Kurš vislabāk pasargās savus bērnus, ja ne paši vecāki!
Ikvienam no mums šķiet pašsaprotami, ja bērni automašīnā brauc
piesprādzējušies, bet mazākie bērni tiek pārvadāti īpašos
un, kas jo īpaši svarīgi, pareizi novietotos sēdeklīšos. Kā
rāda apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic
Insurance Company” (turpmāk –
BTA) maijā veiktās klientu aptaujas dati, nepieciešamību
automašīnā piesprādzēt savu bērnu uzsver absolūts vairākums
jeb 98 procenti aptaujāto mazuļu vecāku. Tomēr izrādās, ka 12 procentu aptaujāto to mēdz nedarīt.
Apdrošināšanas sabiedrība BTA un mediķi uzsver: brauciena laikā
nepiesprādzēties pašiem ir ļoti bīstami, bet nepiesprādzēt
savus bērnus –
tā ir akla vieglprātība un likteņa izaicināšana, tādēļ šis
netikums no savas ikdienas ir jāizskauž pilnībā.
Iemesli, kāpēc vecāki savu atvasi automašīnā mēdz
nepiesprādzēt, ir dažādi. Aptaujas dati liecina, ka astoņi
procenti no vecākiem nepiesprādzē bērnus gadījumā, ja gaidāmais
brauciens ir īss. Tomēr četri procenti aptaujāto norāda, ka
nepiesprādzē, ja bērns ir ar kaut ko neapmierināts vai kašķīgs.
Aptaujas rezultāti uzrāda vēl kādu būtisku punktu: lai arī
kopumā teju visi vecāki piekrīt, ka bērni ir jāpiesprādzē,
tomēr 13,7 procenti atzinuši, ka viņu automašīnā mazuļu
pārvadāšanai paredzētā sēdeklīša nemaz nav. Tāpat arī četri
procenti respondentu norādījuši, ka brauciena laikā pārvadā
savas atvases tāpat, nevis īpaši paredzētā bērnu sēdeklītī.
Kā norāda eksperti, šādas atziņas ir viela pārdomām un
apliecina būtiskus trūkumus vecāku zināšanās par patiesi drošas
braukšanas prasmēm un paradumiem.
“Lai arī kopumā aptaujā vērojamais viedoklis, zināšanas,
prasmes un rīcība ikdienā vērtējama pozitīvi, tomēr atsevišķās
pozīcijās redzam tos cilvēkus, kuri vieglprātīgi attiecas pret
savu bērnu drošību. “Nekas taču nenotiks”, “mums
tālu nav jābrauc” un “es zinu, kā jābrauc, jo esmu labs
autovadītājs” –
šīs ir bieži dzirdētas frāzes, taču tieši šāda attieksme var
novest un noved pie ļoti sāpīga rezultāta. Vairumā gadījumu,
kad ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši bērni, iemesls ir
tieši bērnu sēdeklīša nelietošana vai nepareiza lietošana, kā
arī bērna nepiesprādzēšana. Mazākas vai lielākas traumas ceļu
satiksmes negadījumos redzam bieži, taču ir milzīga starpība
traumu smaguma pakāpē, proti, kad cilvēks ir vai nav bijis
piesprādzējies. Savā praksē uzskatām, ka arī mums ir jābūt
līdzatbildīgiem, tādēļ arvien lielāku uzmanību pievēršam
dažādiem drošības aspektiem un par to palīdzam izglītoties
klientiem. Kopumā sabiedrības izpratne un attieksme šajā
jautājumā ir uzlabojusies, taču nekad nav par lieku atgādināt
par drošību,” komentē BTA Apdrošināšanas atlīdzību
departamenta direktors Kārlis Liepiņš.
Zīmīgi, ka pilnīgi visi aptaujātie it kā zina –
neatkarīgi no vecuma, brauciena laikā bērni vienmēr ir
jāpiesprādzē. Tomēr jautāti, cik gadu vecu bērnu var pārvadāt
nepiesprādzētu, dažu vecāku atbildēs atklājas patiesība par
nezināšanu: seši procenti respondentu norādīja, ka prasība
vairs nav obligāta, ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, bet vēl
divi procenti –
no 16 gadu vecuma. Latvijas likumdošana nosaka, ka tie bērni, kas
nav sasnieguši 1,5 metra garumu, ir obligāti jāpārvadā
atbilstoši vecumam piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz speciāli
paredzēta paliktņa.
To, cik ļoti liela un bieži vien pat dzīvību izšķiroša nozīme
ir būt piesprādzētam brauciena laikā, uzsver Paula Stradiņa
Klīniskā universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra
vadītāja Anita Kalēja: “Lai cik gadu būtu cilvēkam, drošība
ir svarīga jebkurā vecumā. Jebkurš Paula Stradiņa Klīniskās
universitātes slimnīcas ārsts parakstītos zem apgalvojuma, ka
piesprādzēšanās automašīnā ir absolūti un neapstrīdami
nepieciešama. Mūsu Neatliekamās medicīnas centra darbinieki savā
darbā ir pieredzējuši arī tādas traumas, kuras autoavārijā
radījušas drošības jostas – nobrāzumi, reizēm arī atslēgas
kaula lūzumi. Taču šādas traumas ir neizmērojami vieglākas par
tām, kādas gūst situācijās, ja cilvēks sēdies automašīnā
nepiesprādzējies.”
Būtiski ir mainīt cilvēku domāšanas veidu un izpratni, kas ir
vieglprātīgas attieksmes pamatā. Kā vienu no lielākajām
problēmām K.Liepiņš min faktu, ka vecāki arvien mazāk piedomā
par bērnu drošību brauciena laikā, bērnam kļūstot vecākam.
“Bērniem savi vecāki ir tie, no kuriem viņu izpratnē ir
jāņem pareizais piemērs. Diemžēl, vērojot vecāku rīcību un
attieksmi, ir liela varbūtība, ka arī viņi paši nākotnē
rīkosies līdzīgi. Tādēļ ir svarīgi bērniem jau no mazotnes
rādīt un mācīt drošas un pareizas braukšanas paradumus. Tātad,
tiklīdz iekāpjam automašīnā, pirmā darbība ir –
piesprādzēties. Un nekad neaizmirsīsim to, ka automašīnā ir
jābūt piesprādzētiem visiem braucējiem, arī tiem, kuri sēž
aizmugurējā sēdeklī,” atgādina BTA Apdrošināšanas
atlīdzību departamenta direktors.
Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance
Company” ir viena no vadošajām apdrošināšanas sabiedrībām
Baltijā, kas piedāvā plašāko nedzīvības apdrošināšanas
pakalpojumu klāstu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Foto: braucamdrosi.lv
