Jelgavas novada pašvaldība saņēmusi atbildi no Valsts policijas, kurā lūdza pārbaudīt deputāta Aivara Geidāna sniegto ziņu patiesumu. Proti, jautājums ir par to, vai pērn pašvaldību vēlēšanās, būdams deputāta kandidāts, A.Geidāns nav melojis, iesniedzot nekorektu deputāta kandidāta deklarāciju. Policija, izvērtējot šo iesniegumu, ir atteikusies sākt kriminālprocesu.
Deklarācijā izskatījās, ka diploms jau ir kabatā
Pašvaldības iesniegtās sūdzības pamatā ir fakts, ka A.Geidāns 2017. gada pašvaldību vēlēšanās deputāta kandidāta deklarācijas sadaļā “Specialitāte” ne vēlāk kā 2017. gada maijā veica ierakstu – starptautiskā tūrisma vadība, bet sadaļā “Izglītības iestāde” – biznesa augstskola “Turība”. Taču deklarācijas iesniegšanas brīdī deputāta kandidāts šajā specialitātē vēl nebija pabeidzis bakalaura studijas biznesa augstskolā “Turība”. Pēdējo valsts pārbaudījumu norādītajā specialitātē A.Geidāns nokārtoja 2. jūnijā – dienu pirms pašvaldību vēlēšanām.
Lai noskaidrotu informāciju par noslēguma pārbaudījumu un bakalaura darba aizstāvēšanas datumiem, pašvaldība ar novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes parakstītu vēstuli vērsās augstskolā “Turība”. Pēc tam iesniegumā policijai pašvaldība norādīja, ka A.Geidāns domes un komiteju sēdēs pēc deputātu aicinājuma nav skaidrojis, vai viņa sniegtās ziņas Centrālajai vēlēšanu komisijai par iegūto izglītību bijušas nepatiesas, jo deputāta sociālajā tīklā ievietotās fotogrāfijas no izlaiduma “Turībā” liecinot, ka augstākā izglītība iegūta zināmu laiku pēc pašvaldību vēlēšanām. Tas, ka A.Geidāns nav skaidrojis savu rīcību, “dod pamatu uzskatīt, ka viņš apzināti norādījis nepatiesas ziņas saistībā ar iegūto augstāko izglītību kandidēšanas brīdī”, teikts pašvaldības iesniegumā.
Uzskata, ka deputātu vētīšana nav pašvaldības ziņā
Policija pēc iesnieguma saņemšanas veica resorisko pārbaudi, saņemot paskaidrojumus arī no paša A.Geidāna. Viņš skaidrojis, ka deklarācijā nav norādījis, ka ir ieguvis bakalaura grādu, taču vēlējies, lai vēlētājiem būtu zināma viņa augstākā izglītība, kas tika iegūta dienu pirms vēlēšanām – 2. jūnijā. Policija secinājusi, ka A.Geidāns, norādot deklarācijā iegūstamo specialitāti, ir labticīgi maldinājis sabiedrību un nav apzinājies, ka sniedz nepatiesas ziņas, līdz ar to viņa darbībā nav saskatāms noziedzīgs nodarījums.
A.Geidāns uzskata, ka Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, vēršoties augstskolā “Turība” un Valsts policijā, nepamatoti izmanto domes resursus. “Cenšoties veikt vairākkārtīgus mēģinājumus apstrādāt manus privātos datus bez likumiska pamata, ir pārkāptas manas tiesības uz privātumu. Datu apstrāde ir saistīta ar personas privāto dzīvi, un saskaņā ar cilvēktiesību pamatprincipiem nepamatoti personas pamattiesību aizskārumi nav pieļaujami,” teic deputāts A.Geidāns, kurš domes rīcību plāno apstrīdēt tiesā. “Ja pašvaldībai bija šaubas par manis iesniegto dokumentu patiesumu, tā varēja vērsties Centrālajā vēlēšanu komisijā, nevis tērēt pašvaldības resursus tur, kur tai nepienākas. Es esmu deputāts, nevis pašvaldības darbinieks,” uzsver A.Geidāns.
KNAB sūdzējās par deputātu Rimšu
A.Geidāns uzskata, ka pret viņu ir izvērsta politiska vajāšana. “Jelgavas novadā tas jau nav nekas nebijis. Līdzīgi tika vajāts deputāts Kārlis Rimša. Viņu apvainojot blēdībā, sūdzību KNAB parakstīja domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola. Bet šai sūdzībai nebija pamata. Vai tās ir lietas, ar ko būtu jānodarbojas pašvaldības vadībai?”retoriski jautā A.Geidāns.
Deputāts Kārlis Rimša apstiprina, ka tiešām pirms pāris gadiem KNAB ierosināja administratīvo lietu, jo Jelgavas novada pašvaldībā bija nepamatotas aizdomas, ka deputāts par maksu tiesā pret pašvaldību aizstāv Kalnciema iedzīvotājus. KNAB šo lietu izbeidza, taču rūgtums K.Rimšam ir palicis. Viņš notikušo uzskata par apmelošanu.
Skaidrojot deputāta A.Geidāna un Jelgavas novada pašvaldības vadības domstarpības Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa skaidro, ka Centrālā vēlēšanu komisija strīdus par deputātu kandidātu deklarācijām nerisina. “Mūsu likumā noteiktais uzdevums ir saņemt no deputātu kandidātiem informāciju un, paļaujoties uz viņu godaprātu, publicēt to. Mums nav tādu resursu, lai spētu pārbaudīt deputātu kandidātu deklarācijas,” teic K.Bērziņa. Savukārt pašvaldības uzraugošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis uzskata, ka pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt savu deputātu sniegto informāciju .Līdzīgi Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone pauž, ka pašvaldībai ir tiesības šaubu gadījumā pārbaudīt deputāta sniegto ziņu patiesumu, vēršoties augstākajā mācību iestādē, kā arī policijā.
Deputāts A.Geidāns atceras, ka strīds par viņa izglītību izraisījies kādā komitejas sēdē. “Par savu izglītību es jebkuram varu personīgi paskaidrot, taču tas nav jautājums, kas būtu jārisina pašvaldības darba kārtībā,” uzskata A.Geidāns. Pēc konsultācijām ar juristu viņš domā, ka šajā gadījumā tiesā būtu labas izredzes.
