Līgo svētku un izlaidumu laika priekšvakarā Rīgas rajona Ādažu pagastā notika Lauksaimniecības universitātes Padomnieku konventa izbraukuma sēde.
Līgo svētku un izlaidumu laika priekšvakarā Rīgas rajona Ādažu pagastā notika Lauksaimniecības universitātes Padomnieku konventa izbraukuma sēde.
Tā priekšsēdētājs, Valsts veterinārā dienesta direktora vietnieks Jāzeps Rimeicāns padomniekus bija nolēmis pulcināt kopā, lai iepazīstinātu ar nule sagatavoto augstskolas pašnovērtējuma ziņojuma projektu, ko galīgā variantā universitātes akreditācijas nolūkā rudens pusē plānots iesniegt Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrā.
Runājot par LLU pašnovērtējuma ziņojumu, mācību prorektors Pēteris Bušmanis uzsvēra, ka augstskolas reformas gados universitātē notikušas lielas pārmaiņas, kas bijušas pārdomātas, nesasteigtas un vairākās pozīcijās ļāvušas mūsu universitātei aizsteigties priekšā ne vien Latvijas augstskolām, bet arī kļūt par līdzvērtīgu partneri daudzām universitātēm ārzemēs. Patlaban LLU ir iespējams studēt 23 pamatstudiju, 24 maģistra studiju un 8 doktorantūras studiju programmās. Daļa no tām Ekonomikas un Lauksaimniecības fakultātē ir ieguvušas starptautisku novērtējumu, bet pārējās plānots akreditēt vēl šajā gadā. Taču galvenais ir tas, ka jebkuru studiju programmu apguvušam jaunietim ir jāspēj konkurēt darba tirgū, jānopelna sev maize. Pamatstudijās klātienes nodaļas studentu skaits ir stabilizējies, un nu tas sasniedz jau 3000, bet neklātienē tas turpina palielināties. Pērn septembrī LLU studējošo skaits pirmo reizi pārsniedza 7000, kas ir desmitā daļa no visiem Latvijas studentiem. Aptuveni 70 procentu nāk no lauku rajoniem, 13% – no Rīgas, 17% – no pārējām lielajām pilsētām, bet
51% LLU studentu nāk no Zemgales reģiona. Ik gadu aptuveni 200 topošajiem speciālistiem ir iespēja praktizēties ārzemēs, ne santīma netērējot no LLU budžeta, bet gan izmantojot dažādos projektos iegūtos līdzekļus. Pēteris Bušmanis, tēlaini runājot, uzsvēra, ka galvenais zirgs, ar kuru braucot, jānoķer Eiropa, ir informātika, kas LLU strauji attīstās. Jau tagad vairāk nekā 1000 studentu izmanto e-pasta adresi. Taču augstskolas darbā šaurākā vieta vēl aizvien ir mācībspēku cienījamais vecums, kas caurmērā sasniedz 47,5 gadus. Uz to arī norādīja vairāki Padomnieku konventa locekļi. Viņi arī interesējās par iekšējo auditu, kas nule kā ieviests universitātē, izteica vairākus priekšlikumus darba uzlabošanai, kurus ņems vērā, pilnveidojot pašnovērtējuma ziņojumu.
Šis jau ir LLU Padomnieku konventa otrais sasaukums, ko ievēl augstskolas Senāts. Padomnieku konvents kopā pulcējas aptuveni divas reizes gadā, un tā galvenais uzdevums ir konsultēt Senātu un universitātes rektoru augstskolas attīstības jautājumos. Turklāt Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumus izskatīšanai Senātā un visas universitātes konventā. Šādas sabiedrības institūcijas izveidošana ir viens no veidiem, kā nodrošināt augstskolas saikni ar sabiedrību, sevišķi ar universitātes beidzēju darba devējiem. Pašreizējā Padomnieku konventa sastāvā darbojas 31 cilvēks, politiķu, uzņēmēju un izglītības darbinieku vidū labi pazīstami ļaudis, piemēram, ministri Indulis Bērziņš, Aigars Kalvītis, Saeimas deputāts Jānis Bunkšs, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe, Latvijas Būvinženieru asociācijas priekšsēdētājs Ilgvars Niedols, akciju sabiedrības «Latvijas finieris» prezidents Juris Biķis, vairāki lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu vadītāji, viens zemnieks un citi.
