kārtībai jeb “formulai”, kad jāizsludina ārkārtas stāvoklis. Būtu jāņem vērā gan nokrišņu daudzums, gan gaisa temperatūra.
Viņš atceras, ka 1983. gadā bija tāds sausums, ka no Vilces kopsaimniecības darbinieki un tehnika sūtīti uz Ukrainu, lai tur presētu salmus, ko vest mājās un barot lopiem. Pēc J.Lavenieka domām, arī tagadējā situācija prasa neordinārus risinājumus.
Trauksmi ceļ arī citi
Glūdas pagasta zemnieku saimniecības “Putriņas” saimnieks Jānis Veidliņš teic, ka 210 galvu lielais ganāmpulks ir paēdis. Lopbarību sagādāt ir grūtāk, tādēļ tiek izbarota divus gadus glabāta skābbarība, kas bija pietaupīta kādam negadījumam. Iestājoties sausumam, piena izslaukums “Putriņās” krities apmēram par 30 procentiem. “Sēto zālāju pirmais pļāvums bija divas nedēļas agrāk un tāds kā parasti. Taču atāls neaug. Pļaujam sienu upes pļavās,” teic J.Veidliņš. Kredītsaistības saimniecība pilda normāli. Uzņēmējs piebilst, ka jebkura bankas nosacījumu pārskatīšana saimniecībai tomēr rada papildu izdevumus. “Ceram, ka Jāņos, kā sola meteorologi, tomēr sāks līt,” tā “Putriņu” saimnieks.
Trauksmi par sausumu paudušas vairākas Kurzemes un Vidzemes pašvaldības, tostarp Tukuma novada dome. Arī ietekmīgā nevalstiskā organizācija Zemnieku saeima nosūtījusi vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības un Finanšu ministrijām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu, kurā izteikts lūgums izsludināt ārkārtas stāvokli.
“Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa, tādējādi lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši,” teikts Zemnieku saeimas paziņojumā. Lielākās bažas zemniekiem ir par vasarāju sējumiem, ziemāji pagaidām sausumu pārcietuši pieņemami.
Sausajos laika apstākļos ir audzis pieprasījums pēc vasarāju sējumu apdrošināšanas pret sausumu, taču tādu pakalpojumu apdrošinātāji varētu piedāvāt tikai tad, ja valsts nāks klajā ar šādu iniciatīvu, aģentūrai LETA pēc Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ikmēneša sēdes skaidrojis lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” pārstāvis Andis Lillais.
Viņš piebilst, ka patlaban lauksaimniecības sējumus Latvijā var apdrošināt pret četriem riskiem – krusu, lietusgāzēm, vētru un nelabvēlīgu ziemošanu, bet pret sausumu tas pagaidām nav iespējams. Tiesa gan, tā kā sausums ir dabas apstākļu radīts risks tāpat kā lietavas, kuru lauksaimnieks nevar ietekmēt, vasarāju sējumu apdrošināšana pret sausumu būtu iespējama. Šāds pakalpojums vēl nav pieejams, jo iepriekšējos gadus Latvijā nebija tik lielas problēmas ar sausumu, taču patlaban pieprasījums pēc tā audzis.
Dabas kataklizmu rezultātā nodarīto zaudējumu segšana no valsts budžeta nav labākais ceļš, kā ieguldīt naudu, komentējot iespējamo palīdzību lauksaimniekiem saistībā ar ilgstošo sausumu pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) gan sacījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
“Katram saimniekam jārīkojas ar savu īpašumu atbildīgi, un apdrošināšana ir atbildīga rīcība. Cilvēki apdrošina dzīvības, ēkas, automašīnas, tādēļ apdrošināt sējumus un lauksaimniecības zemes būtu pareizas darbības virziens. Par to ir jādiskutē, kādas tās ir izmaksas, un gala lēmums jāpieņem valdībai,” uzskata Valsts prezidents.
A.Lillais skaidro, ka patlaban apdrošinātāji Latvijā apsver ieviest iespēju apdrošināties pret sausumu, tostarp uzsāktas pārrunas ar Zemkopības ministriju, lai valsts šī pakalpojuma piedāvājumā nāk talkā apdrošinātājiem kā partneris, pārapdrošinātājs. “Ja būs valsts iniciatīva, šādu produktu – apdrošināšanu pret sausumu – var izveidot, pretējā gadījumā ģenerētie zaudējumi apmēri ir ļoti lieli un apdrošinātājs tāpat nevarēs savu risku pārapdrošināt, ja maksimālie iespējamie zaudējumi būs ļoti lieli,” sacīja A.Lillais, piebilstot, ka šāds apdrošināšanas pakalpojums arī citās valstīs nedarbojas bez valsts atbalsta, jo apdrošinātājs nevar uzņemties tik augstu risku, kāds sagaidāms.
