Pirms 40 gadiem
1978. gada 5. jūlijā
Šefu palīdzība laukiem
“Sena un cieša draudzība un sadarbība vieno pilsētu un lauku darbaļaudis. Jau tajos gados, kad tika likti pamati sociālajiem pārkārtojumiem laukos – dibināti pirmie kolhozi, rūpniecības centru darba kolektīvi, komunistiskās partijas un Padomju valdības mudināti, uzņēmās šefību par kolektīvajām saimniecībām,” raksta “Darba Uzvara”.
“Laika ritumā daudzveidīgāka kļuvusi pilsētnieku un lauku ļaužu ekonomiskā un sociālā sadraudzība, savstarpējā palīdzība. Karstākajos darbu cēlienos šefi ir centīgi palīgi. Plecu pie pleca viņi strādā tīrumos un pļavās, labības druvās, citos lauksaimnieciskās ražošanas iecirkņos. Pieaugot mehanizācijas līmenim kolhozos un valsts saimniecībās, būtiski izmainījusies arī ražošanas organizācija. Roku darba īpatsvars laukos nemitīgi sarūk. Tāpēc pēdējos gados kvalificētāka un rosinošāka kļuvusi pilsētnieku palīdzība savām šefības saimniecībām.”
Lai vasara būtu skaista
“Skolās jau izskanējušas zvana šķindas, kas aicināja audzēkņus uz šī mācību gada pēdējo stundu. Vientuļas kļuvušas klases, klusums ienācis mācību kabinetos, aprimusi skaļā čala gaiteņos. Skolēniem sācies brīvlaiks. Skolās sāk saimniekot celtnieki – viņu rokām uzticēta telpu sakārtošana jaunajam darba cēlienam.
Skolēniem nu jārod atbilde tirdošam jautājumam: kā vislietderīgāk, racionālāk pavadīt brīvlaiku, lai rudenī, atkal nostājoties uz zināšanu ieguves un pilnveidošanas takas, droši varētu teikt: šīs vasaras dienas nav bijušas vējā mestas – tās veidojušas raksturu, tuvinājušas sapņu piepildījumam. Kā to panākt?
Ceļu ir daudz. Nav nevienas citas zemes pasaulē, kurā jauniešiem pavērti tik plaši apvāršņi gan mācībām, gan atpūtai, gan personības attīstībai kā Padomju Savienībā. Arī šajā vasarā skolēniem viesmīlīgi durvis ver pionieru nometnes. Viņus tuvos un tālos ceļos aicina interesantas ekskursijas, viņiem iespējams piedalīties daudzos kultūras un sporta pasākumos. Bet… aicina arī darbs. Un, skarot šo jaunā cilvēka audzināšanas un attīstības sfēru, sākas sarežģījumi.”
Rūpēs par apkārtējo vidi
“Jelgavas Sadzīves pakalpojumu kombināts savām ražošanas vajadzībām izmanto ūdeni no pilsētas ūdensvada. Gadā tā patēriņš sasniedz 111 000 kubikmetru. Visvairāk ūdens patērē veļas mazgātava, pirtis un ķīmiskā tīrītava, kur netīrā ūdens apjoms gadā ir 79 000 kubikmetru. 59 000 kubikmetru novada pilsētas kolektorā, kas aprīkots ar mehāniskajām attīrīšanas ietaisēm. Pārējos objektos notekūdeņu nostādināšanai ierīkotas speciālas ūdenskrātuves. To darbību kontrolē inženiertehniskie darbinieki. Reizi ceturksnī šīs krātuves iztīra. Attīrītos ūdeņus pārbauda laboratorijā. Tiesa, pagaidām Sadzīves pakalpojumu ministrijas sistēmā šādas laboratorijas nav, kombināts izmanto Latvijas PSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrijas laboratorijas pakalpojumus,” informē vecākais inženieris tehnologs V.Silovs.
Būsim uzmanīgi, šķērsojot dzelzceļu
“Ar katru gadu palielinās vilcienu braukšanas ātrums, kustības intensitāte automaģistrālēs un arī vietējās nozīmes ceļos. Arvien aktuālāka kļūst satiksmes drošības problēma,” uzsver Baltijas dzelzceļa Jelgavas nodaļas satiksmes drošības revidents L.Miščenko.
Viņš turpina: “Mēs visi labi zinām, ka vilcienu apstādināt momentāni nav iespējams, izmantojot pat ārkārtējas bremzēšanas sistēmu. Tāpēc īpaši uzmanīgiem jābūt, šķērsojot pārbrauktuves. Šo prasību precīzi ievēro vairums transporta līdzekļu vadītāju. Taču gadās arī, ka daži nedisciplinēti šoferi un traktoristi rupji pārkāpj satiksmes noteikumus, izraisot avārijas situācijas, nodarot bojājumus sliežu ceļiem. Tas viss rada zaudējumus tautas saimniecībai. Dzelzceļa Jelgavas nodaļas zonā pēdējā laikā notikuši vairāki satiksmes noteikumu pārkāpumi, kurus izdarījuši automašīnu un traktoru vadītāji.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
