Mairas Žideles tēvs izlasījis kāda amerikāņu autora romānu, kura galvenā varone ar šādu pašu vārdu bijuši strādīga, bet neglīta, un izlēmis – labāk, lai meita ir čakla nekā skaista.
Mairas Žideles tēvs izlasījis kāda amerikāņu autora romānu, kura galvenā varone ar šādu pašu vārdu bijuši strādīga, bet neglīta, un izlēmis – labāk, lai meita ir čakla nekā skaista.
Tagad pati Maira smejoties atzīst, ka sev nešķietot nedz pārāk čakla, nedz arī neglīta. Viņa dzimusi un augusi Jelgavā, bet vēlāk ieprecējusies Rīgā, kur pavadīti astoņi gadi. Pēc tiem atgriežoties dzimtajā pilsētā, šķitis, ka tā ir tikai tāds paliels miests. Turklāt pēc tam Maira pārcēlusies uz dzīvi piepilsētā. Pašlaik Maira ir pārliecināta, ka pilsētā viņa vairs negribētu dzīvot.
Vārdadienas gaviļniecei īpaši patīk, ja dāvina ziedus, bet tas nenotiekot īpaši bieži. Iespējams tāpēc, ka Mairai pieder ziedu tirdzniecības vietas un paziņas un draugi, visticamāk, nodomā – viņai ziedu pietiek.
– Mīļākās puķes gan man grūti nosaukt. Ļoti patīk rozes, bet tāpat arī katram gadalaikam raksturīgie ziedi – maijpuķītes pavasarī, dālijas un asteres rudenī. Man liktos jocīgi pavasarī cilvēkiem nest mārtiņrozes, kaut arī pašlaik tās nopērkamas visu gadu, – stāsta Maira.
Lielākā dienas daļa vārdadienas gaviļniecei paiet strādājot, tāpēc nekādām īpašām izklaidēm vaļas neesot, tikai gribētos vairāk palasīt grāmatas.
Par savas vārdadienas svinībām Maira saka:
– Dažreiz ir vairāk, citreiz mazāk viesu, bet parasti tās izdodas jaukas. Līgo vakars un Jāņu diena tad paliek otrajā plānā.
