Katram savs krekls tuvāks un sava māja mīļāka. Ja arī kādreiz esam gatavi labākajam draugam atdot pēdējo kreklu, tad šķirties no mājas laikam var gribēt tikai tāds cilvēks, kas pirms tam jau šķīries no prāta. Un tomēr, tomēr…
Katram savs krekls tuvāks un sava māja mīļāka. Ja arī kādreiz esam gatavi labākajam draugam atdot pēdējo kreklu, tad šķirties no mājas laikam var gribēt tikai tāds cilvēks, kas pirms tam jau šķīries no prāta. Un tomēr, tomēr…
Divos aizvadītajos gados Jelgavas tiesā iesniegtas aptuveni 570 prasības par dzīvokļa atbrīvošanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Apmēram 150 dzīvokļi atbrīvoti ar tiesu izpildītāju palīdzību, bet iemītnieki nonākuši bezpajumtnieku kārtā.
Daudzi pilsētas iedzīvotāji to saista ar NĪP «despotismu», jo šis pašvaldības bezpeļņas uzņēmums izveidots tieši pirms diviem gadiem, 1998. gada 16. jūnijā, apvienojot četras toreizējās namu pārvaldes, kā arī avārijas un remonta uzņēmumu «Glābējzvans». Daļa iedzīvotāju NĪP pārmet dažus jaunievedumus. Piemēram, savulaik neizpratni un sūdzību lavīnu radīja īres rēķinu piesūtīšana. Kā tad tomēr ir patiesībā: vai NĪP tiešām ir tāds kā sava veida «soda bataljons», vai varbūt tomēr tā veic arī citas funkcijas?
Pēc reorganizācijas NĪP «mantoja» daudz īres parādnieku.
Līdz tam desmitiem gadu bija valdījusi liela nekārtība, zināma pašplūsma un visādi citādi bija diezgan «duļķains ūdens». Namu pārvaldes hroniski strādāja ar zaudējumiem, un tā tas nebija tikai Jelgavā.
Tāpēc pirmais lielais darbs bija organizēt visas naudas plūsmas uzskaiti, to datorizējot. Tad bija jāsper nākamais solis no inertuma uz aktīvu rīcību – īres grāmatiņas jānomaina ar sūtītiem rēķiniem. Tas pēc dažiem mēnešiem attaisnojās, sistemātiskāki kļuva ikmēneša īres maksas ieņēmumi, iedzīvotāji kļuva disciplinētāki. Līdz ar to ievērojami samazinājās NĪP parādi citām firmām un uzņēmumiem.
Kamēr nebija īstas kārtības, paši pārvaldes darbinieki īsti nezināja, kas un kā. Ieviešot stingru ieņēmumu, veikto remontdarbu, citu izdevumu uzskaiti, speciāli izstrādātas datoru programmas, samērā īsā laikā izdevies nodrošināt finansu «caurspīdīgumu». Piemēram, tagad jebkurā brīdī iespējams gūt pilnīgu priekšstatu gan par katra īrnieka veiktajiem norēķiniem, gan par parādniekiem, gan visiem remontdarbiem, kādi veikti katrā mājā.
Neizpratni klientos radīja arī dažādu uzziņu saņemšana: to uzrakstīšana ilgstot tikai dažas minūtes, bet jāmaksā divi lati. NĪP darbinieki uzskata, ka tas, gluži otrādi, ir viņu sasniegums – par šo summu klientu apkalpojot ātrāk, tiek ietaupīts viņa laiks. Par iedzīvotājiem domāts arī tādējādi, ka Abonentu daļa un paszines strādā bez pusdienu pārtraukuma, bet kase ir atvērta pat pusstundu agrāk par oficiālo darba laiku.
Strādāt šajā pašvaldības uzņēmumā, visticamāk, nav viegli, jo īrnieku vidū pārāk iesakņojies agrāko gadu desmitu stereotips, ka viss notiek «kaut kā» un par nieka maksu. Patiesībā jāmaksā ir par visu: gan par katru ūdens lāsi, gan par jumta remontu un izsistajiem stikliem. Dzīvojamās mājas ir NĪP pārziņā, tā ir uzņēmuma saimniecība, bet apsaimniekošanai vajadzīga nauda. Vienīgais līdzekļu avots ir atbilstoši līgumiem iekasētā īres maksa. Šie ieņēmumi tiek novirzīti galvenokārt remontam (pērn, piemēram, 114 000 latu tika izlietots jumtu mīkstā seguma «lāpīšanai»), materiālu iegādei, nevis administrācijas algām. Un arī ne peļņas iegūšanai, jo NĪP ir pašvaldības bezpeļņas uzņēmums.
Tā kā desmitiem gadu vajadzības bija tikai krājušās, patlaban situācija ir tāda, ka NĪP no svara katrs santīms: daudzās mājās karstā ūdensvada caurules ir kritiskā stāvoklī, steidzamu remontu prasa jumti, fasādes, kāpņu un citas koplietošanas telpas… (Dzirdēti iebildumi, ka 51 dzīvokļa mājai administrēšanai gadā 700 latu esot pārmērīga summa. Bet, ja sadala pa mēnešiem, 58 lati šādai ēkai ir mazāk, nekā nepieciešams, piemēram, vienas automašīnas uzturēšanai.) Bet iespēt var vienīgi tik, cik makā naudas. Tās būtu ievērojami vairāk, ja īrnieki nesakrātu parādus.
Diemžēl skaitļi liecina, ka ne visi īrnieki savas saistības pilda. Turklāt daļa ilgstošo parādnieku vienkārši neliekas ne zinis, kamēr netiek sākti tiesas darbi. Viņi vienkārši netic, ka var izlikt uz ielas. Diemžēl tas ir iespējams. Viens otrs, to beidzot apjautis, pat dienas laikā spējis samaksāt parādu daudzu simtu latu apmērā. Tas vienkārši liecina par nenopietnu attieksmi. Ir, protams, arī gadījumi, kad dzīvoklis jāatstāj… Pašlaik izlikšana draud 220 cilvēkiem, kaut arī tas nebūt nav NĪP mērķis. Vienīgā iespēja – pierast regulāri maksāt par īri, nesakrājot parādus.
Parādi ir pletne, kas ķer visus pēc kārtas, pašus parādniekus, protams, vispirms. Bet Jelgavā ir mājas, kur par īri ilgstoši nemaksā pat puse iedzīvotāju, tāpēc šajos namos faktiski nav par ko veikt remontu. Tādējādi cieš arī kārtīgie maksātāji.
Tagad NĪP strādā 297 darbinieki kādreizējo 360 vietā. Viņu skaits samazināts vienīgi uz administrācijas rēķina, vienlaikus darbā uzaicinot augstas klases speciālistus. Agrāk mazās namu pārvaldēs mēdza uz pusslodzi algot, piemēram, enerģētiķi, bet, algu saņemdams, viens otrs «aizmirsa» strādāt pat tādos gadījumos, kad tas tiešām bija nepieciešams, toties tagad darba apjoms, atbildība, kvalifikācija un samaksa ir proporcionāli.
Viss kolektīvs ir ieinteresēts, lai īrnieki pildītu savas saistības, lai visās naudas lietās valdītu kārtība un skaidrība. Tiek meklētas jaunas darba formas. Piemēram, cik zināms, Jelgava ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur darbojas māju vecākie, ar kuriem NĪP darbiniekiem ir cieša atgriezeniskā saikne. Viņi informē par situāciju dzīvojamos namos.
Salīdzinoši nesen dzīvojamās mājās ieviesta koplietošanas komunālo pakalpojumu uzskaite. Agrāk, piemēram, patērētās elektroenerģijas daudzumu kāpņu telpās, pagrabos un citur saskaitīja, izdalīja ar namu skaitu un noteica vidējo patēriņu. Tagad katrā mājā uzskaite tiek veikta atsevišķi, no iedzīvotājiem lieki neiekasējot ne santīma.
NĪP darbinieki ikdienā sastopas ar daudzām smagām problēmām, cenšoties tās arī risināt. Taču joprojām aktuāls, piemēram, ir jautājums par liftiem. Mājās, kur tie ierīkoti, lifti ir praktiski nolietojušies: gandrīz vai visi būtu jānomaina. Taču maksa par atjaunošanu nekur nav paredzēta, nauda jāatlicina no tiem pašiem īres maksājumiem…
Darbā NĪP aizvadīti divi gadi. Kas gadāms nākotnē? Lielā mē-
rā – neziņa. Jo ar laiku visi dzīvokļi tiks privatizēti. Sevi dažviet jau pieteikuši dažādi jauni namu apsaimniekošanas modeļi, piemēram, kooperatīvi. Zināmā mērā, ņemot vērā ēku nolaisto stāvokli, to varētu uztvert kā valsts mēģinājumu savas problēmas un atbildību uzvelt iedzīvotāju pleciem. Tomēr zināmi plusi kooperatīviem varētu būt.
Vai var reiz pienāk brīdis, kad NĪP kļūs nevajadzīgs? Īsti pasacīt grūti, jo katram iedzīvotājam pašam vajadzēs izšķirties par izdevīgāko iespēju apsaimniekot namu. NĪP piedāvā šādiem potenciālajiem kooperatīviem sadarbību, par ievērojami zemāku cenu pārdodot savus pakalpojumus – piemēram, līdzekļu uzskaiti, rēķinu piesūtīšanu, bīstamo iekārtu uzraudzību… Šie pakalpojumi maksātu zināmu summu, bet pārējā nauda varētu tikt novirzīta ēkas apsaimniekošanai, tālāk kooperatīvā sabiedrība varētu lemt, vai starpību ik mēnesi sūtīt tās kontā vai arī uzkrāt, veidojot zināmu kredītfondu remontdarbu finansēšanai citās mājās.
NĪP speciālisti uzskata, ka katram īrniekam pašam jāizvēlas, kā apsaimniekot savu īpašumu. Vienīgi esot jāuzmanās no «šiverīgiem zēniem», kas piedāvā kārdinošas iespējas kooperēties, piemēram, ieķīlājot savus dzīvokļus… Tādi «biznesmeņi» jau esot manīti arī Jelgavā.
——
Juris Vidžis, Jelgavas pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma «Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) direktors:
– Pūrā bijām saņēmuši ne tikai milzīgus īres parādus, bet arī iemītnieku psiholoģiju. Divos darba gados esam sakārtojuši gan naudas iekasēšanas mehānismu, gan tās izlietošanas uzskaiti. Agrāk viss nonāca «kopējā katlā», bet tagad par katru mums iemaksāto santīmu varam sniegt pārskatu. Precīza uzskaite palīdz efektīvāk apsaimniekot dzīvojamās mājas, un ieguvēji galarezultātā ir iedzīvotāji.
Natālija Vasiļjeva, Ēku ekspluatācijas daļas vadītāja:
– No 519 mājām, kas ir mūsu pārziņā, visjaunākā būvēta pirms astoņiem gadiem, bet visvecākajai ir jau 200 gadu. Galvenās rūpes sagādā jumta segumi un cauruļvadi. Mūsu klimatā visām ēkām vajadzētu divslīpņu jumtus, bet to būvei trūkst naudas.
Andrejs Kaļiņins, Juridiskās daļas vadītājs:
– Mūsu uzdevums nav izlikt cilvēkus no dzīvokļa, bet pieradināt, ka viss maksā naudu. Praksē nekad prasība līdz tiesai nenonāk, ja cilvēki apliecina vēlēšanos maksāt. Ja nu pats parādnieks neliekas ne zinis…
Uldis Lazdiņš, direktora vietnieks:
– Jau kopš NĪP dibināšanas aktivizējām sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem. Bet pēc nelielā sprādziena Kungu ielā, kur īrnieki par parādiem pārtraukto gāzes piegādi bija atjaunojuši ar veļas mašīnas šļūteni, šajā sadarbībā iesaistījās arī Jelgavas gāzes saimniecības darbinieki.
Drīz esam paredzējuši rīkot reidu, kura laikā pārbaudīsim to īrnieku dzīvokļus, kur parādu dēļ atvienota elektrība, pārtraukta gāzes, karstā ūdens piegāde. Drošību garantēt var tikai tad, ja ir precīza defektu, to novēršanas, iedzīvotāju ziņojumu uzskaite.
Dagnija Jansone, galvenā grāmatvede:
– Pirmais lielais darbs bija visu ieņēmumu datorizācija, īres rēķinu sūtīšana iedzīvotājiem. Sākumā bija satraukums, neizpratne, Abonentu daļā bija pilns kā vilcienā sastrēgumstundās… Tagad visos finansu rādītājos vērojama stabila augšupeja, sarūk arī parādi. Domāju, ka šo gadu varētu noslēgt bez bilances zaudējumiem.
Leopolds Jasens, Remontu – avārijas daļas vadītājs:
– Runājot par sūdzībām, būtu labi, ja iedzīvotāji aktīvāk ziņotu par bojājumiem, trūkumiem, vajadzībām. Vienmēr centīsimies tās apmierināt. Sākumā pie mums strādāja dažādi cilvēki, bet tagad notiek samērā stingra darbinieku atlase.
Mēs uzticamies saviem strādniekiem. Visu diennakti dienestam var zvanīt pa tālruni 3020000.
