Auto sadursmēs ar meža dzīvniekiem īpaši izceļas Kalnciema mežs.
Traģiskā autoavārija Līgo naktī pie Valmieras, kur aļņa izraisītā sadursmē gāja bojā divi cilvēki, no jauna aktualizējusi jautājumu par autoceļu drošību. Apdrošinātāji lēš, ka pērn notikušas vairāk nekā 2500 auto sadursmes ar meža dzīvniekiem. Turklāt Jelgavas novads, īpaši Kalnciema mežu masīvs, caur kuru iet Rīgas–Liepājas šoseja, tiek atzīts par vienu no bīstamākajiem.
Bīstamākās – krēslas stundas
Pieredzējušais auto eksperts un arī mednieks Aivars Rokjānis uzsver, ka dienas gaišajā laikā uz ceļiem parādās tikai iztraucēti zvēri, kas atstājuši savas guļvietas. Autobraucējiem bīstamākās ir vakara krēslas un agra rīta stundas, kā arī naktis. Turklāt sausā laikā, kad mežā izžūst grāvji, dzīvnieki, meklējot ūdeni, ceļus šķērso biežāk.
Pirms gadiem trīsdesmit vasaras naktī Līvbērzes pagastā pie Brakšķu stacijas skrējienā pārsteigts briedis viņa vadītajam “žigulim” pārlēcis pār jumtu. Tomēr visvairāk sadursmju pieredzēts Valgundes pagastā, kurā atrodas arī daļa no minētā Kalnciema mežu masīva.
“Braucot pa Kalnciema šoseju, pirmā bīstamā vieta, kur bieži notiek automašīnu sadursmes ar stirnām, ir pilsētas robežās starp Strautu un Rogu ceļu. Ar savrupmājām tur nav apbūvēts tikai neliels ceļa posms, taču stirnām ar to pietiek,” stāsta A.Rokjānis. Viņš novērojis, ka pats bīstamākais posms Kalnciema ceļā ir starp Kalnciema vidusskolu un Indrām. Tur uz Valgundes pagasta zemnieku laukiem un Lielupi padzerties iet gan stirnas, gan meža cūkas.
Mednieki “tīra” ceļa malas
“Mūsu autobusu parka mednieku kolektīvam Kalnciema mežā atrodas medību lauki. Pērn 90 procentu stirnu esam nomedījuši nevis mežā, bet pļavās un laukos, kas atrodas starp Kalnciema šoseju un Lielupi. Tādējādi esam centušies “patīrīt” šosejas malu,” piebilst A.Rokjānis. Kopā ar citiem medniekiem viņš novērojis, ka Kalnciema mežu masīvā stirnu un briežu ir savairojies daudz, tur parādījušies arī plēsēji – vilki un lūši.
CSDD autovadītājiem iesaka, braucot caur mežu masīviem, nepārsniegt ātrumu 80 kilometri stundā. Pieredze rāda, ka, ar šādu ātrumā braucot un pamanot tālumā šķērsli, auto ir iespējams pilnīgi apstādināt. “Ja priekšā ieraugi meža dzīvnieku, neatkarīgi no tā, vai tas stāv vai kustas, bremzē,” iesaka A.Rokjānis. Viņš skaidro, ka bremzēšanas skaņa vien var atturēt meža dzīvnieku no ceļa šķērsošanas. Nereti gan meži dzīvnieki pārvietojas baros, un tad to uzvedību nosaka bara instinkts. “Ja briežu govju barvede būs pārgājusi ceļu, tad pārējās tai sekot neatturēs nekas,” atzīst A.Rokjānis.
Latvijā taps pirmais nožogotais ceļš
No preventīviem drošības pasākumiem tiek minēta žogu izbūvēšana ap ceļiem. Tādi redzēti gan Lietuvā, gan Polijā, kur turklāt tiek izbūvēti meža zvēru ceļošanai domāti viadukti. “Latvijas valsts ceļu” informācija liecina, ka mūsu pirmais žogs pie autoceļa plānots uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas.
Preventīvi ceļu apmalēs tiek izpļauti krūmi un zāle, tomēr vietām ceļi ir diezgan aizauguši. “Ziņas” ir saņēmušas lasītāju sūdzības par ceļa P 94 Jelgava–Staļģene līkumu, kas posmā starp Jelgavu un Mežciemu ir ļoti aizaudzis.
Apdrošināšanas kompāniju statistika liecina, ka beidzamajos trīs gados ir palielinājies ar meža zvēriem notikušo sadursmju skaits, kā arī prēmijās izmaksātā summa. Pērn reģistrētas 2600 šādas avārijas un cietušie prēmijās saņēmuši gandrīz 4,5 miljonus eiro. Vidēji atlīdzībā tiek lēsta no 1500 līdz 1700 eiro. Kā bīstamākie ceļu posmi tiek minēti Ventspils šoseja Usmas mežu apvidū, Kalnciema un Sēlijas meži.
